25. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Saskaņā ar

Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punktu Satversmes tiesa

var spriedumā norādīt brīdi, ar kuru zaudē spēku apstrīdētā

tiesību norma, kas atzīta par neatbilstošu augstāka juridiska

spēka tiesību normai.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, lemjot par brīdi, ar kuru

apstrīdētā norma zaudē spēku, pēc konstitucionālās sūdzības

ierosinātā lietā jāņem vērā tas, ka tiesas uzdevums ir pēc

iespējas novērst personas pamattiesību aizskārumu (sk.

Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr.

2005-12-0103 25. punktu). Turklāt tiesai jāgādā arī par to,

lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā

norma zaudē spēku, neradītu jaunus Satversmē noteikto

pamattiesību aizskārumus, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu

valsts vai sabiedrības interesēm (sal. sk. Satversmes tiesas

2011. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 26. punktu

un 2015. gada 16. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-13-01 22.

punktu).

Satversmes tiesa secina, ka šajā gadījumā ir nepieciešams un

pieļaujams tas, ka Satversmei neatbilstošās normas vēl kādu laiku

paliek spēkā, lai dotu iespēju likumdevējam, ievērojot šajā

spriedumā izdarītos secinājumus, pieņemt jaunu tiesisko

regulējumu, kas saskan ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma

sistēmu. Turklāt jaunā tiesiskā regulējuma pieņemšanai

likumdevējam ir nepieciešams saprātīgs laika posms.

Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu atzīt

Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 37. panta ceturtās daļas 2.

punktu par spēkā neesošu no 2019. gada 17. decembra, proti, no

dienas, kad viņa kandidatūras virzīšana uz valdes locekļa amatu

publiski privātā kapitālsabiedrībā tika apturēta.

Apstrīdētās normas atzīšana par spēku zaudējušu no

pamattiesību aizskāruma rašanās brīža attiecībā uz Pieteikuma

iesniedzēju ir vienīgā iespēja aizsargāt viņa pamattiesības.

Tādēļ Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 37. panta ceturtās

daļas 2. punkts attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju ir atzīstams

par spēkā neesošu no dienas, kad, pamatojoties uz to, tika

apturēta viņa kandidatūras virzīšana uz valdes locekļa amatu

publiski privātā kapitālsabiedrībā.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda: