1. pants
noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska

republika. No Satversmes 1. panta izriet vairāki tiesiskas valsts

principi, tostarp arī tiesību virsvadības princips, kas valsts

pārvaldē tiek saukts par pārvaldes tiesiskuma jeb pārvaldes

likumības principu. No demokrātiskas republikas jēdziena visām

valsts institūcijām izriet pienākums savā darbībā ievērot

likumību, varas dalīšanu un veikt savstarpēju uzraudzību,

ievērojot publiskās varas pakļautību likumam, t.i., likuma

virsvadību un citus tiesiskas valsts principus. Valsts pārvaldei

demokrātiskā un tiesiskā valstī sabiedrības uzticētās funkcijas

jāpilda godīgi, efektīvi un taisnīgi, tās rīcībai jāatbilst

likumiem [sk. Satversmes tiesas 2000. gada 24. marta

sprieduma lietā Nr. 04-07(99) 3.punktu].

Vispārējais tiesiskuma jeb tiesību

virsvadības princips noteic, ka visa valsts vara ir saistīta ar

tiesībām un tā var rīkoties tikai tiesību normu noteiktajos

ietvaros. Tas attiecas arī uz valsts pārvaldi, kur to var saukt

par pārvaldes tiesiskuma principu (sk.: Levits E. Valsts

pārvaldes iekārtas likuma koncepcija//Latvijas Vēstnesis,

2002. gada 26. jūnijs, Nr. 95). Minētais princips

tiek saukts arī par pārvaldes likumības principu

(sk.: Jarass D., Pieroth B. Grundgesetz für die

Bundesrepublik Deutschland. 8. Auflage. München: Verlag

C.H.Beck, 2008, S.457).

Valsts pārvaldes iekārtas likuma

10. panta pirmā daļa noteic: "Valsts pārvalde ir pakļauta likumam

un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences

ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai

atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim." Tātad likums

expressis verbis paredz, ka valsts pārvaldei ir jāievēro

pārvaldes tiesiskuma princips. Savukārt pārvaldes tiesiskuma

princips ietver likuma prioritātes un likuma atrunas

principu.

Likuma prioritātes princips

noteic, ka valsts pārvalde ir saistīta ar spēkā esošajām tiesību

normām un ka tās pozitīvais pienākums ir rīkoties atbilstoši tām,

bet negatīvais - atturēties no rīcības, ar kuru šīs tiesību

normas tiktu pārkāptas (sk.: Maurer H. Allgemeines

Verwaltungsrecht. 16. Auflage. München: Verlag C.H.Beck, 2006,

S. 115).

Pienākumu piemērot tiesību normas

atbilstoši to jēgai un mērķim noteic likuma prioritātes princips,

kas ir nostiprināts Valsts pārvaldes iekārtas likuma

10. panta pirmās daļas pirmajā teikumā.

Tātad Satversmes tiesai, vērtējot

apstrīdēto reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra

rīkojumu atbilstību Satversmes 1. pantam un Valsts pārvaldes

iekārtas likuma 10. panta pirmās daļas pirmajam teikumam, ir

jānoskaidro, vai šie rīkojumi atbilst tiesību normām, kas regulē

teritorijas plānošanu.

14. Reģionālās attīstības

un pašvaldību lietu ministrs atbildes rakstā Satversmes tiesai

norāda, ka tiesvedība lietā būtu jāizbeidz, jo Kolkas pagasta

padomes pieteikumi neatbilstot Satversmes tiesas likuma

19. panta otrajai daļai.

Satversmes tiesas likuma 29. panta

pirmās daļas 3. punkts noteic, ka tiesvedību lietā var izbeigt

līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu, ja

Satversmes tiesa konstatē, ka lēmums par lietas ierosināšanu

neatbilst šā likuma 20. panta piektās daļas prasībām. Savukārt

Satversmes tiesas likuma 20. panta piektās daļas

3. punktā kā viens no tiesvedības izbeigšanas pamatiem

minēta pieteikuma neatbilstība Satversmes tiesas likuma

19. panta prasībām.

Satversmes tiesas likuma

19. panta otrā daļa noteic, ka pašvaldības domes (padomes)

pieteikums saskaņā ar šā likuma 17. panta trešo daļu tiek

pieņemts likuma "Par pašvaldībām" 49. pantā noteiktajā

kārtībā. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 49. panta trešo daļu

domei (padomei), ja tā nepieņem lēmumu par saistošo noteikumu vai

cita normatīvā akta vai to atsevišķu punktu atcelšanu, ir

jāiesniedz Satversmes tiesā pieteikums par reģionālās attīstības

un pašvaldību lietu ministra rīkojuma atcelšanu.

Lai gan likuma "Par pašvaldībām"

49. panta trešā daļa nenosaka termiņu, kādā pašvaldībai

jāiesniedz Satversmes tiesā pieteikums par reģionālās attīstības

un pašvaldību lietu ministra rīkojuma atcelšanu, tiesiskās

stabilitātes princips prasa, lai tas tiktu izdarīts saprātīgā

laikā pēc tam, kad reģionālās attīstības un pašvaldību lietu

ministrs izdevis rīkojumu par nelikumīgu domes (padomes) izdotu

saistošo noteikumu vai citu normatīvo aktu vai to atsevišķu

punktu darbību.

Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs rīkojumus izdevis 2007. gada

6. jūnijā. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 49. panta

trešo daļu Kolkas pagasta padome 2007. gada 22. jūnijā

ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu

par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojumu

Nr. 2-02/144, Nr. 2-02/145, Nr. 2-02/146 un

Nr. 2-02/147 atcelšanu (sk. lietas materiālu pirmā

sējuma 10. lpp.). Kolkas pagasta padomes pieteikumi

Satversmes tiesā saņemti 2007. gada 27. septembrī.

Tātad Kolkas pagasta padome pieteikumus Satversmes tiesā ir

iesniegusi trīs mēnešus pēc tam, kad tā pieņēma lēmumu par

pieteikuma iesniegšanu Satversmes tiesā.

Kolkas pagasta padome iesniegšanai

Satversmes tiesā sagatavojusi četrus pieteikumus, un tajos visos

ir ietverts detalizēts faktisko apstākļu izklāsts, kā arī sniegts

izvērsts juridiskais pamatojums. Tāpēc Satversmes tiesa uzskata,

ka konkrētajā lietā trīs mēneši bija samērīgs laiks pieteikumu

iesniegšanai Satversmes tiesai.

Tādējādi Kolkas

pagasta padome nav pārkāpusi likuma "Par pašvaldībām"

49. panta noteikumus par pieteikumu iesniegšanu Satversmes

tiesai un tiesvedības izbeigšanai lietā nav pamata.

15. Satversmes tiesai,

vērtējot, vai rīkojums Nr. 2-02/144, ar kuru apturēta

Teritorijas plānojuma darbība attiecībā uz grafiskās daļas kartē

"Atļautā un plānotā teritorijas izmantošana" noteikto Kolkas

ciema, Saunaga ciema, Vaides ciema, Ušu ciema, Sīkraga ciema,

Mazirbes ciema, Košraga ciema un Pitraga ciema teritoriju,

atbilst Satversmes 1. pantam un Valsts pārvaldes iekārtas

likuma 10. panta pirmās daļas pirmajam teikumam,

ir jāsniedz atbilde uz jautājumu, vai reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs ir piemērojis rīkojuma 2. punktā

un tā apakšpunktos minētās tiesību normas atbilstoši to jēgai un

mērķim.

Lai izvērtētu reģionālās

attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojumu atbilstību

tiesību normām, Satversmes tiesai jānoskaidro, vai Kolkas pagasta

ciemu robežas ir apstiprinātas Aizsargjoslu likumā noteiktajā

kārtībā un kādas tiesiskās sekas rodas, ja šāds apstiprinājums

nav saņemts. Satversmes tiesai arī ir jānoskaidro, vai pieteikuma

iesniedzēja Teritorijas plānojumā ciemu robežas ir noteikusi

atbilstoši kritērijiem, kas bija jāievēro saskaņā ar tajā laikā

spēkā bijušo Likuma par administratīvo teritoriju izveidošanu 11.

panta redakciju.

16. Rīkojuma

Nr. 2-02/144 2.1. punktā reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrs norāda, ka Teritorijas plānojums

atzīstams par prettiesisku, jo tajā iezīmētās ciemu robežas

neesot apstiprinātas atbilstoši Aizsargjoslu likuma

67. pantam.

Aizsargjoslu likuma 67. pants

noteic, ka ciemu robežas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča

piekrastes aizsargjoslā apstiprina Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrija pēc saskaņošanas ar Vides ministriju,

pamatojoties uz pašvaldības priekšlikumu vietējās pašvaldības

teritorijas plānojuma projektā. Taču minētā tiesību norma stājās

spēkā tikai 2003. gada 22. jūlijā, proti, jau pēc

Teritorijas plānojuma pieņemšanas. Tāpēc Aizsargjoslu likuma