14. pants

Satversmes 106. panta pirmais teikums nosaka:

"Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un

darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai."

14.1. Saeima uzskata, ka apstrīdētā norma neierobežo

Satversmes 106. panta pirmajā teikumā ietvertās pamattiesības.

Proti, minētās Satversmes normas tvērumā neietilpstot personas

tiesības kandidēt uz publiski privātas kapitālsabiedrības valdes

locekļa amatu. Tās esot publiskas personas tiesības -

normatīvajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā izvēlēties personu,

kurai uzticēt savas mantas pārvaldīšanu. Tādēļ personai neesot

tiesību prasīt, lai tai tiktu uzticēta svešas mantas pārvaldīšana

(sk. Saeimas atbildes rakstu lietas materiālu 1. sēj. 106.

lp.). Turklāt Ekonomikas ministrija norāda, ka Pieteikuma

iesniedzējs konkrētajā kapitālsabiedrībā jau esot nodarbināts uz

darba tiesisko attiecību pamata, tātad jau strādājot paša

izraudzītajā profesijā atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai

un par to saņemot atalgojumu (sk. lietas materiālu 1. sēj. 93.

lp.)

Ar Satversmes 106. pantā ietverto jēdzienu

"nodarbošanās" saprotams tāda veida darbs, kas prasa

atbilstošu sagatavotību un kas ir cilvēka eksistences avots, kā

arī profesija, kas cieši saistīta ar katra indivīda personību

kopumā. Jēdziens "nodarbošanās" Satversmes 106. panta

pirmā teikuma izpratnē ir attiecināms uz nodarbinātību gan

privātajā, gan publiskajā sektorā, turklāt arī uz tādām

profesijām, kurās darba tiesiskās attiecības netiek dibinātas uz

Darba likumā regulētā darba līguma pamata (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2006. gada 23. februāra sprieduma lietā Nr.

2005-22-01 6. punktu).

Satversmes 106. panta pirmais teikums paredz personai tiesības

brīvi izvēlēties nodarbošanos atbilstoši visu to spēju, zināšanu

un prasmju kopumam, kas raksturo konkrētās personas sagatavotību

un piemērotību noteikta darba veikšanai, ņemot vērā gan

izglītību, gan praktisko pieredzi konkrētā darbā, gan arī citas

zināšanas, prasmes un iemaņas, ko attiecīgā persona ieguvusi un

attīstījusi (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 1.

novembra sprieduma lietā Nr. 2007-08-01 7. punktu).

Satversmes 106. pantā ietvertās tiesības "brīvi

izvēlēties" prasa, lai indivīdam tiktu nodrošināta iespēja

izvēlēties, taču neprasa, lai tiktu nodrošināta iespēja katram

strādāt, turklāt strādāt tieši to darbu, ko viņš vēlas. Tomēr

jēdziens "izvēlēties" šajā pantā tulkojams kā personas

apzināta un mērķtiecīga darbība, nevis tikai iekšējs lēmums

(sk. Satversmes tiesas 2002. gada 4. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2001-16-01 2. punktu). Valstij ir pienākums atturēties no

tādu tiešu vai netiešu apstākļu radīšanas, kuri traucētu personai

īstenot tās tiesības "brīvi izvēlēties" nodarbošanos

(sk. Satversmes tiesas 2015. gada 21. decembra sprieduma lietā

Nr. 2015-03-01 14.1. punktu).

14.2. Valdes un padomes locekļiem kapitālsabiedrībā ir

īpaša loma, proti, viņi īsteno šīs sabiedrības pārvaldi.

Atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 80. un 113.

pantam valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un

pārstāv sabiedrību kopīgi. Tātad valde īsteno divas funkcijas:

vadības un pārstāvības funkciju. Vadība ir uz sabiedrības

darbības nodrošināšanu vērsto pasākumu īstenošana tās iekšienē,

proti, saimnieciskā un organizatoriskā vadīšana, kas vērsta uz

sabiedrības mērķu sasniegšanu. Savukārt pārstāvība ir sabiedrības

reprezentēšana ārpusē, proti, visas lietas, kurās sabiedrība

stājas attiecībās ar trešo personu, attiecas uz pārstāvību

(sk. Satversmes tiesas 2014. gada 13. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2014-02-01 14.4. punktu). Līdzīgi kā privāto tiesību

juridiskajām personām arī publiskas personas kapitālsabiedrības

valdes loceklim var tikt uzticēti vairāki pienākumi, piemēram,

vadīt un koordinēt sabiedrības darbu kopumā, veikt saimniecisko

darbību ar mērķi gūt peļņu, plānot īstermiņa un ilgtermiņa

sabiedrības attīstību, koordinēt ikdienas darbu, pārstāvēt

sabiedrību attiecībās ar valsts iestādēm, citām valsts

institūcijām vai juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī

pārraudzīt sabiedrības finanses (sk., piemēram: Strupišs A.

Tiesas spriedumu komentāri: par valdes locekli kā darbinieku.

Jurista Vārds, 2012. gada 28. februāris, Nr. 9). Atbilstoši

Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 79. pantam ievēlētais valdes

loceklis sabiedrībā darbojas uz pilnvarojuma līguma pamata.

Saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 107. pantu

padome ir sabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv

dalībnieku vai akcionāru intereses sapulču starplaikā un pārrauga

valdes darbību. Padome ir tā, kas citstarp apstiprina sabiedrības

darbības stratēģiju un uzrauga tās īstenošanu, tāpat veic

uzraudzību pār sabiedrības darbību, nodrošina finanšu un risku

pārvaldības sistēmu uzraudzību, kā arī apstiprina būtiskākās

politikas, kurās definēti sabiedrības darbības principi attiecībā

uz risku pārvaldību, interešu konflikta novēršanu, korupcijas

apkarošanu, korporatīvo pārvaldību un citiem jautājumiem.

Atsevišķos likumā vai sabiedrības statūtos noteiktos gadījumos

valdei var būt nepieciešams saņemt arī padomes piekrišanu

noteiktām darbībām.

Valde un padome (ja tāda izveidota) ir neatņemama

kapitālsabiedrības sastāvdaļa. Šo kapitālsabiedrību pārvaldes

institūciju locekļi ir sabiedrības dalībnieku vai akcionāru

uzticības personas, kurām tiek uzticēta svešas mantas

pārvaldīšana (sal. sk. Satversmes tiesas 2014. gada 13. jūnija

sprieduma lietā Nr. 2014-02-01 14.2.2. punktu).

Kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekļa amats ir tāds

amats, kas pamatojas uzticības attiecībās.

14.3. Satversmes 106. panta pirmajā teikumā ietvertās

tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos paredz personai iespēju

pēc pašas brīvās izvēles pretendēt uz amatu, ko tā vēlas ieņemt

atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Turklāt šis amats var

būt saistīts ar pretendenta personību kopumā. Tādējādi Satversmes

106. panta pirmais teikums ietver personas tiesības brīvi

izvēlēties, vai tā kandidēs uz konkrēto amatu. Satversmes 106.

panta pirmā teikuma tvērumā ietilpst arī tiesības izvēlēties

vairākas nodarbošanās un tās vienlaicīgi īstenot. Ja šīs tiesības

tiek ierobežotas ar mērķi nepieļaut noteiktu amatu savienošanu,

tad šāds ierobežojums ir pieļaujams tikai uz likuma pamata kādu

īpaši svarīgu interešu aizsardzības labad, ievērojot samērīgumu

(sk. Satversmes tiesas 2015. gada 21. decembra sprieduma lietā

Nr. 2015-03-01 14.2. punktu).

Ja personai ir spējas un kvalifikācija, kas nepieciešamas, lai

kandidētu uz valdes vai padomes locekļa amatu kapitālsabiedrībā,

bet persona ir bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, tad

neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas apstrīdētās

normas šai personai ierobežo Satversmes 106. panta pirmajā

teikumā noteiktās tiesības.

Tādējādi apstrīdētās normas ierobežo

personai Satversmes 106. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības

brīvi izvēlēties nodarbošanos.