16. pants

Lai izvērtētu, vai pamattiesību ierobežojums ir

noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jāpārbauda:

1) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos

paredzēto kārtību;

2) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši

normatīvo aktu prasībām;

3) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona

varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

paredzēt tā piemērošanas sekas (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2018. gada 6. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-21-01 15.

punktu).

Pamattiesību ierobežojumam jābūt noteiktam tādā likumdošanas

procesā, kas atbilst labas likumdošanas principam (sal. sk.

Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr.

2018-11-01 18.1. punktu un 2019. gada 7. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2018-15-01 13.2. punktu).

16.1. Apstrīdētās normas ir pieņemtas ar Grozījumiem

Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Attiecīgais likumprojekts

tika izskatīts trijos lasījumos. Likums tika pieņemts un 2019.

gada 28. jūnijā izsludināts oficiālajā izdevumā "Latvijas

Vēstnesis" Nr. 129 normatīvajos tiesību aktos noteiktajā

kārtībā.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesību normai, kas ierobežo

personas pamattiesības, jābūt gan saprotamai, gan paredzamai.

Proti, tiesību normai jābūt formulētai pietiekami precīzi un

skaidri. Normai jābūt formulētai tā, lai ļautu personai skaidri

paredzēt noteikumu piemērošanas jomu un nozīmi (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta sprieduma lietā Nr.

2010-60-01 15.2. punktu).

No apstrīdētajām normām persona var izsecināt un paredzēt,

kādu apstākļu dēļ viņu nedrīkst izvirzīt par kapitālsabiedrības

valdes vai padomes locekļa kandidātu. Proti, par šāda amata

kandidātu citstarp nedrīkst izvirzīt personu, kura ir bijusi

sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības

dzēšanas vai noņemšanas. Tādējādi apstrīdētajās normās ietvertā

pamattiesību ierobežojuma formulējums ir pietiekami skaidrs,

persona var izprast šā ierobežojuma saturu un paredzēt tā

piemērošanas sekas.

Lietas dalībnieki ir vienisprātis un arī Satversmes tiesai

nerodas šaubas par to, ka apstrīdētās normas ir izsludinātas un

pieejamas atbilstoši normatīvo tiesību aktu prasībām, kā arī ir

pietiekami skaidri formulētas.

16.2. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka pamattiesību

ierobežojums noteikts, neievērojot labas likumdošanas principu.

Proti, likumdevējs likumdošanas procesā neesot veicis pienācīgu

izvērtējumu un neesot pamatojis nepieciešamību apstrīdētajās

normās ietvert absolūto aizliegumu (sk. pieteikumu lietas

materiālu 1. sēj. 6. lp.).

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka likumdošanas procesā jāievēro

vispārējie tiesību principi, Satversmē un Saeimas kārtības rullī

reglamentētie procesuālie priekšnoteikumi un prasības.

Likumdevējam tiesību normas pieņemšanas gaitā ir jāizvērtē

argumenti par šīs normas iespējamo neatbilstību Satversmes tiesas

judikatūrai attiecīgajā jautājumā. Tie ir galvenie, bet ne

vienīgie labas likumdošanas principa konkretizācijas elementi,

kas citstarp dod iespēju saprast, kāpēc likumdevējs noteicis

konkrētu pamattiesību ierobežojumu un kādu apsvērumu dēļ šāds

ierobežojums demokrātiskā tiesiskā valstī ir pieļaujams (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2019. gada 6. marta sprieduma lietā

Nr. 2018-11-01 18.1. punktu). Labas likumdošanas principa

ievērošana sekmē to, ka sabiedrībā veidojas pārliecība par

pieņemto lēmumu tiesiskumu (sk. Satversmes tiesas 2019. gada

23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2018-12-01 24.1. punktu).

Satversmes tiesa ir secinājusi arī to, ka absolūtā aizlieguma

stingri ierobežojošā rakstura dēļ tā atbilstībai samērīguma

principam ir izšķiroša nozīme (sk. Satversmes tiesas 2019.

gada 5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01 19.2.

punktu).

Lietas dalībnieku un pieaicināto personu argumentus par to,

vai apstrīdētās normas paredz absolūto aizliegumu un vai

likumdevējs, nosakot šādu aizliegumu, ir pienācīgi izvērtējis tā

nepieciešamību, Satversmes tiesa pārbaudīs, vērtējot, vai

apstrīdētajās normās ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir

leģitīms mērķis un vai tas atbilst samērīguma principam.