17. pants

Lai konstatētu, vai apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprinātajam vienlīdzības

principam, nepieciešams salīdzināt vismaz divas personu

grupas.

Pieteikuma iesniedzēja norāda uz Satversmes tiesas praksi,

kurā ir atzīts, ka viena tirgus dalībnieki atrodas vienādos un

salīdzināmos apstākļos (sk. Satversmes tiesas 2004.

gada 9. februāra sprieduma lietā Nr.

2003-21-0306 9.2. punktu). Līdz ar to Pieteikuma

iesniedzēja uzskata, ka visi uzņēmumi, kuri piedalās vai ir

ieinteresēti piedalīties iepirkuma procedūrās par informācijas

tehnoloģiju pakalpojumu sniegšanas tiesību piešķiršanu, atrodas

vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.

Satversmes tiesa atzīst, ka apstrīdētā norma ir attiecināma uz

visiem iespējamiem iepirkuma procedūras pretendentiem, tomēr tās

piemērošanas negatīvās sekas izpaužas vienīgi attiecībā uz tiem

pretendentiem, kuri atbilst apstrīdētajā normā noteiktajam

izslēgšanas kritērijam.

Šajā lietā par salīdzināmo grupu nošķiršanas kritēriju ir

atzīstams pretendenta darba ņēmēju

vidējais atalgojums. Apstrīdētā norma aizliedz

pretendentiem, kuru darba ņēmēju

vidējais atalgojums ir mazāks par 70 procentiem no nozares

vidējiem rādītājiem valstī, turpināt dalību iepirkuma procedūrā.

Savukārt pārējo pretendentu tiesības piedalīties iepirkuma

procedūrā apstrīdētā norma neierobežo. Šādā situācijā ir

iespējams nošķirt divas pretendentu grupas atkarībā no to darba

ņēmējiem izmaksātā atalgojuma apmēra salīdzinājumā ar attiecīgās

nozares vidējiem rādītājiem.

Lai arī kāds būtu abu pretendentu grupu darba ņēmējiem

izmaksātā atalgojuma apmērs, visi pretendenti piedalās vai ir

ieinteresēti piedalīties iepirkuma procedūrās par tiesībām sniegt

informācijas tehnoloģiju pakalpojumus valsts vai pašvaldību

iestādēm. Līdzīgi arī visās citās komercdarbības nozarēs

darbojošies uzņēmumi, kuri piedalās iepirkuma procedūrās vai ir

ieinteresēti iegūt publiskā iepirkuma līguma noslēgšanas

tiesības, atrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos

apstākļos.

Līdz ar to pretendenti, kuru darba ņēmēju

vidējais atalgojums ir lielāks par apstrīdētajā normā

noteikto 70 procentu robežu, un pretendenti, kuru darba ņēmēju

vidējais atalgojums ir mazāks par apstrīdētajā normā noteikto 70

procentu robežu, atrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos

apstākļos.