21. pants

Satversmes tiesai visupirms jāpārliecinās, vai ar

likumdevēja izraudzītajiem līdzekļiem ir iespējams sasniegt

apstrīdētās normas leģitīmo mērķi un vai šie līdzekļi neierobežo

tādu personu tiesības, kuru tiesības ierobežot likumdevējs nav

vēlējies.

21.1. Zems darba ņēmēju

vidējais atalgojums salīdzinājumā ar citu tās pašas nozares

uzņēmumu izmaksāto atalgojumu var tikt uzskatīts par apstākli,

kas norāda uz iespējamo pretendenta izvairīšanos no nodokļu

nomaksas. Tādējādi var piekrist Saeimas paustajam viedoklim, ka

daļa pretendentu, kuri atbilst apstrīdētajā normā noteiktajām

pazīmēm, patiesi izvairās no nodokļu nomaksas.

Apstrīdētās normas piemērošanas rezultātā pretendenti, kuri

atbilst apstrīdētajā normā noteiktajam kritērijam un izvairās no

nodokļu nomaksas, tiek izslēgti no dalības iepirkuma procedūrās.

Līdz ar to tiek sasniegts apstrīdētās normas leģitīmais mērķis,

jo tiesības noslēgt publiskā iepirkuma līgumu neiegūst tādi

pretendenti, kuri izvairās no nodokļu nomaksas. Tādējādi tiek

aizsargāta arī godīga konkurence pretendentu vidū, jo piedalīties

iepirkuma procedūrā var vienīgi tie pretendenti, par kuru nodokļu

saistību izpildi nav šaubu.

Līdz ar to likumdevēja izraudzīto

leģitīmo mērķi ir iespējams sasniegt ar apstrīdētajā normā

ietvertajiem līdzekļiem.

21.2. Tomēr jautājums, vai apstrīdētā norma sasniedz

savu leģitīmo mērķi, ir vērtējams kopsakarā ar apstrīdētās normas

piemērošanas praksi.

Apstrīdētā norma balstās uz attiecību starp konkrēta iepirkuma

procedūras pretendenta darba ņēmējiem noteiktā periodā izmaksātā

vidējā atalgojuma apmēru un attiecīgās nozares komersantu

vidējiem rādītājiem valsts mērogā. Apstrīdētā norma neparedz tās

piemērotājam pienākumu pārliecināties, vai konkrētais iepirkuma

procedūras pretendents, kurš atbilst apstrīdētajā normā

noteiktajam izslēgšanas kritērijam, ir izvairījies pildīt nodokļu

nomaksas saistības pret valsti un vai tā izslēgšana no dalības

iepirkuma procedūrā atbilst apstrīdētās normas leģitīmajam

mērķim. Turklāt nedz apstrīdētā norma, nedz citas Publisko

iepirkumu likuma normas neparedz iespēju izslēgt no iepirkuma

procedūras tādus pretendentus, kuru darba ņēmēju vidējais

atalgojums pārsniedz 70 procentus no attiecīgās nozares vidējiem

rādītājiem, bet kuri nav godprātīgi pildījuši nodokļu nomaksas

saistības. Tātad apstrīdētā norma var ierobežot tādu personu

tiesības, kuras ir izpildījušas visas nodokļu nomaksas saistības,

taču tā nenodrošina iespēju izslēgt visus tos pretendentus, kuri

nemaksā nodokļus pilnā apmērā, jo ne uz visiem ir attiecināms

apstrīdētajā normā ietvertais izslēgšanas kritērijs.

Tādējādi, piemērojot apstrīdēto normu, no dalības iepirkuma

procedūrās tiek atstādināti visi pretendenti, kuri formāli

atbilst apstrīdētajā normā noteiktajam izslēgšanas kritērijam.

Tam apstāklim, vai iepirkuma procedūras pretendents ir veicis

normatīvajos aktos paredzētos nodokļu maksājumus, apstrīdētās

normas piemērošanas procesā nav nozīmes. Arī VID atzīst, ka apstrīdētā norma var

ierobežot tādu pretendentu tiesības piedalīties iepirkuma

procedūrās, kuri ir nokārtojuši visas nodokļu samaksas saistības

(sk. lietas materiālu 2. sēj. 104. lpp.).

Var piekrist Tiesībsarga

paustajam viedoklim, ka likumdevējam nav bijis mērķa ierobežot

nodokļus maksājošo pretendentu tiesības, jo normatīvajos aktos

nav noteikts aizliegums maksāt zemāku algu par nozares vidējo

algu vai piesaistīt apakšuzņēmējus līguma izpildei (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 200. lpp.). Kā apstiprina lietas dalībnieku

un pieaicināto personu paustie viedokļi, var būt dažādi iemesli,

kuru dēļ pretendents darba ņēmējiem izmaksā zemāku atalgojumu par

attiecīgās nozares vidējiem rādītājiem. Piemēram, Latvijas

Pašvaldību savienība norādījusi, ka salīdzinoši zems atalgojums

var būt nesen dibinātos uzņēmumos vai arī tādos uzņēmumos, kuri

kādu laiku nav veikuši aktīvu saimniecisko darbību. Turklāt ir

vērojamas arī reģionālas atalgojuma atšķirības, proti, Rīgas

uzņēmumos parasti tiek maksātas salīdzinoši lielākas algas nekā

citos valsts reģionos (sk. lietas materiālu 2. sēj.

54. - 55. lpp.). Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības

kamera norādījusi, ka nepilna laika darbinieku nodarbināšanas

rezultātā var samazināties pretendenta darba ņēmējiem kopumā

izmaksātā vidējā atalgojuma apmērs (sk. lietas materiālu 2.

sēj. 120. lpp.). Turklāt pastāv arī dažādi veidi, kā

izvairīties no izslēgšanas pamatojoties uz apstrīdēto normu,

piemēram, nodibinot jaunu uzņēmumu vai arī mainot pretendenta

piederību konkrētai NACE 2. red. nozarei.

Tādējādi var būt dažādi

iemesli, kuru dēļ pretendents atbilst apstrīdētajā normā

noteiktajam izslēgšanas kritērijam, kaut arī ir godprātīgi veicis

visus normatīvajos aktos paredzētos nodokļu maksājumus.

Apstrīdētās normas leģitīmais mērķis ir ierobežot vienīgi tādu

pretendentu tiesības, kuri nav pilnībā izpildījuši nodokļu

nomaksas saistības.

Līdz ar to apstrīdētā norma var

ierobežot tādu pretendentu tiesības, kuri ir izpildījuši visas

nodokļu maksāšanas saistības pret valsti, bet neierobežot tādu

pretendentu tiesības, kuri šīs saistības nav izpildījuši

pilnībā.