Par Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 37. panta ceturtās daļas 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam

19. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti

leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis

tiek sasniegts (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 7.

oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-01-01 13. punktu).

Saeima uzskata, ka pastāv pamatotas šaubas par to, vai

persona, kas reiz jau ir pārkāpusi tiesību normas, turpmāk tās

ievēros, proti, vai šāda persona spēs efektīvi pārvaldīt

kapitālsabiedrību un turklāt pieņemt lēmumus, pirms tam apsverot

to lietderību. Tāpēc apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību

ierobežojums esot atzīstams par piemērotu leģitīmā mērķa -

sabiedrības labklājības aizsardzība - sasniegšanai (sk.

Saeimas atbildes rakstu lietas materiālu 1. sēj. 113. lp.).

Savukārt Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētajās normās

ietvertais pamattiesību ierobežojums nav piemērots šā leģitīmā

mērķa sasniegšanai, jo var būt arī tādas situācijas, kad

konkrētais speciālists kapitālsabiedrības valdē ir nepieciešams

tieši viņa zināšanu un kvalifikācijas dēļ (sk. pieteikumu

lietas materiālu 1. sēj. 8. lp.).

Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta ceturtajā daļā

un 37. panta ceturtajā daļā ir noteikts, kādas personas nedrīkst

izvirzīt par valdes vai padomes locekļa kandidātu. Viens no

kritērijiem ir ietverts apstrīdētajās normās. Tas, ka persona,

kura bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, nevar tikt

izvirzīta par valdes vai padomes locekļa kandidātu, ir noteikts

ar likumu; līdz ar to tas nav jautājums, ko izvērtē nominācijas

komisija.

Apstrīdētajās normās ietvertais ierobežojums nodrošina to, ka

par valdes vai padomes locekli kapitālsabiedrībā netiks izvirzīta

persona, kura ir bijusi sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu,

neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Tādējādi

citstarp tiek mazinātas sabiedrībā iespējamās šaubas, ka valdes

un padomes locekļi resursus varētu izmantot neefektīvi vai

ekonomiski nepamatoti. Apstrīdētās normas veicina arī to, lai

valdes un padomes locekļu nominēšanas process atbilstu

korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, nodrošinot

atklātu un godīgu kapitālsabiedrību pārvaldes institūciju locekļu

atlasi.

Līdz ar to likumdevēja izraudzītais

līdzeklis ir piemērots apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību

ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai.