13. pants

Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu

izvērtēt visas apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 106.

panta pirmajam teikumam un norāda, ka apstrīdētās normas dēļ viņa

virzīšana valdes locekļa amatam publiski privātā

kapitālsabiedrībā apturēta pēc tam, kad saņemta informācija par

viņa sodāmību.

Savukārt Saeima uzsver, ka lieta ir ierosināta pēc

konstitucionālās sūdzības, tāpēc apstrīdētās normas atbilstība

Satversmes 106. panta pirmajam teikumam būtu izvērtējama tikai

tiktāl, ciktāl tas nepieciešams Pieteikuma iesniedzēja

pamattiesību aizsardzībai, proti, ciktāl tā liedz par publiski

privātas kapitālsabiedrības valdes locekļa kandidātu izvirzīt

personu, kura ir bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu,

neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas (sk. Saeimas

atbildes rakstu lietas materiālu 1. sēj. 97. lp.).

Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 37. pants noteic ne tikai

valdes, bet arī padomes locekļu nominēšanas kārtību atvasinātas

publiskas personas kapitāla daļu pārvaldīšanas gadījumā. Savukārt

saskaņā ar šā likuma 41. pantu konkrētās prasības ir vienlīdz

attiecināmas arī uz publiski privātas kapitālsabiedrības

pārvaldi.

Lai arī, izskatot lietu, kas ierosināta pēc konstitucionālās

sūdzības, būtiska nozīme ir piešķirama tieši lietas faktiskajiem

apstākļiem, kuros apstrīdētā norma ir aizskārusi pieteikuma

iesniedzēja pamattiesības (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2015. gada 23. novembra sprieduma lietā Nr. 2015-10-01 12.

punktu), tomēr vienlaikus Satversmes tiesai ir jāvērtē arī

visu to personu situācija, kuras atrodas apstākļos, kas ir

vienādi un salīdzināmi ar konstitucionālās sūdzības iesniedzēja

apstākļiem. Turklāt Satversmes tiesai ir jānodrošina lietas

vispusīga un objektīva izskatīšana, kā arī procesuālā ekonomija

un tādas tiesību sistēmas pastāvēšana, kurā pēc iespējas pilnīgāk

un aptverošāk tiek novērsts Satversmei neatbilstošs regulējums

(sk. Satversmes tiesas 2017. gada 24. novembra sprieduma lietā

Nr. 2017-07-01 12.2. punktu).

Līdz ar to izskatāmajā lietā visupirms nepieciešams precizēt,

kādā apjomā izvērtējama apstrīdētās normas satversmība.

13.1. Saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma

1. panta 3. punktu publiskas personas kapitālsabiedrībā visas

kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vienai publiskai

personai, savukārt saskaņā ar šā panta 5. punktu publiski privātā

kapitālsabiedrībā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas

pieder vairākām publiskām personām. Atbilstoši šā panta 11.

punktam atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībā visas

kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vienai

atvasinātai publiskai personai. Tādējādi minētajās

kapitālsabiedrībās visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas

pieder publiskām personām.

Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 41. pants noteic, ka

publiski privātās kapitālsabiedrības pārvaldē citstarp

ievērojamas visas šajā likumā noteiktās prasības attiecībā uz

publiskas personas kapitāla daļu pārvaldību un ierobežojumi, kas

piemērojami publiskas personas kapitālsabiedrības valdei un

padomei, kā arī valdes un padomes locekļiem (tai skaitā padomes

veidošanas kritēriji, prasības valdes un padomes locekļiem,

mēneša atlīdzības noteikšana, prēmiju izmaksāšanas ierobežojumi

un citas šajā likumā noteiktās prasības).

Precizējot lietas izskatīšanas robežas, Satversmes tiesai

jāvērtē tas, vai tiek ievēroti Satversmes tiesas procesa

principi. Satversmes tiesas process ir balstīts uz objektīvās

izmeklēšanas principu. Pēc tam, kad ir ierosināta lieta,

Satversmes tiesa izmanto ne vien lietas dalībnieku - pieteikuma

iesniedzēja un institūcijas, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

iesniegtos argumentus un pierādījumus, bet šādus argumentus un

pierādījumus meklē arī pati. Satversmes tiesas procesa jēga un

būtība ir cieši saistīta ar tiesas aktīvo lomu lietas

izspriešanai juridiski nozīmīgo apstākļu noskaidrošanā un

pierādījumu vākšanā (sk. arī Satversmes tiesas 2017. gada 24.

novembra sprieduma lietā Nr. 2017-07-01 12.2. punktu).

13.1.1. Ņemot vērā Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma

sistēmu, gan uz kapitālsabiedrību, kurās kapitāla daļas pieder

atvasinātai publiskai personai, gan publiski privātu

kapitālsabiedrību pārvaldes institūciju locekļu kandidātiem ir

vienlīdz attiecināma to nominēšanas kārtība un ierobežojumi.

Saeimas atbildes rakstā nav norādīti apsvērumi par to, vai

Satversmei atbilst apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums par

tīšu noziedzīgu nodarījumu sodītu personu izvirzīt kā valdes

locekļa kandidātu kapitālsabiedrībā, kurā kapitāla daļas pieder

atvasinātai publiskai personai. Tomēr lietas sagatavošanas laikā

ir iegūti Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 37. panta ceturtās

daļas izstrādes materiāli, tostarp 11. Saeimas Tautsaimniecības,

agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas (turpmāk -

Saeimas komisija) un tās darba grupas sēžu protokoli un

audioieraksti (sk. lietas materiālu 1. sēj. 145.-150. lp. un

2. sēj. 1.-76. lp.). No šiem materiāliem ir iespējams

izsecināt likumdevēja gribu un apsvērumus arī attiecībā uz

aizliegumu par kapitālsabiedrības, kurā kapitāla daļas pieder

atvasinātai publiskai personai, valdes locekļa kandidātu izvirzīt

personu, kura bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu,

neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Arī pieaicināto

personu viedokļos apstrīdētās normas satversmība ir vērtēta šādā

aspektā (sk., piemēram, tiesībsarga viedokli lietas materiālu

2. sēj. 77.-86. lp. un Pārresoru koordinācijas centra viedokli 2.

sēj. 100.-109. lp.).

Lietā esošie materiāli ir pietiekami, lai izvērtētu

apstrīdētās normas satversmību gan attiecībā uz tādu

kapitālsabiedrību, kurā kapitāla daļas pieder atvasinātai

publiskai personai, gan arī publiski privātu

kapitālsabiedrību.

13.1.2. Apstrīdētā norma nosaka vienādas prasības gan

attiecībā uz tādas kapitālsabiedrības, kurā kapitāla daļas pieder

atvasinātai publiskai personai, gan attiecībā uz publiski

privātas kapitālsabiedrības valdes locekļu kandidātiem, un šīs

prasības ir vienlīdz attiecināmas arī uz šo kapitālsabiedrību

padomes locekļu kandidātiem.

Kaut arī valdes un padomes funkcijas un pienākumi šajās

kapitālsabiedrībās atšķiras, tomēr apstrīdētās normas

piemērošanas tiesiskās sekas abu šo pārvaldes institūciju locekļu

kandidātiem ir identiskas. Tāpat no lietā iegūtajiem materiāliem

var izsecināt, ka arī argumenti par konkrētā ierobežojuma

nepieciešamību attiecībā gan uz valdes, gan padomes locekļiem ir

vieni un tie paši. Izvērtējot apstrīdētās normas satversmību,

tiek ņemtas vērā jebkuras personas, kas nokļūst situācijās, kas

ir vienādas un salīdzināmas ar Pieteikuma iesniedzēju, lai

nodrošinātu to, ka tiesību sistēmā pēc iespējas pilnīgāk un

aptverošāk tiek novērsts Satversmei neatbilstošs regulējums.

Līdz ar to Satversmes tiesa izskatāmajā lietā apstrīdēto normu

izvērtēs tiktāl, ciktāl tā attiecas uz kapitālsabiedrības, kurā

kapitāla daļas pieder atvasinātai publiskai personai, un publiski

privātas kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu

kandidātiem.

13.2. No Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma sistēmas

izriet, ka likumdevējs līdzvērtīgas prasības apstrīdētajā normā

noteiktajām prasībām ir attiecinājis arī uz tādas

kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu kandidātiem, kurā

kapitāla daļas pieder valstij. Proti, saskaņā ar šā likuma 31.

panta ceturtās daļas 2. punktu par šādas kapitālsabiedrības

valdes vai padomes locekli nevar būt persona, kura ir bijusi

sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības

dzēšanas vai noņemšanas.

Pēc Saeimas atbildes raksta saņemšanas Satversmes tiesa lūdza

Saeimu sniegt papildu paskaidrojumus, citstarp par

Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta ceturtās daļas 2.

punkta satversmību. Saeima papildu paskaidrojumos norādīja, ka

šīs tiesību normas atbilstība Satversmes 106. panta pirmajam

teikumam nebūtu izvērtējama citādi kā apstrīdētās normas

atbilstība Satversmei. Tāpat Saeimas atbildes rakstā izteiktie

apsvērumi par normas satversmību būtu vienlīdz attiecināmi arī uz

Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta ceturtās daļas 2.

punkta atbilstību Satversmes 106. panta pirmajam teikumam (sk.

Saeimas papildu paskaidrojumus lietas materiālu 2. sēj. 153.-154.

lp.).

Satversmes tiesa vairākkārt secinājusi, ka noteiktos gadījumos

var tikt paplašinātas prasījuma robežas jau ierosinātās lietās.

Satversmes tiesa prasījuma robežas var paplašināt, ievērojot

visupirms "ciešās saistības koncepciju". Satversmes

tiesa var paplašināt prasījuma robežas un izvērtēt arī pieteikumā

neapstrīdētu normu satversmību, ja šīs normas ir tik cieši

saistītas ar lietā apstrīdētajām normām, ka to izvērtēšana

iespējama tā paša pamatojuma ietvaros un tas nepieciešams

Satversmes tiesas procesa principu ievērošanai (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2019. gada 7. jūnija sprieduma lietā Nr.

2018-15-01 10.2. punktu un 2020. gada 29. oktobra sprieduma lietā

Nr. 2019-29-01 17. punktu).

Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta un 37. panta

tvērumā ietilpstošo kapitālsabiedrību, kurās kapitāla daļas

pieder valstij vai atvasinātai publiskai personai (turpmāk arī -

kapitālsabiedrības), valdes un padomes locekļu nominēšanas

kārtība ir atzīstama par vienotu kapitālsabiedrības pārvaldes

institūciju locekļu amatā iecelšanas sistēmu. Konkrētās prasības

atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 41. pantam

vienlīdz var tikt attiecinātas arī uz publiski privātām

kapitālsabiedrībām. Likumdevējs, pieņemot Kapitālsabiedrību

pārvaldības likumu, jau sākotnēji ir noteicis vienotas prasības

šajos pantos minēto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu

kandidātiem. Turklāt arī Grozījumos Kapitālsabiedrību pārvaldības

likumā likumdevējs ievērojis konsekvenci un, izvirzot jaunas

prasības valdes un padomes locekļu kandidātu atlasei, tās vienādi

attiecinājis uz visām minētajām kapitālsabiedrībām (sk. arī

Saeimas papildu paskaidrojumus lietas materiālu 2. sēj. 153.-154.

lp.).

13.2.1. Turklāt jāņem vērā, ka gan uz Kapitālsabiedrību

pārvaldības likuma 31. panta, gan 37. panta tvērumā ietilpstošo

kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtību

vienlīdz attiecināmi arī Ministru kabineta 2020. gada 7. janvāra

noteikumi Nr. 20 "Valdes un padomes locekļu nominēšanas

kārtība kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij

vai atvasinātai publiskai personai" (turpmāk arī - Noteikumi

Nr. 20).

Līdz ar to ir iespējama Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma

31. panta ceturtās daļas 2. punkta satversmības izvērtēšana tā

paša pamatojuma ietvaros.

13.2.2. Paplašinot prasījuma robežas un vērtējot arī to

kapitālsabiedrību, kurās kapitāla daļas pieder valstij, valdes un

padomes locekļu kandidātiem izvirzītās prasības, tiktu

nodrošināta lietas vispusīga un objektīva izskatīšana, kā arī

procesuālā ekonomija un tādas tiesību sistēmas pastāvēšana, kurā

pēc iespējas pilnīgāk un aptverošāk tiek novērsts regulējums, kas

neatbilst Satversmei. Procesuālās ekonomijas principam pretēja

būtu tāda situācija, ka Satversmes tiesai nāktos ierosināt un

izskatīt jaunas lietas par to pašu konstitucionāli tiesisko

jautājumu, kas var tikt izlemts izskatāmās lietas ietvaros.

Satversmes tiesa secina, ka lietā esošie materiāli ir

pietiekami, lai izvērtētu arī Kapitālsabiedrību pārvaldības

likuma 31. panta ceturtās daļas 2. punkta atbilstību Satversmes

106. panta pirmajam teikumam. Tādējādi, lai tiktu sekmēta lietas

vispusīga un objektīva izskatīšana, kā arī procesuālā ekonomija

un tādas tiesību sistēmas pastāvēšana, kurā pēc iespējas pilnīgāk

un aptverošāk tiek novērsts regulējums, kas neatbilst Satversmei,

izskatāmajā lietā ir iespējams un nepieciešams paplašināt

prasījuma robežas.

Līdz ar to Satversmes tiesa izskatāmajā lietā vērtēs ne tikai

Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 37. panta ceturtās daļas 2.

punkta, bet arī 31. panta ceturtās daļas 2. punkta (turpmāk arī -

apstrīdētās normas) atbilstību Satversmes 106. panta pirmajam

teikumam. Ņemot vērā, ka minētās tiesību normas attiecībā uz

personām, kuras tiek izvirzītas par valdes vai padomes locekļa

amata kandidātiem, tiesisko seku ziņā ir identiskas, Satversmes

tiesa tās vērtēs kā vienotu tiesisko regulējumu.