Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām

1Kapitāla piesaiste VKS

2Nākamais solis pēc optimālas kapitāla struktūras noteikšanas, kas aprakstīta šī ziņojuma 5.sadaļā, ir jautājums par kapitāla piesaisti. Lai gan līdz šim publiskās kapitālsabiedrības papildus resursus bieži meklē vēršoties pie īpašnieka, spēkā esošajā normatīvajā bāzē nav tiešu šķēršļu citu kapitāla piesaistes instrumentu izmantošanai. Tomēr jāņem vērā VKS, kam noteikti ierobežojumi kapitāla daļu vai akciju īpašumtiesību atsavināšanai, t.i., noteikts, ka tās visas pieder valstij. Atkarībā no publiskās kapitālsabiedrības darbības specifikas, lieluma un atkarības no publiskas personas budžeta līdzekļiem, kapitālsabiedrībai var būt pieejamas iespējas investīciju piesaistei aizņēmumu, akciju vai obligāciju emisijas ceļā.

3Vienlaikus jāuzsver, ka kapitāla piesaistes prakse un potenciālās iespējas ir savstarpēji saistīti jautājumi. Kā norādīts FM sadarbībā ar Strukturālo reformu atbalsta institūciju 2019.gada ziņojumā "Latvia: Consultancy services to reach Frontier and, if feasible at a later stage, Emerging Market Status,52 Latvijas akciju tirgus ir neatbilstoši mazs attiecībā pret Latvijas ekonomikas lielumu. Vienlaikus tiek vērsta uzmanība, ka neliels akciju tirgus apjoms izraisa gan ārvalstu, gan vietējo investoru intereses kritumu un potenciālo finanšu ieguldījumu aizplūšanu uz ārvalstu akciju tirgiem. Tas, savukārt, kavē potenciālo emitentu interesi: ierobežotā vietējo investoru interese paaugstina finansēšanas likmes, ieguldījumu diversifikācijas iespējas ir šauras, tirgū ir iespējami tikai neliela apjoma darījumi. Lai gan Baltijas valstu akciju tirgus situācija ir līdzīga, tomēr Igaunija un Lietuva šobrīd jau ir sasniegušas MSCI Frontier Market statusu.

4PwC pētījumā secināts, ka VKS pielietoto finansēšanas instrumentu spektrs ir nediversificēts, ar lielu uzsvaru uz valsts atbalstu, nesadalīto peļņu, un banku finansējumu (skatīt 9. attēlu).

59. attēls VKS izmantoto finansēšanas instrumentu klāsts

6Attēlā ietverts plašs spektrs kapitālsabiedrībām teorētiski pieejamu dažādu finanšu instrumentu ar atšķirīgu riska, izmaksu līmeni, kā arī atšķirīgiem izmantošanas nosacījumiem un sekām uz īpašnieku struktūru. Pašreizējos apstākļos, ņemot vērā kapitāla daļu turētāju kompetences robežas, kā visām VKS pieejami nespecifiski finanšu instrumenti iezīmējama obligāciju emisijas iespēja un publiski-privātā partnerība. Papildu kapitāla piesaiste akciju emisijas veidā arī ir pieejams, nespecifisks finanšu instruments, tomēr apsverot tā izmantošanu, jāņem vērā valsts līdzdalības politikas aspekti attiecībā uz katru no kapitālsabiedrībām.

7Finanšu ministrijas izstrādātajā Finanšu sektora attīstības plānā 2021.-2023.gadam53 norādīts uz to, ka "Latvija akciju tirgus attīstības jomā būtiski atpaliek no tā potenciāla, kas būtu atbilstošs mūsu ekonomikas attīstības līmenim. Latvija 2019.gada beigās kapitalizācija ir pieaugusi līdz 2,7% no IKP, tomēr joprojām šis rādītājs ir ļoti zems." Ziņojumā, papildu informācijai par uzsāktajiem pasākumiem Latvijas kapitāla tirgus aktivizācijai, norādīts, ka "pie esošā kapitalizācijas līmeņa Latvija nav iekļauta nevienā starptautiskā indeksā, un arī bez klātbūtnes indeksam mazs un nelikvīds tirgus nav pietiekami pievilcīgs investoriem. Tādējādi ir būtiski, lai tirgū ienāktu arī lielāki uzņēmumi, kas spētu radīt būtisku kapitalizācijas un apgrozījuma pieaugumu. Lai šos mērķus sasniegtu, būtiski ir izvērtēt iespējas arī valsts kapitālsabiedrību akciju kotācijai biržā atbilstoši šo kapitālsabiedrību attīstības un finansējuma nepieciešamībām." 2020. gadā ir uzsākta valsts atbalsta programma MVU kotācijai biržā, un programmas ietvaros uzņēmumi var saņemt grantu, kas daļēji sedz akciju vai obligāciju emisijas sagatavošanas izdevumus. 54 Programmas mērķis ir veicināt kapitāla tirgus attīstību, uzņēmumu interesi līdzekļu piesaisti veikt kapitāla tirgū, tādējādi diversificējot finansējuma piesaistes avotus, kas kopumā stiprinātu kapitāla tirgus attīstību.

8Veicinot VKS iesaisti kapitāla tirgos, tiktu veiksmīgāk īstenots vietējā kapitāla tirgus attīstības mērķis, kā arī palielināta privātā pašu kapitāla daļa valstij piederošos aktīvos.

9No valsts kā īpašnieka puses ir svarīgi, ka tiek veicināta kapitāla tirgus attīstība, kas palielinātu iespējas Latvijas pensiju fondiem veikt savus ieguldījumus Latvijas kapitālsabiedrībās. Par šo kapitāla tirgus investīciju piedāvājuma trūkumu tika norādīts Finanšu ministrijas un EBRD 2019.gada pētījumā "Latvia: Consultancy services to reach Frontier and, if feasible at a later stage, Emerging Market Status"55 Mazāk kā 40% no pensiju fondu aktīviem tiek ieguldīti vietējā tirgū, tādēļ Latvijas pensiju fondi ir būtībā finanšu līdzekļu eksportētājs, jo lielāko daļu iegulda ārvalstīs. Arī FKTK 10 soļu programmā Latvijas kapitāla tirgus attīstībai pirmais solis ir valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldīšana Latvijas kapitāla tirgū, t.sk. valsts kapitālsabiedrību kapitālā56

10Ņemot vērā Finanšu sektora attīstības plānā 2021.-2023.gadam norādīto nepieciešamību attīstīt vietējo kapitāla tirgu, kā arī PwC pētījuma norādījumus par nepieciešamību vērst uzmanību uz optimālas VKS kapitāla struktūras veidošanu, VKS dalība kapitāla tirgū, varētu vienlaicīgi risināt abus minētos uzdevumus. Līdz ar norādīto, no 9.attēlā minētajiem finanšu instrumentiem šobrīd par prioritāti komerciālām VKS finanšu piesaistei būtu uzskatāmi biržā kotējamu akciju un obligāciju emisija.

11Nebūtu jāaizmirst arī par publiskās-privātās partnerības iespējām, uzņēmumu vai to daļu iegāde, sadarbība ar jaunuzņēmumiem, kas jau plašāk tika apskatīts PKC informatīvajā ziņojumā par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās57, tomēr šie finanšu instrumenti atšķiras ar savu individuālo specifiku, tādēļ jautājums par to izmantošanas piemērotību un lietderību risināms individuāli katras VKS gadījumā.

12Arī kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas pieeja ir bijusi stimulēt un atbalstīt valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību obligāciju un akciju emisiju biržā.

13Vēl ir daudzi citi aspekti gan no valsts, gan kapitālsabiedrību puses, kas pamato kapitāla tirgus instrumentu aktīvāku izmantošanu (sk. 10.attēlu).

1410. attēls Kapitāla tirgus nozīme valstij un VKS ( PwC pētījuma prezentācija)

15Obligāciju un akciju emisijas potenciāls VKS

16Obligāciju emisija bieži vien tiek uzskatīta par labu sagatavošanos akciju emisijas iespējai, jo arī obligāciju emisijai ir nepieciešams kredītreitings un emisijas prospekta sagatavošana. 2021.gada beigās četras Latvijas VKS bija emitējušas obligācijas (AS "Air Baltic Corporation" (Dublinas biržā), AS "Attīstības finanšu institūcija Altum", AS "Augstsprieguma tīkls", AS "Latvenergo"). Turklāt vairākas no tām emitēja "zaļās" obligācijas.

172021.gada beigās gan nevienas Latvijas VKS akcijas nav kotētas biržā, kas ir arī likumsakarīgi, jo lielākās VKS ar komerciālu potenciālu ir noteiktas ar likumu kā neprivatizējamas58. Šeit iezīmējas arī būtiska atšķirība starp obligāciju un akciju emisiju. Ja obligāciju emisijas gadījumā akcionāru struktūra nemainās un pie šāda lēmuma VKS ir nonākušas pašas bez Ministru kabineta vai Saeimas lēmuma, tad akciju emisija paredz, ka valsts līdzdalība tiktu samazināta, un par to ir nepieciešams Saeimas lēmums.

18PwC pētījumā tika norādīts, ka var iezīmēt vairākus posmus, kas būtu jāiziet, lai faktiski nonāktu līdz sākotnējam publiskajam akciju piedāvājumam (skatīt 11.attēlu).

1911.attēls IPO (IPO sākotnējais publiskais piedāvājums (initial public offering)) lēmuma pamatelementi

20(avots: PwC prezentācija)

21Sākotnējais posms ietver konceptuālu izšķiršanos par komerciālas VKS akciju emisiju. Tas ietvertu diskusiju un akcionāra gaidu definēšanu gaidu vēstulē. Jāmin, ka komerciālu VKS saraksts noteikti nebūt statisks, jo līdzdalības pamatojums un VKS uzdevumi laika gaitā var mainīties (tirgus atvēršana, jauni pakalpojumi vai, tieši otrādi, noteiktu sektoru nonākšana valsts īpašumā (piemēram, alkohola tirdzniecība).

22Vienlaikus jāņem vērā, ka pie neliela apjoma investīciju projektiem, investīciju piesaistes izdevumi par pārsniegt lietderīgi pieļaujamos apmērus. Par robežvērtību, pie kuras kapitāla daļu turētājam noteikti jāizvērtē privātā kapitāla investīciju piesaistes iespējas, varētu tikt noteikta Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 26.panta sestajā daļā norādītā robežvērtība - 15% no kapitālsabiedrības aktīvu apjoma, atstājot kapitāla daļu turētāju brīvam ieskatam jautājumu par privātā kapitāla piesaistes iespējām mazāka apjoma projektos.

23Nākamais posms būtu konkrētas VKS potenciālā IPO (sākotnējais publiskais akciju piedāvājums) izvērtējums. Lietuvas pieredze liecina, ka vēlams izveidot paneli vai darba grupu, kurā ir pārstāvēts kapitāla daļu turētājs un citi galvenie lēmuma pieņēmēji par akciju emisijas iespējamību (piemēram, Finanšu ministrijas vai biržas pārstāvji). Šajā posmā būtu arī jālemj par potenciālo akciju skaitu, kas tiks piedāvāts biržā. Lietuvas Ignitis grupe gadījumā tas bija 26,92%, bet Igaunijas Port of Tallinn gadījumā 32,97%. PwC pētījumā norādīts, ka minimālais līmenis būtu ap 25%, jo jāņem vērā, lai piedāvātais apjoms ir pietiekami pievilcīgs investoriem (turklāt jāņem vērā emisijas izmaksas, kas proporcionāli ir mazākas pie lielāka emisijas apjoma).

24Tikai tālākā posmā tad tiktu vērtēts konkrētas VKS IPO potenciāls un pieņemts galīgais lēmums, piesaistot IPO konsultantus un investīciju bankas.

25Līdz šim VKS kapitāla daļu turētāju un investīciju tirgus dalībnieku viedoklis ir bijis atšķirīgs attiecībā uz to, vai VKS akcijas ir jāpiedāvā kotēšanai biržā. PwC pētījumā veiktā kapitāla tirgus analīze norādīja, ka:

26• pēc vairākām intervijām ar Baltijas līmeņa institucionāliem investoriem ir skaidrs, ka investori būtu gatavi investēt VKS obligācijās un IPO, neskatoties uz zemo sekundārā tirgus likviditāti;

27• galvenie priekšnosacījumi veiksmīgai kapitāla piesaistei ir piedāvātā valuācija, laba korporatīvā pārvaldība un aktīva un ambicioza vadība.

28Lai arī akciju un obligāciju emisijai ir pozitīva ietekme gan uz kapitālsabiedrībām un to pārvaldību, gan uz kapitāla tirgus attīstību, sabiedrībā bieži esošais un arī daudzu interešu pušu viedoklis ir saistīts ar valsts daļas samazināšanās potenciālajiem riskiem (skatīt 6. tabulu).

29Potenciālo risku piemēri

30Riska sekas

31Pasākumi riska novēršanai vai mazināšanai

32Uzņēmuma pārņemšanaUzņēmuma vadībā tiek ieceltas personas, kuras veicina uzņēmuma pilnīgu privatizāciju.Valsts līdzdalības politikā, izmantojot kapitālsabiedrību segmentāciju vai individuāli, iespējams noteikt privātā pašu kapitāla piesaistes limitu.

33Konkrētu īpašuma struktūras mērķu noteikšana īpašnieka gaidu vēstulē.

34Pārmērīga dividenžu izmaksas politikaUzņēmums spiests aizņemties no ārējiem finanšu avotiem, nepieejams finansējums investīcijām un aktīvu uzturēšanai.Šobrīd VKS dividendēs ir jāizmaksā 80% (64% turpmāk59) no peļņas. Valstij kā lielākajam akcionāram joprojām būs iespēja noteikt sev vēlamu dividenžu līmeni (arī zemāku).

35Dividendes ir atlīdzība visiem dalībniekiem par ieguldītā kapitāla lietošanu un tiek izmaksātas proporcionāli ieguldītajam kapitālam. Dividenžu politika var nodrošināt skaidrus nosacījumus peļņas sadalei.

36VKS ir arī noteikts konkrētu aktīvu atsavināmas aizliegums, tāpēc risks, ka VKS peļņa (līdz ar to arī dividenžu aprēķina bāze) varētu palielināties uz aktīvu atsavināšanas, nevis apgrozījuma pieauguma rēķina, ir neliels.

37Aktīvu nodalīšana, veidot atsevišķu kapitālsabiedrību, kas emitē akcijas, vai pilnveidot regulējumu attiecībā uz VKS aktīvu atsavināšanu.

38Peļņas maksimizēšanaUzņēmuma pakalpojumi kļūst neadekvāti dārgi vai zaudē konkurētspēju tirgū.

39Tiek sniegti pakalpojumi, kas konkurē ar pilnīgi privātajiem uzņēmumiem.

40Vadoties no tā, vai attiecīgā VKS darbojas uz deleģējuma pamata, vai brīva tirgus apstākļos, ir iespējams deleģējumā vai ar pakalpojumu regulatora starpniecību noteikt deleģētā pakalpojuma atbilstošus cenu līmeņus vai maksimālos kapitāla atdeves koeficientus.

41Konkurences likuma ierobežojumi.

426.tabula Potenciālie riski, samazinot valsts līdzdalību VKS, un to mazināšanas pasākumi

43Attiecībā uz riskiem jāmin, ka neviens no riskiem nav tāds, kuru jau šobrīd nevar vadīt (mazināt vai novērst).

44Finanšu piesaistes veidu un tās apjomu, protams, ietekmē konkrēti investīciju projekti, ko ieplānojusi īstenot VKS. Obligāciju un akciju emisija ir iespēja nodrošināt īpaši liela apjoma investīciju projektu īstenošanu. Obligāciju emisiju apjomi Latvijas VKS bija aptuveni 100-200 miljonu EUR apmērā, bet akciju emisijā iespējams piesaistīt arī lielāku apjomu. Piemēram, Lietuvā Ignitis grupe IPO apmērs bija 450 milj. EUR. Tādēļ visticamāk šie finanšu instrumenti būs atbilstoši lielām VKS vai lieliem projektiem. Jāmin, ka pastāv iespēja nodalīt valsts aktīvus atsevišķā uzņēmumā, ko izveido speciālam projektam (SPV special purpose vehicle), tādējādi piedāvājot kotēt akcijas tikai uzņēmumam, kas īsteno specifisku projektu. Vienlaikus šādā jauna uzņēmuma gadījumā risks tiek dalīts uz visiem akcionāriem, tomēr šādam uzņēmumam ir jābūt spējīgam pierādīt savu potenciālu un pārliecināt investorus.

45Priekšlikums:

46Izstrādāt vadlīnijas VKS investīciju projektu finansēšanas instrumentu alternatīvu izvērtēšanai.

1Centralizētākas VKS pārvaldības ieviešana

2Laika periodā kopš 2012.gada, Latvija, izvērtējot tās kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu, ir transformējusi kapitālsabiedrību pārvaldības modeli no decentralizēta uz daļēji centralizētu (hibrīdu) modeli papildus nozaru ministrijām un kapitāla daļu turētājiem, iesaistot valsts kapitālsabiedrību operatīvā un stratēģiskā pārvaldībā arī Koordinācijas institūciju ar padomdevēja lomu.

3Publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldību īsteno publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija un kapitāla daļu turētājs. Atbilstoši Kapitāla daļu pārvaldības likuma 10.pantam valsts kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir ministrija vai cita valsts pārvaldes iestāde, kuru par tādu iecēlis Ministru kabinets vai institūcija, kura saskaņā ar Kapitāldaļu pārvaldības likumu vai likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" atsavina vai privatizē valsts kapitāla daļas.

4Spēkā esošajā normatīvajā regulējumā kapitāla daļu turētāju funkcijas ir nodotas ministrijām, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor", atstājot iespēju nodot kapitāla daļu turētāja funkciju citai iestādei pēc "ad hoc" principa.

5Ja valsts kapitāla daļu turētājs ir ministrija, tad Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem ministrijas valsts sekretārs vai ar valsts sekretāra rīkojumu noteikta cita ministrijas amatpersona, kurai ir visas normatīvajos aktos paredzētās kapitāla daļu turētāja pārstāvja tiesības, pienākumi un atbildība (turpmāk arī kapitāla daļu turētāja pārstāvis).

6Esošajā kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmā nozares ministrijas kompetencei ir duāla ietekme: gan komerciālajām, gan nekomerciālām kapitālsabiedrībām, kuru darbības virsuzdevums ir stratēģiski svarīgu īpašumu pārvaldība vai publiskas personas funkciju nodrošināšana sabiedrības interesēs, nozares ministrijas vadība ir piemērots risinājums, jo tādējādi tiek precīzāk veicināta nozares nefinanšu mērķu sasniegšana. Tomēr attiecībā uz komerciālām kapitālsabiedrībām, kuru dibināšanas mērķis ir tirgus nepilnības novēršana un kuru finanšu mērķiem jātiek izvirzītiem pēc līdzīgiem principiem kā privātām kapitālsabiedrībām, nozares ministrijas ietekme var būt traucējoša, ja netiek samēroti nozares nefinanšu un finanšu mērķi. Riski, kas rodas šādām kapitālsabiedrībām atrodoties nozares politikas ietekmē ir ar lielāku potenciālo negatīvo ietekmi, un var traucēt tām sniegt tādu ekonomisko atdevi, ko nodrošinātu līdzīga apjoma privātās kapitālsabiedrības resurss.

72019.gadā veiktā KPMG pētījuma, rezultātā attiecībā uz Latvijas ieviesto valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeli tika norādīts, ka citas pētījumā izmantotās valstis ir izvēlējušās centralizētāku pārvaldības modeli, nododot kapitāla daļu turētāju funkciju tikai dažām iestādēm (salīdzinoši Latvijā - 13 iestādēm). Tika norādīts, ka centralizētāks valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modelis ļautu novērst vairākus identificētus kapitālsabiedrību pārvaldības izaicinājumus, tai skaitā:

81) novērst potenciālo interešu konfliktu, kas veidojas nozares ministrijām cenšoties veidot nozares regulējumu, pārvaldīt valsts ieguldījumus atrast līdzsvaru starp kapitālsabiedrību specifiskajiem nefinanšu mērķiem un gaidām attiecībā uz finanšu rādītājiem;

92) labāk izvērtēt līdzdalības jautājumus, sekmējot valsts kapitālsabiedrību skaita samazināšanos, un tādējādi - arī kapitālsabiedrību administratīvo izmaksu samazinājumu.

10Pētījuma autori ieteica konsolidēt kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju, uzticot to nelielam skaitam valsts pārvaldes institūciju, nodalot kapitālsabiedrību pārvaldību no nozares ministriju politikas veidošanas funkcijām. Sākotnēji tiek ieteikts centralizētajam pārvaldniekam nodot komerciālās kapitālsabiedrības, lai veicinātu šo kapitālsabiedrību uz vērtības audzēšanu un peļņas gūšanu. Mazākas kapitālsabiedrības tika ieteiks konsolidēt nelielos nozaru holdingos (piemēram: sporta, kultūras un veselības sektorā) tādējādi samazinot izmaksas, kas saistītas ar administrācijas uzturēšanu, vienlaikus dodot tām iespēju piesaistīt profesionālus pārvaldes locekļus un gūt labumus, kas saistīti ar uzņēmuma resursu apjomu.

11Konceptuālajā ziņojumā piedāvātais risinājums neparedz samazināt nozares ministriju iesaisti kapitālsabiedrības darbības stratēģiskajā plānošanā. Kapitālsabiedrību pārvaldības likums jau šobrīd paredz tādu pārvaldības modeli, kur VKS kapitāla daļu turētājs var nebūt nozares ministrija. Lai veicinātu nozares kompetenci VKS stratēģiskās darbības plānošanā, Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 25.un 26.pantos paredzēta nozares ministrijas aktīva iesaiste VKS līdzdalības jautājumu un stratēģiskās plānošanas jautājumu risināšanā. Kapitāla daļu turētāja kā aktīvu pārvaldītāja kompetence ir nošķirama no nozares profesionāļa (nozares ministrijas) kompetences, un vēlams VKS pārvaldībā īstenot abas minētās.

12Pēc 2019.gada datiem VKS aktīvi veido 13% no visu kapitālsabiedrību aktīviem, kas tiek uzskatīts par augstu līmeni valsts līdzdalībai uzņēmējdarbībā, salīdzinot ar citām OECD valstīm. Latvijā VKS nodarbina 5% no visiem nodarbinātajiem iedzīvotājiem un VKS apgrozījums veido aptuveni 6% no visu valstī darbojošos kapitālsabiedrību apgrozījuma. 60

13Jāatzīmē, ka vairāk kā 50% no VKS aktīviem (51,8%) veido TOP 3 VKS61. Tāpat arī apgrozījuma ziņā ir 3 līderi. Tādēļ, lai arī VKS kopējais skaits ir liels (66 valsts 100% īpašumā esošas un 4 valsts izšķirošā ietekmē esošas kapitālsabiedrības), ko dažos gadījumos var saistīt ar, iespējams, neatbilstošu uzņēmējdarbības formu, tomēr ietekmi uz kopējo tirgu rada vien neliels skaits VKS. Un lai arī par komerciālām VKS varētu atzīt skaitliski mazāko daļu no VKS, tomēr atsevišķos komercdarbības sektoros VKS darbība ir būtiska. Tie ir enerģētikas, transporta un arī nekustamā īpašuma pārvaldības sektori.

14VKS pārvaldības koncepcija, uz kuras pamata 2012.gadā tika izstrādāts līdzdalības pamatojuma regulējums (VPIL 88.pants), sliecās uz to, ka valstij pēc iespējas jāizvairās no iesaistes komercdarbībā, attaisnojot valsts iesaisti tikai ar sabiedrībai būtiskiem mērķiem. Līdz ar tirgus situācijas un sabiedrības interešu izmaiņām var zust valsts līdzdalības nepieciešamība kapitālsabiedrībās, tādēļ iepriekšējos gados tika pieņemti lēmumi par vairāku VKS privatizāciju, nododot tās Privatizācijas aģentūras pārvaldībā (šobrīd funkciju realizē SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor"). Savukārt šobrīd aktīva līdzdalības pārvērtēšana daudzām lielajām VKS vairs nenotiek, jo tās atsevišķos normatīvos aktos ir noteiktas par neprivatizējamām kapitālsabiedrībām, un Kapitālsabiedrību pārvaldības likums nenosaka pienākumu kapitāla daļu turētājam veikt līdzdalības šādās kapitālsabiedrībās regulāru pārvērtēšanu. Tādējādi valsts līdzdalības apmērs šajās kapitālsabiedrībās ir normatīvi fiksēts neatkarīgi no sociāli-ekonomiskajām un tirgus izmaiņām un tiek netieši atzīts, ka VKS, kur valstij ir līdzdalība (100% līdzdalība) un kuras nav nodotas privatizācijai, nodarbojas primāri ar valsts un sabiedrības nefinanšu mērķu īstenošanu, kur komercdarbība, peļņas gūšana un citi komerciālām kapitālsabiedrībām dabiski mērķi ir tikai ar sekundāru nozīmi.

15Situācija iezīmē plaisu starp reālo praksi, kas parāda, ka VKS ir vieni no vērtīgākajiem uzņēmumiem62, t.i., uzņēmumi ar augstāko ekonomiskās atdeves potenciālu, un normatīvajos aktos noteiktajām darbības robežām, uz ko PKC norādīja Informatīvajā ziņojumā par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās, ko Ministru kabinets pieņēma zināšanai 2021.gada 16.novembrī. Šī pretruna daļēji skaidro arī zemo pētniecības un attīstības un inovāciju līmeni VKS, jo tām nav dots skaidrs mandāts attīstīt jaunus inovatīvus pakalpojumus un produktus, ko ir paredzēts risināt, ieviešot īpašnieka gaidu vēstules63.

16Izšķiršanās par to, vai VKS ir tiesības darboties komercpakalpojumu jomā vai nē, kā arī, vai to statuss ir komerciāls (pilnīgi vai daļēji), ir būtiska, lai varētu runāt par centralizētas pārvaldības ieviešanu. Tieši komerciāli orientētām VKS ir būtiski būt profesionāli vadītām un uzraudzītām, īstenojot praksē skaidrus un saprotamus korporatīvās pārvaldības principus.

17Šeit jāatzīmē, ka arī padomju izveidošanai un tās atalgojuma apmēram ir jābūt sasaistītam ar to, vai VKS darbojas konkurences apstākļos un vai tai ir izvirzīti ambiciozi mērķi. Tikai augsta darba intensitāte, paaugstinātas gaidas, ambiciozi mērķi attaisno augsta atalgojuma noteikšanu padomes locekļiem.

18KPMG un PwC pētījumos tika veikta PKC kā koordinācijas institūcijas funkciju un to realizācijai pieejamo instrumentu vērtēšana, un tika norādīts, ka PKC kā koordinācijas institūcijai, neesot kapitāla daļu turētājam, nav iespējams pilnvērtīgi nodrošināt viendabīgu pārvaldības principu ieviešanu, kā arī tika rosināts konsolidēt komerciālo VKS pārvaldību, līdzīgi kā citās pētījumā izmantotajās OECD valstīs (piemēram, Zviedrijā, Francijā).

19Arī nesenajā OECD pētījumā (2021.gads) par valstu praksi VKS pārvaldībā64 norāda uz to, ka kopumā notiek valstu virzība centralizētas pārvaldības vai centralizētas koordinācijas virzienā. Tomēr valstu koordinācijas institūciju kā centralizēto pārvaldnieku funkcijas un pilnvaras var atšķirties (piemēram, kapitāla daļu turēšana, atsavināšanas lēmumu pieņemšana), atkarībā no pārvaldības centralizācijas pakāpes.

20PKC kā koordinācijas institūcija līdz šim ir bijusi iesaistīta pārvaldības procesos kā vadlīniju un normatīvo aktu izstrādātājs, kā atzinumu sniedzējs jautājumos par līdzdalības saglabāšanu, vidēja termiņa darbības stratēģijām, dividendēm un rezultātu novērtēšanu, kā arī padomju nominācijas procesu organizētājs un dalībnieks valdes nominācijas procesos (skatīt 7. tabulu).

217.tabula Kapitāla daļu turētāja un koordinācijas institūcijas funkciju sadalījums kapitālsabiedrību pārvaldības procesa ietvaros

22Ņemot vērā citu OECD valstu pozitīvo pieredzi centralizēta VKS pārvaldības modeļa īstenošanā, OECD ieteikumus, kā arī KPMG un PwC pētījumos identificētās Latvijas VKS pārvaldības nepilnības, ir nepieciešams apsvērt VKS pārvaldības modeļa uzlabošanu, uzsākot ieviest centralizācijas elementus.

23Lai pārliecināti apgalvotu, ka Latvijas VKS modelim ir piemērota kādas VKS grupas konsolidēta pārvaldība, būtu nepieciešams padziļināti izvērtēt šāda risinājuma tautsaimniecības ekonomiskos ieguvumus un riska faktorus sadarbībā ar Ekonomikas un Finanšu ministriju. Tomēr tāda centralizētas pārvaldības elementa kā PKC funkciju paplašināšanas nepieciešamība, pievienojot VKS kapitāla daļu turētāja uzdevumu, iespēju koordinēt akcionāra gaidu vēstuļu izstrādi un centralizēta valdes nominācijas organizēšana tajās VKS, kurās nav padomes, tāpat arī pārraudzīt kapitāla daļu turētāju padomes funkciju nodrošināšanu VKS, kur nav izveidotas padomes, izriet jau no šobrīd konstatētajiem apstākļiem.

24Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 22.panta otrās daļas 7.4 apakšpunktā ir PKC paredzēta kapitāla daļu turētāja funkcija valsts kapitālsabiedrībās, kurās koordinācijas institūciju par valsts kapitāla daļu turētāju iecēlis Ministru kabinets. Tomēr PKC nolikumā iestādes funkciju, uzdevumu un kompetenču uzskaitījumā kapitāla daļu turētāja funkcija nav paredzēta, līdz ar ko koordinācijas institūcijā nav izveidots atbilstošs personāls un paredzēts attiecīgs finansējums. Jāņem vērā, ka PKC specifiskie uzdevumi ietver arī VKS pārvaldības atbilstības uzraudzību, tādēļ gadījumā, ja šāda amata vieta PKC tiktu izveidota, būtu nepieciešams to funkcionāli nodalīt no koordinācijas funkciju izpildes, kas var prasīt strukturālu izmaiņu izdarīšanu un radīt papildus izdevumus.

25Finanšu līdzekļi šīs funkcijas izpildei esošā budžeta ietvaros varētu rasties, īstenojot Ziņojuma priekšlikuma kopsavilkuma 1.5.punktā paredzēto kapitāla daļu turētāja un koordinācijas institūcijas iesaistes samazināšanu tādu valsts kapitālsabiedrību uzraudzībā, kurām ir izveidotas padomes - t.i., nosakot, ka šādos gadījumos PKC neiesaistās kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādes procesā un kapitālsabiedrības rezultātu izvērtēšanas procesā.

26Ņemot vērā, ka kapitāla daļu turētāja funkcija jau tiek nodrošināta valsts budžeta ietvaros, un piedāvātās izmaiņas skar tikai funkciju pārdali valsts pārvaldes ietvaros, nevis jaunas funkcijas izveidi, funkciju pārdale starp institūcijām neradītu ietekmi uz kopējo valsts budžetu. Pie tam, ja sašaurina PKC funkcijas attiecībā uz atzinumu sniegšanu par vidēja termiņa darbības stratēģiju projektiem un darbības rezultātiem tām VKS, kur ir izveidotas padomes, tad rastos resursa kapacitāte šādas funkcijas izpildei. Jautājums par kapitāla daļu turētāja pienākumu izpildi tika aktualizēts 2021.gadā, vērtējot iespēju nodot PKC kapitāla daļu turētāja funkciju VAS "Latvijas Autoceļu uzturētājs". Situācijas izvērtējuma rezultātā, PKC nonāca pie secinājuma, ka regulējuma pilnveidošana, dodot iespēju PKC atbilstoša personāla nodrošinājumam un kompetenču izveidei, būtu ieteicama, lai nākotnē operatīvi reaģētu uz nepieciešamību uzsākt kapitāla daļu turētāja funkciju izpildi vismaz individuāli noteiktās kapitālsabiedrībās.

27Atbilstoši ierosinājumam uzsākt īpašnieku gaidu vēstuļu izstrādāšanu PKC iesaistītos gan gaidu vēstuļu saskaņošanā un tās sagatavošanas diskusijās, gan arī mainītos PKC loma to VKS stratēģiju un darbības rezultātu izvērtēšanā, kurās jau šobrīd ir izveidotas padomes. Tas atbilstu OECD un pētījumos minētajiem ieteikumiem stiprināt padomju lomu VKS. Kā arī potenciāli citās jomās varētu notikt centralizētāka labas pārvaldības prakses īstenošana (skatīt 8. tabulu).

288. tabula Izmaiņas kapitāla daļu turētāja un koordinācijas institūcijas funkcijās

29Piedāvātās izmaiņas kapitāla daļu turētāja un koordinācijas institūcijas funkcijās galvenokārt ietver tādus ierosinājumus, kas veicinātu savlaicīgāku, caurskatāmāku un profesionālāku valdes nominācijas procesu īstenošanu, saglabājot kapitāla daļu turētāja lomu kandidātu prasību noteikšanā, koordinācijas institūcijas iesaisti augstāka līmeņa kapitālsabiedrības mērķu izvirzīšanā, mazinot tās dalību stratēģiju izstrādē un darbības rezultātu vērtēšanā kapitālsabiedrībās, kurās ir izveidota padome, kā arī tiesiskā regulējuma precizēšanu, lai nepieciešamības gadījumā PKC nebūtu šķēršļu uzņemties kapitāla daļu turētāja funkciju valsts kapitālsabiedrībās.

30Priekšlikums:

31PKC ierosina akceptēt piedāvātās izmaiņas kapitāla daļu turētāja un koordinācijas institūcijas funkcijās, lai nodrošinātu centralizētāku VKS pārvaldību.

32• centralizētus valdes nominācijas procesu valsts kapitālsabiedrībās, kur nav izveidota padome, un kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij (nav 100%), ko ierosina kapitāla daļu turētājs, tā atvieglojot praktisko organizēšanu un nominācijas procesu dokumentēšanu;

33• informācijas apkopošanu par VKS ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, kā arī dalība diskusijā par inovāciju mērķu izvirzīšanu konkrētās VKS īpašnieku gaidu vēstulēs un kopumā identificētu jomas dažādu inovāciju ieviešanā, lai novērstu ilggadīgi nerisināto problēmu ar zemiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā uzņēmējdarbības sektorā un nodrošinātu VKS vērtības pieaugumu ilgtermiņā;

34• PKC iesaistītos akcionāra gaidu vēstuļu sagatavošanā, bet tiktu samazināta PKC dalība vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādē un ikgadējo rezultātu novērtēšanā tajās VKS, kurās ir izveidotas padomes;

35• Normatīvā regulējuma precizēšana, nodrošinot PKC iespēju nepieciešamības gadījumā pildīt kapitāla daļu turētāja funkciju atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, kas nodrošinātu, ka gadījumos, kad kapitāla daļu turētāji secina, ka kapitāla daļu turēšanu ir iespējams nodot PKC vai PKC, veicot kapitāla daļu turētāju pārraudzību, secina, ka Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktie uzdevumi nav izpildīti. Kapitāla daļu turētāja maiņas izvērtējums var tikt iekļauts arī kapitālsabiedrības stratēģiskās attīstības izvērtējumā.

1Turpmākā rīcība privātā pašu kapitāla daļas palielināšanai valstij tieši un netieši piederošos aktīvos

2Ņemot vērā ziņojumā iepriekš aprakstīto, secināms, ka pirms būtisku izmaiņu ieviešanas VKS pārvaldības modelī, ir nepieciešama konceptuāla izšķiršanās par VKS lomu valsts ekonomikā un atļautās komercdarbības robežām, kā arī par iespējām un pamatu samazināt valsts līdzdalību tajās un valsts nepieciešamās līdzdalības limitiem. Tikai pēc šādu lēmumu pieņemšanas ir jēgpilni strādāt pie politiku īstenošanas un konkrētu VKS akciju emisijas potenciāla izvērtēšanas.

31.līmenis

42.līmenis

5Tai pat laikā ir iespējams strādāt pie kopējā pārvaldības procesa uzlabošanas, ieviešot procesuālus uzlabojumus un kopējās plānošanas sistēmas uzlabojumus, lai VKS virzītos uz kapitāla tirgu

63.līmenis

7Risinājuma varianti

81. variants

9Viens no vienkāršākajiem variantiem būtu ieviest procesu izmaiņas un uzlabojumus (3.līmenis), atstājot VKS akciju un obligāciju emisijas potenciāla izvērtēšanu pašu VKS un kapitāla daļu turētāju ziņā (2.līmenis).

10Sagaidām, ka šajā variantā strauja virzība uz kapitāla tirgus instrumentu izmantošanu nenotiku.

11PriekšrocībasTrūkumi Nav nepieciešami tūlītēji lēmumi par kapitāldaļu atsavināšanu/ jaunu akciju emisiju Nenotiks strauja kapitāla tirgus attīstība, iesaistoties VKS

12Tiek saglabāta esošā kārtība

132. variants

14Otrs variants būtu pieņemt konceptuālus lēmumus par neprivatizējamo VKS līdzdalības izvērtēšanu un akciju emisijas potenciāla izvērtēšanu (1.līmenis), kam sekotu konkrētu VKS detalizētāks izvērtējums un izmaiņas normatīvajos aktos (2.līmenis). Jebkurā gadījumā lēmumu par valsts līdzdalības samazināšanu jāpieņem Saeimai, tādēļ politiskajai diskusijai un grūtībām rast vienotu redzējumu ekonomikas aktīvu pārvaldībai uz šādiem lēmumiem var būt būtiska ietekme.

15Tam paralēli ir iespējams ieviest arī procesuālos uzlabojumus (3.līmenis).

16PriekšrocībasTrūkumi Potenciāli iespējams virzīt kādu VKS uz akciju emisiju un izpildīt Finanšu sektora attīstības plāna uzdevumus

17Iespēja realizēt VKS investīciju projektus, kur nepieciešami būtiski resursi

18Sarežģīti panākama politiskā vienprātība

19Trūkst pašu VKS kapitāla daļu turētāju atbalsts un pozitīvā potenciāla saskatīšana no akciju emisijas un spiediens no valsts budžeta puses investīciju finansēšanai

203. variants

21Koriģētais vai modificētais variants varētu būt veicināt jaunu pakalpojumu, inovāciju attīstību VKS (it īpaši lielajās VKS), atļaujot arī meitas sabiedrību dibināšanu, citu uzņēmumu daļu iegādi, sadarbību ar jaunuzņēmumiem, pieļaujot, ka nākotnē jaunās meitas sabiedrības varētu kļūt par akciju emisijas objektiem. Šajā risinājumā kapitāla daļu turētājiem, virzot jautājumus, kas saistīti ar finanšu kapitāla piesaisti, nosakāms pienākums izvērtēt esošo meitas sabiedrību potenciālu privātā pašu kapitāla piesaistīšanai, kā arī izvērtēt aktīvu nodalīšanu potenciālai akciju emisijai lielu investīciju projektu īstenošanas vajadzībām. Iespējas meitas sabiedrību dibināšanai sākotnēji būtu jāvērtē no piemērotības aspekta, jo var būt gadījumi, kad šis risinājums pirmsšķietami vērtējams kā neatbilstošs (piemēram, kapitālsabiedrības iekšējo procesu vai neliela inovāciju projekta attīstība). Ja meitas sabiedrības dibināšana pirmsšķietami vērtējama kā mērķa sasniegšanai piemērots risinājums (ar jaunu darbības veidu/projektu saistītu risku nodalīšana, inovāciju attīstība ar privātā investora piesaisti nākotnē, kopuzņēmumi), tad nākamajā iespējamā risinājuma izvērtēšanas solī, jāvērtē meitas sabiedrības dibināšanas lietderību no administratīvā, tiesiskā un finansiālā aspekta, īpašu uzmanību veltot jaunveidojamās meitas sabiedrības pārvaldības procesu caurskatāmībai, potenciālo nepieciešamo resursu piesaistei un radītās inovācijas īpašumtiesībām.

22Jānorāda, ka neatkarīgi no valsts līdzdalības formas un apmēra arī šī risinājuma īstenošanas process paredz, ka kapitāla daļu turētāji, virzot jautājumus, kas saistīti ar finanšu kapitāla piesaisti, t.sk. meitas sabiedrību dibināšanu, citu uzņēmumu daļu iegādi, sadarbību ar jaunuzņēmumiem, vērtē šīs aktivitātes komercdarbības atbalsta kontekstā un nodrošina komercdarbības atbalsta kontroles normu ievērošanu, ja attiecināms.

23Šis risinājums ir vērsts uz privātā kapitāla piesaisti arī to VKS komerciālo un inovāciju projektu īstenošanai, kurām ir neprivatizējamu VKS statuss.

24Jāņem vērā, ka jaunu pakalpojumu un inovāciju attīstība valsts ekonomisko interešu kontekstā ir uzskatāma par tirgus nišu, kurā, esot vājai privātā kapitāla iesaistei, ir nepieciešama valsts aktīva rīcība. Vienlaikus jāņem vērā, ka inovatīvu, jaunu produktu/pakalpojumu izstrāde nereti prasa lielus finanšu resursus un spēj sniegt atdevi tikai ilgstošā laika periodā, tādēļ privātajiem uzņēmējiem inovatīvas idejas/projekti zemā attīstības līmenī var nešķist pievilcīgi investīciju objekti.

25Latvijas apstākļos salīdzinoši lieli finanšu resursi un iespējas attīstīt inovatīvus projektus ir neprivatizējamām VKS, kurām to statusa dēļ nav iespējas piesaistīt privāto pašu kapitālu, savukārt tām uzticēto stratēģisko aktīvu pārvaldības uzdevums izslēdz neprivatizējamas VKS statusa atcelšanu.

26Līdz ar minēto, 3.risinājuma būtiskākās priekšrocības ir iespēja nodalīt aktīvus, kas nepieciešami konkrēta resursu ietilpīga projekta realizēšanai (uzsākot vai iesaistoties jaunuzņēmumu projektos) un novērst šķērssubsidēšanas riskus. Vienlaikus tā ir iespēja neatsavināmu VKS uzsākto projektu realizācijai piesaistīt privāto kapitālu nepārskatot kapitālsabiedrības statusu, tādējādi mazinot slogu uz pašas kapitālsabiedrības un valsts budžetu, kā arī iespēja, sasniedzot noteiktu projekta gatavības pakāpi, pārvērtēt valsts kapitāla līdzdalības nepieciešamību, atsavinot VKS piederošās kapitāla daļas par potenciāli augstāku vērtību nekā tad, ja attiecīgajā projektā nebūtu privāto uzņēmēju iesaistes un intereses.

27Privātā kapitāla pakāpeniska iesaiste VKS iniciētu inovatīvu projektu attīstībā pretstatā pilnībā VKS paspārnē attīstītu uzņēmuma vienību atsavināšanai, garantētu arī zināšanu pārnesi un projektu attīstības nepārtrauktību. Lai gan Ziņojumā iepriekš tika norādīts, ka Latvijā ir vērojams salīdzinoši liels skaits valsts kapitālsabiedrību, PKC ieskatā problēmsituāciju rada vairāku VKS uzdevumu un stratēģisko mērķu daļēja vai pilnīga pārklāšanās. Latvijā nav kapitālsabiedrību, kuru dibināšanas mērķis būtu konkrēta komercializējamu inovāciju projektu vai sektoru attīstība, tādēļ secināms, ka lai arī atsevišķos sektoros VKS skaits, iespējams būtu samazināms pārskatot valsts līdzdalības nepieciešamību vispār vai iespēju šādas VKS apvienot, tomēr inovāciju sektorā vēl ir pieļaujama un vēlama valsts kapitāla līdzdalība.

28Inovatīvu, komercializējamu projektu sektora dinamiskas attīstības ietekme uz valsts ekonomiku atsvērtu papildus valdes/padomes izveidošanas un atalgojuma izdevumus.

29Paralēli iespējams veikt procesuālos uzlabojumus (3.līmenis).

30PriekšrocībasTrūkumi Rast finansējumu komerciālu un inovatīvu produktu radīšanai VKS

31Veicināt VKS sadarbību ar privāto sektoru kopprojektu radīšanai

32Potenciāls nākotnē kapitāla tirgus attīstībai ar VKS akciju emisijām, kas radušās dabiski, attīstoties finanšu vajadzībām

33Nav iezīmēti precīzi plāni valsts līdzdalības izmaiņām kapitālsabiedrībām tuvākajiem gadiem

34Netiek veicināta plānota kapitāla tirgus attīstība ar VKS akciju emisijām

35Nepieciešams tirgus konkurences izvērtējums jaunajiem produktiem

36Priekšlikums:

37Ņemot vērā publiskās diskusijas un norādītās priekšrocības un trūkumus, apstiprināt 3.variantu turpmākai rīcībai privātā pašu kapitāla daļas palielināšanai valstij tieši un netieši piederošos aktīvos.

38Priekšlikumu kopsavilkums

39Ņemot vērā iepriekšminēto, PKC ierosina uzdot:

1Pārresoru koordinācijas centram sešu mēnešu laikā sagatavot izmaiņas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, ieviešot

21.1. risinājumu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas regulārai pārskatīšanai Ministru kabineta līmenī katrā politiskajā ciklā, norādot konkrētus pārvaldības aspektus, kas tajā jāietver.

31.2. valsts kapitālsabiedrību iedalījumu grupās pēc to ieņēmumu avotiem un iekļaušanas vispārējā valdības sektorā:

4- I grupa - komerciāla valsts kapitālsabiedrība,

5- II grupa - valsts atkarīga komerciāla valsts kapitālsabiedrība,

6- III grupa - valsts atkarīga nekomerciāla valsts kapitālsabiedrība.

71.3. īpašnieka gaidu vēstules izstrādi pirms vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādes uzsākšanas publisku personu kapitālsabiedrībām, kā arī izmaiņas valsts kapitālsabiedrību darbības rezultātu izvērtēšanā.

81.4. valsts kapitālsabiedrību, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas, stratēģiskās attīstības izvērtēšanas kārtību.

91.5. centralizētākas pārvaldības elementus, precizējot koordinācijas institūcijas funkcijas attiecībā uz kapitāla daļu turētāja pienākumu nodošanas un izpildes kārtību, informācijas apkopošanu par valsts kapitālsabiedrību ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, centralizētu valdes nominācijas procesu valsts kapitālsabiedrībās, kur nav izveidota padome, un kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij (nav 100%) organizēšanu un dokumentēšanu, kā arī samazinot kapitāla daļu turētāja un koordinācijas institūcijas iesaisti uzraudzībā valsts kapitālsabiedrībās, kurām ir izveidotas padomes;

101.6. kārtību, kādā tiek pārvērtēta publisku personu kapitālsabiedrību līdzdalība atkarīgajās kapitālsabiedrībās un vērtēta lietderība publisku personu kapitālsabiedrību meitas sabiedrību līdzdalībai citās kapitālsabiedrībās.

1Pārresoru koordinācijas centram sešu mēnešu laikā pēc attiecīgu grozījumu pieņemšanas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā sagatavot un apstiprināt:

22.1. metodiku optimālas kapitāla struktūras noteikšanai, lai nodrošinātu atbilstošu mērķu izvirzīšanu dažādu grupu valsts kapitālsabiedrībās pēc grozījumu Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā pieņemšanas par valsts kapitālsabiedrību iedalījumu grupās;

32.2. izmaiņas stratēģiju izstrādes un darbības rezultātu izvērtēšanas vadlīnijās pēc grozījumu Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā pieņemšanas.

1Pārresoru koordinācijas centram sadarbībā ar Finanšu ministriju sešu mēnešu laikā izstrādāt vadlīnijas valsts kapitālsabiedrību investīciju projektu finansēšanas instrumentu alternatīvu izvērtēšanai.

1Kapitāla daļu turētājiem nodrošināt, ka no 2023.gada 1.janvāra:

24.1. pirms tādu valsts kapitālsabiedrību investīciju projektu finansēšanas jautājumu izskatīšanas Ministru kabinetā, kas atbilst Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 26.panta sestajā daļā norādītajai robežvērtībai - 15% no kapitālsabiedrības aktīvu apjoma, tiek sagatavots izvērtējums par alternatīvu finanšu instrumentu piesaisti un to ekonomisko analīzi, t.sk. obligāciju emisijas potenciālu.

34.2. Sagatavojot jautājumu par inovatīvu risinājumu, projekta finansējumu, izvērtēt potenciālu meitas sabiedrību dibināšanai, piesaistot arī privāto kapitālu.

1Apstiprināt 3.variantu turpmākai rīcībai privātā pašu kapitāla daļas palielināšanai valstij tieši un netieši piederošos aktīvos.

21 https://likumi.lv/ta/id/269907-publiskas-personas-kapitala-dalu-un-kapitalsabiedribu-parvaldibas-likums

32 OECD Guidelines on Corporate Governance of State-Owned Enterprises 2015 Edition; pieejams: https://www.oecd-ilibrary.org/docserver/9789264244160-en.pdf?expires=1636639389&id=id&accname=guest&checksum=9E839F764E51CD75FFD653A5C917D802

43 Valsts pārvaldes iekārtas likums; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/63545-valsts-parvaldes-iekartas-likums

54 Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/269907-publiskas-personas-kapitala-dalu-un-kapitalsabiedribu-parvaldibas-likums.

65 Ministru kabineta 2012.gada 4.jūnija rīkojums Nr. 246 Par Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/248715-par-valsts-kapitala-dalu-parvaldibas-koncepciju

76 Ministru kabineta 2012.gada 4.jūnija rīkojums Nr. 245 Par publisko personu komercdarbības koncepciju; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/248714-par-publisko-personu-komercdarbibas-koncepciju

87 Ministru kabineta 2022. gada 31. maija rīkojums Nr. 396 "Par Finanšu sektora attīstības plānu 2022. 2023. gadam". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/332903

98 Latvijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas izvērtējums. KPMG Baltics SIA, 2019. Pieejams: https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/KS_izvertejums_secinajumi_20190212.pdf

109 "Latvia: State Ownership Policy Review [Part II]", PricewaterhouseCoopers. 2021. Pieejams: Microsoft Word - PwC_EBRD_SOE Ownership review_Final Report_09092021 (valstskapitals.gov.lv)

1110 Ministru kabineta 2012.gada 4.jūnija rīkojums Nr. 245 Par publisko personu komercdarbības koncepciju; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/248714-par-publisko-personu-komercdarbibas-koncepciju

1211 Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/269907-publiskas-personas-kapitala-dalu-un-kapitalsabiedribu-parvaldibas-likums

1312 Ministru kabineta 2012.gada 4.jūnija rīkojums Nr. 246 Par Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju; pieejams: https://likumi.lv/ta/id/248715-par-valsts-kapitala-dalu-parvaldibas-koncepciju

1413 Nacionālās drošības likums, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/14011-nacionalas-drosibas-likums

1514 Pētījuma "Latvia: State Ownership Policy Review [Part II]" (kopsavilkums); pieejams: https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/PwC_EBRD_SOE_Ownership_review_Executive_summary.pdf

1615 Ministru kabineta 2021.gada 16.novembra sēdes protokols Nr. 75 39.§. Informatīvais ziņojums "Par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās", pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/6f55dbaa-a0fb-40b9-a6f7-f543ee5d50eb

1716 Politiskais cikls šī ziņojuma kontekstā ir saistīts ar valdības darbības periodu, kur valdības politiku nosaka Valdības rīcības plāns.

1817 Ministru kabineta iekārtas likuma 15 .panta pirmā daļa. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/175919

1918 Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumi Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 17. 18. 19.punkti. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/325944

2019 https://www.oecd.org/corporate/organising-state-ownership-function.pdf; 7.lpp.

2120 Jēdziens "valdība" šeit tiek lietots plašākā nozīmē, praksē atbilstoši valsts tiesību sistēmai, nodalot izpildvaras un lēmējvaras kompetenci.

2221 Latvijas Republikas Satversmes 65.pants. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/57980

2322 Ownership policy and steering - Prime Minister's Office (vnk.fi)

2423 https://www.oecd.org/corporate/organising-state-ownership-function.pdf;62.lpp.

2524 OECD (2020), "Organising the State Ownership Function", pieejams: http://www.oecd.org/corporate/organising-state-ownership-function.pdf

2625 Austria, Belgium, Brazil, Chile, Colombia, Costa Rica, Czech Republic, Estonia, France, Germany, Greece, Hungary, Iceland, Israel, Italy, Japan, Korea, Latvia, Lithuania, Mexico, Netherlands, New Zealand, Norway, Peru, Philippines, Sweden, Switzerland, Turkey, Ukraine, and United Kingdom.

2726 Pieejams: https://www.government.se/49eb29/contentassets/aef85fbd7beb4319a70af9a30d6723a1/state-ownership-policy-2020.pdf

2827 Pieejams: https://vnk.fi/documents/10616/1221497/State+Ownership+Policy_08042020.pdf/581f2a9c-ca52-83ac-44e6-0d6684950125/State+Ownership+Policy_08042020.pdf?t=1590388384000

2928 Pieejams: https://www.regjeringen.no/contentassets/44ee372146f44a3eb70fc0872a5e395c/en-gb/pdfs/stm201920200008000engpdfs.pdf

3029 OECD (2020), "Organising the State Ownership Function", pieejams: http://www.oecd.org/corporate/organising-state-ownership-function.pdf

3130 Turpat.

3231 Turpat.

3332 Ministru kabineta 2021.gada 16.novembra sēdes protokols Nr. 75 39.§. Informatīvais ziņojums "Par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās", pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/6f55dbaa-a0fb-40b9-a6f7-f543ee5d50eb

3433 OECD (2020), "Organizing the State Ownership Function", pieejams: http://www.oecd.org/corporate/organising-state-ownership-function.pdf.

3534 Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/248714-par-publisko-personu-komercdarbibas-koncepciju

3635 Latvijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas izvērtējums. Galvenie secinājumi. KPMG Baltics SIA, 2019. Pieejams: https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/KS_izvertejums_secinajumi_20190212.pdf

3736 Latvia: State Ownership Policy Review [Part II]. PricewaterhouseCoopers, 2021. Pieejams: https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/pwc_ebrd_soe-ownership-review_final-report_09092021--281-29_compr.pdf

3837 Latvijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas izvērtējums. KPMG Baltics SIA, 2019. Pieejams: https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/KS_izvertejums_secinajumi_20190212.pdf

3938 Konceptuāls ziņojums "Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku, valsts kapitālsabiedrību iedalījumu un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju." Pieejams: extension://hehijbfgiekmjfkfjpbkbammjbdenadd/nhc.htm#url=https://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40486867

4039 Pamatā balstīta uz to, vai lielākā daļa ieņēmumi ir no valsts budžeta, un uz to, vai valstij ir kontrole pār uzņēmumu. Aktuālais saraksts pieejams https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/klasifikacijas/institucionalo-sektoru-klasifikacija/kodi pie sektora "Rezidenti" iedaļas "S130130 Valsts struktūru kontrolētas un finansētas komercsabiedrības".

4140 PKC izstrādātās Valsts līdzdalības vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanas vadlīnijas 37.3. vai kapitālsabiedrības darbība pēc būtības ir valsts iestādes darbība (tiek administrēti valsts budžeta vai Eiropas Savienības fondu līdzekļi; īstenoti projekti publisko tiesību jomā; tiek 8 veiktas nozari regulējošas funkcijas, administrētas valsts nodevas). Ja atbilde ir pozitīva, kapitālsabiedrība pārveidojama par valsts iestādi. Pieejams: https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/SMNV__30032016_pdf.pdf

4241 "Galīgais ieteikums tomēr būtu samazināt KS portfeli, atrodot citu veidu, kā pārvaldīt un uzraudzīt valsts bezpeļņas uzņēmumus tādos sektoros kā kultūra un veselības aprūpe, atsevišķus valsts sniegtos pakalpojumus novirzīt uz specializētām aģentūrām un nostiprināt prasību regulāri izvērtēt valsts līdzdalību." KPMG pētījums, 9.lpp. Pieejams: Latvijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas izvērtējums (valstskapitals.gov.lv)

4342 Revīzijas ziņojums. Vai Satiksmes ministrija pārvalda kapitālsabiedrības atbilstoši normatīviem aktiem un labai praksei? Pieejams: https://www.lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-satiksmes-ministrija-nodrosina-normativiem-aktiem-un-labai-praksei-atbilstosu-publiskas-personas-kapitalsabiedribu-parvaldibu

4443Tāpat revīzijā secināts, ka VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk Ceļu satiksmes drošības direkcija), slēdzot civiltiesiskos līgumus par pakalpojumu saņemšanu no akreditētiem komersantiem, kas paredz daļu no deleģētā tehniskās apskates valsts pārvaldes uzdevuma izpildes iegādi, nav nodrošinājusi atbildīgu pieeju izmaksu ziņā efektīva deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildē. Saskaņā ar revidentu aplēsi tā rezultātā Ceļu satiksmes drošības direkcija laikā no 2014. līdz 2020.gadam pārmaksāja vismaz 4,4 milj. euro pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem komersantiem, kas negatīvi ietekmēja tās sniegto pakalpojumu cenu. Revīzijas ziņojuma 7.lpp.

4544 "(2) Publiska persona pirms kapitālsabiedrības dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas esošā kapitālsabiedrībā veic paredzētās rīcības izvērtējumu, ietverot arī ekonomisko izvērtējumu, lai pamatotu, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi sasniegt šā panta pirmajā daļā noteiktos mērķus. Veicot izvērtējumu, publiska persona konsultējas ar kompetentajām institūcijām konkurences aizsardzības jomā un komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem, kā arī ievēro komercdarbības atbalsta kontroles jomu regulējošu normatīvo aktu prasības."

4645 Konkurences likums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/54890

4746Šobrīd, atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 57.pantam VKS mērķi tiek izvirzīti vidēja termiņa stratēģijas ietvaros, kuru izstrādā kapitālsabiedrība un apstiprina Padome vai dalībnieku sapulce, ja padome nav izveidota.

4847 Latvijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas izvērtējums. KPMG Baltics SIA, 2019. Pieejams: https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/KS_izvertejums_secinajumi_20190212.pdf

4948 Ministru kabineta 2021.gada 16.novembra sēdes protokols Nr. 75 39.§. Informatīvais ziņojums "Par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās", pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/6f55dbaa-a0fb-40b9-a6f7-f543ee5d50eb

5049 Pieejams: https://www.accaglobal.com/uk/en/student/exam-support-resources/fundamentals-exams-study-resources/f9/technical-articles/optimum-capital-structure.html

5150 Promocijas darbs "Komercsabiedrību kapitāla struktūras ietekme uz darbības finanšu rezultātiem", Irina Bērzkalne, 2016.gads, pieejams: http://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/34338/298-56024-Berzkalne_Irina_ib05039.pdf?sequence=1

5251 Latvijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas izvērtējums. KPMG Baltics SIA, 2019. Pieejams: https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/KS_izvertejums_secinajumi_20190212.pdf

5352 Final Report. Structural Reform Support Service (SRSS) - Local Currency and Capital Markets Initiative Technical Cooperation Framework - Latvia: Consultancy services to reach Frontier and, if feasible at a later stage, Emerging Market Status ; pieejams: https://www.fm.gov.lv/sites/fm/files/201920mar201920-20srsp120latvia20final20report20fv20v21.pdf

5453 Pieejams: https://www.fm.gov.lv/lv/finansu-sektora-attistibas-plans-2021-2023-gadam

5554 Pieejams: https://www.cfla.gov.lv/lv/jaunumi/2020/liela-interese-par-es-fondu-atbalstu-uznemumu-akciju-emisijai

5655 Pieejams: https://www.fm.gov.lv/sites/fm/files/201920mar201920-20srsp120latvia20final20report20fv20v21.pdf

5756 Pieejams: https://www.fktk.lv/wp-content/uploads/2021/01/10_soli_LKT_attistibai_LV.pdf

5857 Ministru kabineta 2021.gada 16.novembra sēdes protokols Nr. 75 39.§. Informatīvais ziņojums "Par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās", pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/6f55dbaa-a0fb-40b9-a6f7-f543ee5d50eb

5958 Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17.panta pirmo daļa, pieejams: https://likumi.lv/ta/id/111962-valsts-un-pasvaldibu-ipasuma-privatizacijas-un-privatizacijas-sertifikatu-izmantosanas-pabeigsanas-likums

6059 Šobrīd tiek gatavotas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, ņemot vērā grozījumus Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā

6160 Pieejams: https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/GP2020_LV_Parskats-par-valsts-un-pasvaldibu-kapitalsabiedribam-un-dalam-2020-gada_LV%281%29.pdf

6261 Detalizēta informācija https://www.valstskapitals.gov.lv/images/userfiles/GP2020_LV_Parskats-par-valsts-un-pasvaldibu-kapitalsabiedribam-un-dalam-2020-gada_LV%281%29.pdf

6362 Top 101 sarakstā 1. un 2.vietā ir VKS, kā arī kopumā 13 no 101 ir VKS, pieejams: https://top101.lv/top-101/2021/place/asc/?is_newcomer=&is_listed=&owner_geo=&owner_type=state

6463 Ar Ministru kabineta 2021.gada 16.novembra protokollēmumu (Nr. 75 39. §) tika pieņemts zināšanai Informatīvais ziņojums par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās un atbalstīts risinājums, ka valsts kapitālsabiedrībām, kā arī valsts kapitāla daļu turētājiem, īstenojot valsts interešu pārstāvniecību kapitālsabiedrībās ar būtisku valsts kapitāla daļu, ir jāizvirza pētniecības un attīstības mērķi un tie jāīsteno, nodrošinot valstij svarīgo inovatīvo un eksportspējīgo preču un pakalpojumu pieaugumu un nodrošinot, ka valsts kapitāls saglabā un palielina savu vērtību globālās konkurences iespaidā un tiek izmantots, lai paaugstinātu sabiedrībai piedāvāto labumu ar valsts kapitālsabiedrību precēm un pakalpojumiem, kas tostarp veicinātu konkurenci tirgū. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/327855-ministru-kabineta-sedes-attalinata-veida-protokols

6564 Ownership and Governance of State-Owned Enterprises: A Compendium of National Practices. Pieejams: https://www.oecd.org/corporate/ownership-and-governance-of-state-owned-enterprises-a-compendium-of-national-practices.htm

66Ministru prezidenta vietā ārlietu ministrs E. Rinkēvičs