17. pants

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 22.

novembra sprieduma lietā Nr. 2011-04-01 16. punktu).

Satversmes 116. pants noteic, ka Satversmes 106. pantā paredzētās

tiesības "var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai

aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu,

sabiedrības drošību, labklājību un tikumību".

Ja ir noteikti tiesību ierobežojumi, tad pienākums uzrādīt un

pamatot šādu ierobežojumu leģitīmo mērķi Satversmes tiesas

procesā visupirms ir institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu,

konkrētajā gadījumā - Saeimai (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2014. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2014-05-01 18.

punktu).

Saeima norāda, ka apstrīdēto normu galvenais mērķis ir

veicināt kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību, nodrošinot

racionālu un ekonomiski pamatotu resursu izmantošanu, tāpēc viens

no apstrīdētajās normās noteiktā pamattiesību ierobežojuma

leģitīmajiem mērķiem ir sabiedrības labklājības aizsardzība. Otrs

šā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis esot demokrātiskas

valsts iekārtas aizsardzība. Ņemot vērā to, ka kapitālsabiedrību

valdes un padomes locekļi ir uzskatāmi par valsts amatpersonām,

likumdevēja pienākums ir veicināt sabiedrības uzticēšanos valsts

amatpersonu darbībai, kas ir cieši saistīta ar sabiedrības

uzticēšanos valstij un demokrātiskai valsts iekārtai (sk.

lietas materiālu 1. sēj. 109.-111. lp.).

Satversmes ievadā noteikts, ka Latvijas valsts ir izveidota,

lai nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu

labklājību. Tādējādi viens no valsts uzdevumiem ir veicināt

Latvijas sabiedrības labklājību. Šā uzdevuma īstenošanai Latvijā

ir izveidota demokrātiska valsts iekārta. Cilvēka tiesību un

brīvību efektīva īstenošana vislabāk ir iespējama demokrātijas

apstākļos (sk. Satversmes tiesas 2015. gada 2. jūlija

sprieduma lietā Nr. 2015-01-01 15.1. punktu). Ikviena

sabiedrības locekļa labklājības interesēs ir nodrošināt, ka

valsts atbilstoši labas pārvaldības principam uzlabo pārvaldes

kārtību un organizē to pēc iespējas efektīvāk (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2010. gada 19. aprīļa sprieduma lietā Nr.

2009-77-01 31. punktu).

Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 2. pantā noteikts, ka šā

likuma mērķis ir veicināt publiskai personai piederošu kapitāla

daļu un publiskas personas kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību,

racionālu un ekonomiski pamatotu publiskas personas

kapitālsabiedrību resursu izmantošanu, labas korporatīvās

pārvaldības principu ievērošanu, kā arī nodrošināt publiskas

personas līdzdalības nosacījumu ievērošanu. Ņemot vērā

kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu plašās pilnvaras un

patstāvību, kā arī tādēļ, lai tiktu sasniegts likumdevēja

noteiktais mērķis, tiek izvirzītas paaugstinātas prasības

attiecībā uz piemērotāko kandidātu atlasi.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijās

par valsts uzņēmumu korporatīvo pārvaldību ir ietverti

starptautiski saskaņoti standarti, kas nosaka to, kā valstu

valdībām nodrošināt, lai valsts uzņēmumi strādā efektīvi,

pārskatāmi un atbildīgi (sk. 2015. gada Ekonomiskās sadarbības

un attīstības organizācijas vadlīniju par valsts uzņēmumu

korporatīvo pārvaldību 2. nodaļu). Lai gan šīs vadlīnijas nav

vispārsaistošas, tomēr tās atzīstamas par avotu ar rekomendējošu

un vienlaikus arī ar autoritatīvu raksturu, kur citstarp ietverti

vairāki labas korporatīvās pārvaldības principi, tostarp tādi,

kas noteic, ka kandidatūras jāizvirza, pamatojoties uz attiecīgo

personu kvalifikāciju, un visām amatpersonām jānosaka vienādi

juridiskie pienākumi. Visas pārvaldes institūciju locekļu

kandidatūras jāizvirza pārskatāmā procesā, kas ietver caurskatāmu

un strukturētu kapitālsabiedrību pārvaldes institūciju locekļu

amatā iecelšanas procedūru. Turklāt ir skaidri jānorāda, ka

attiecīgo amatpersonu pienākums ir rīkoties uzņēmuma kopējās

interesēs.

Arī 2013. gada 3. jūlijā Saeimai iesniegtā likumprojekta

"Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu

pārvaldības likums" Nr. 731/Lp 11 (turpmāk -

Kapitālsabiedrību pārvaldības likumprojekts) sākotnējās ietekmes

novērtējuma ziņojumā (anotācijā) uzsvērta labas korporatīvās

pārvaldības principu nozīme, kā arī norādīts, ka

kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlases procedūrai

jābūt balstītai uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem

(izglītību, zināšanām par nozari, finansēm, vadīšanu, motivācijas

metodēm u. c.), bet kandidātu politiskā piederība nav vērā ņemams

faktors (sk. minētā likumprojekta sākotnējās ietekmes

novērtējuma ziņojumu (anotāciju)).

Atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta

otrajai daļai un 37. panta otrajai daļai valdes un padomes

locekļa nominēšanas procesā tiek ievēroti korporatīvās

pārvaldības labās prakses principi, nodrošināta atklāta, godīga

un profesionāla valdes un padomes locekļu atlase, kas veicina

profesionālas un kompetentas kapitālsabiedrības pārvaldes

institūcijas izveidi. Tas saskan arī ar valdes un padomes

locekļiem izvirzītajām atbildības prasībām. Proti, saskaņā ar

Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 51. pantu šīm personām savi

pienākumi ir jāpilda kā krietniem un rūpīgiem saimniekiem, kā arī

jārīkojas labā ticībā. Visus valdes un padomes locekļu pienākumus

un uzdevumus izsmeļoši uzskaitīt nav iespējams, taču viņiem ir

jādara viss nepieciešamais un likumīgi iespējamais, ievērojot

krietna un rūpīga saimnieka principu. Krietna un rūpīga saimnieka

princips ietver virkni objektīvu pienākumu, citstarp pienākumu

ievērot likumus, sabiedrības statūtus un dalībnieku vai akcionāru

sapulces lēmumus, pienākumu būt lojālam sabiedrībai un

izvairīties no lēmumu pieņemšanas interešu konflikta situācijā,

kā arī pienākumu uz izsvērtas informācijas pamata pieņemt

ekonomiski pamatotus lēmumus. Valdes loceklim ir pienākums

pastāvīgi kontrolēt un pārzināt komercsabiedrības finansiālo

stāvokli (sk. Satversmes tiesas 2014. gada 13. jūnija

sprieduma lietā Nr. 2014-02-01 14.4. punktu). Uz šīm

amatpersonām ir attiecināms arī Publiskas personas finanšu

līdzekļu izšķērdēšanas likumā noteiktais pienākums ar publiskas

personas finanšu līdzekļiem un mantu rīkoties likumīgi un

lietderīgi.

Tātad kapitālsabiedrībā valdes un padomes locekļu kandidāti

tiek izvirzīti, balstoties uz profesionalitātes un kompetences

kritērijiem. Konkrētu kritēriju un valdes vai padomes locekļu

kandidātu atlases procedūras noteikšana veicina šā procesa

caurskatāmību un atklātību, kuru nepieciešamība ir pamatojama

citstarp ar valdes un padomes locekļiem izvirzītajām augstajām

prasībām un uzticēto atbildību.

Sabiedrības labklājības aizsardzības interesēs ir tas, ka

kapitālsabiedrības valde un padome pārvalda kapitālsabiedrību

efektīvi, nodrošinot resursu racionālu un ekonomiski pamatotu

izmantošanu. Tāpēc sabiedrības labklājības aizsardzības interesēm

atbilst arī ierobežojums, kas liedz personai, kura ir bijusi

sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, neatkarīgi no sodāmības

dzēšanas vai noņemšanas tikt izvirzītai par kapitālsabiedrības

valdes vai padomes locekļa kandidātu.

Ņemot vērā to, ka ir konstatējams vismaz viens apstrīdētajās

normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis,

Satversmes tiesa nevērtēs, vai šim pamattiesību ierobežojumam ir

arī tāds leģitīms mērķis kā demokrātiskas valsts iekārtas

aizsardzība.

Līdz ar to apstrīdētajās normās

ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis -

sabiedrības labklājības aizsardzība.