67. pants
esot speciāla tiesību norma, kas iekļauta likumā

tikai krasta kāpu aizsardzībai, un ka tā neesot sistēmiski

izmantojama un vispārināma visu pārējo Aizsargjoslu likuma normu

interpretācijai vai attiecībā uz visu ciemu teritoriju.

Aizsargjoslu likuma 67. pantā

expressis verbis norādīts, kas Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrija apstiprina ciemu robežas visā

piekrastes aizsargjoslā. Savukārt no Aizsargjoslu likuma 6. panta

otrās daļas redzams, ka krasta kāpu aizsargjosla ir tikai viena

no trim Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes

aizsargjoslas daļām.

Turklāt pieteikuma iesniedzēja

atsaucas uz likumprojekta "Grozījumi Aizsargjoslu likumā"

anotāciju, kura reizē ar attiecīgo likumprojektu tika iesniegta

Saeimas Prezidijam 2003. gada 20. martā un kurā ir norādīts,

ka ar likumprojektu "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" tiek

precizēti aprobežojumi tikai Baltijas jūras un Rīgas jūras līča

piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, nevis visā piekrastes

aizsargjoslā.

Jāņem vērā, ka minētais

likumprojekts, kas tika iesniegts Saeimas Prezidijam, sākotnēji

paredzēja izteikt jaunā redakcijā tikai Aizsargjoslu likuma

36. pantu un 37. panta 5. punkta "b" apakšpunktu

(sk. lietas materiālu trešā sējuma

127.-134. lpp.). Tāpēc arī pievienotajā anotācijā tiek

analizēta tikai šo grozījumu nepieciešamība Aizsargjoslu likumā.

Anotācijā nav vērtēta nepieciešamība Aizsargjoslu likumu

papildināt ar 67. pantu un pārejas noteikumu 2. punktu.

Līdz ar to no likumprojekta anotācijas nav iespējams izdarīt

pieteikuma iesniedzējas minētos secinājumus.

Ciemu robežu noteikšanas kontekstā

nepamatota ir arī pieteikuma iesniedzējas norāde uz Reģionālās

attīstības un pašvaldību lietu ministrijas 2003. gada

30. maija vēstuli Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides

un reģionālās politikas komisijai (sk. lietas materiālu trešā

sējuma 152. lpp.). Vēstulē ministrija norādījusi, ka

neesot saprotamas no Vides ministrijas un Reģionālās attīstības

un pašvaldību lietu ministrijas saņemto saskaņojumu turpmākās

juridiskās sekas. Tomēr Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu

ministrijas vēstulē ietvertā piezīme attiecās nevis uz ciemu

robežām, bet gan uz krasta kāpu aizsargjoslas robežu.

16.3. Pieteikuma

iesniedzēja uzskata, ka par Kolkas pagasta ciemu robežām

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija nav

pieņēmusi nekāda veida lēmumu.

Aizsargjoslu likums nenoteic

veidu, kādā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai

ir jāapstiprina to ciemu robežas, kuri atrodas Baltijas jūras un

Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā. Tāpēc Reģionālās

attīstības un pašvaldību lietu ministrijai nav obligāti jāpieņem

formāls lēmums par atteikumu apstiprināt ciemu robežas, bet gan

ir jāpaziņo vietējai pašvaldībai savs viedoklis par ciemu robežu

atbilstību vai neatbilstību normatīvajiem aktiem.

Lietas materiālos ir Reģionālās

attīstības un pašvaldību lietu ministrijas 2004. gada

16. marta vēstule par Kolkas pagasta teritorijas plānojumu,

kura adresēta Kolkas pagasta padomes priekšsēdētājai (sk.

lietas materiālu trešā sējuma 49. lpp.). Šajā vēstulē

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija sniedz savu

vērtējumu arī par Teritorijas plānojumā noteiktajām ciemu

robežām. Vēstulē konstatēts, ka ar Teritorijas plānojumu tiek

pārkāptas Aizsargjoslu likuma un Teritorijas plānošanas likuma

prasības un ka Kolkas pagasta padome, nosakot ciemu statusu un

Teritorijas plānojumā atainojot ciemu robežas, nav vadījusies no

Likumā par administratīvo teritoriju izveidošanu noteiktā ciema

jēdziena. Tātad šajā vēstulē, kas tika nosūtīta Kolkas pagasta

padomei vēl pirms Aizsargjoslu likuma pārejas noteikumu

2. punktā noteiktā termiņa - 2004. gada 1. jūlija,

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir skaidri

norādījusi, ka Teritorijas plānojumā noteiktās ciemu robežas

neatbilst likuma prasībām.

Līdz ar to ir jāsecina, ka Kolkas

pagasta ciemu robežas, kas noteiktas Teritorijas plānojumā, nav

apstiprinātas Aizsargjoslu likuma pārejas noteikumu

2. punktā noteiktajā kārtībā. Tā kā ciemu robežas juridiski

nepastāv, ir uzskatāms, ka visa teritorija, kas ietilpst

neapstiprinātajās ciemu robežās, atrodas ārpus ciemiem.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir tiesīga

neapstiprināt prettiesiskas ciemu robežas, taču tai nav tiesību

pašai noteikt ciemu robežas. Šī funkcija saskaņā ar Likuma par

administratīvo teritoriju izveidošanu 12. pantu ir vietējās

pašvaldības kompetencē. Kamēr Kolkas pagasta padome nav noteikusi

normatīvo aktu prasībām atbilstošas ciemu robežas un Reģionālās

attīstības un pašvaldību lietu ministrija nav tās apstiprinājusi,

minētās teritorijas ir uzskatāmas par tādām, kas atrodas ārpus

ciemiem.

Nepamatots ir pieteikuma

iesniedzējas apgalvojums, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību

lietu ministrija esot apstiprinājusi Teritorijas plānojumā

noteiktās Ušu ciema robežas. Kā izriet no Vides ministrijas 2007.

gada 18. maija vēstules, kas adresēta Reģionālās attīstības

un pašvaldību lietu ministrijai, kā arī Reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministrijas 2007. gada 30. maija vēstules

par ciemu robežu saskaņošanu, kas adresēta Kolkas pagasta padomei

(sk. lietas materiālu pirmā sējuma 165., 166. lpp.),

apstiprinātas un saskaņotas ir tās Ušu ciema robežas, kas

noteiktas Kolkas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu

projektā, nevis Teritorijas plānojumā.

16.4. Pieteikuma

iesniedzēja arī norāda, ka Teritorijas plānojumā noteiktās ciemu

robežas sakrīt ar tām ciemu robežām, kuras jau tikušas

apstiprinātas ar Kolkas pagasta padomes 2001. gada

26. novembra un 2003. gada 11. februāra lēmumiem.

Turklāt zemes ierīcības shēmu, uz kuras pamata pieņemti abi

minētie lēmumi, esot akceptējusi Slīteres nacionālā parka

administrācija, kas tolaik bija Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrijas pakļautībā esoša valsts civiliestāde.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija neesot

izteikusi iebildumus pret tās pārraudzībā esošās iestādes

darbību, arī akceptējot noteiktās ciemu robežas.

Satversmes tiesai nav jāvērtē,

kāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

toreiz neiebilda pret 2001. gada 26. novembrī

noteiktajām ciemu robežām un nepārskatīja Slīteres nacionālā

parka administrācijas sniegto pozitīvo atzinumu par šīm robežām.

Tas, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

savulaik nenorādīja uz ciemu robežu neatbilstību tajā laikā spēkā

bijušajiem normatīvajiem aktiem, nenozīmē, ka šobrīd to nebūtu

tiesīga darīt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu

ministrija. Šāds pilnvarojums Reģionālās attīstības un pašvaldību

lietu ministrijai ir piešķirts gan Aizsargjoslu likuma pārejas

notikumu 2. punktā, gan Teritorijas plānošanas likuma

7.1 pantā, kas piešķir reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministram tiesības apturēt domes (padomes)

izdotos saistošos noteikumus, ar kuriem apstiprināts teritorijas

plānojums vai detālplānojums, vai kādas šo noteikumu daļas

darbību, ja viņš uzskata, ka tie ir nelikumīgi.

Kolkas pagasta

ciemu robežas nav apstiprinātas Aizsargjoslu likumā noteiktajā

kārtībā, tāpēc Teritorijas plānojumā iezīmētās ciemu robežas

juridiski nepastāv un uz šīm teritorijām pilnībā attiecas

aprobežojumi, kas saskaņā ar Aizsargjoslu likumu noteikti

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu

teritorijās.

17. Var piekrist pieteikuma

iesniedzējai, ka ne likumdevējs, ne Ministru kabinets nav

noteicis kārtību, kāda pašvaldībai būtu jāievēro, nosakot ciemu

robežas. Arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

2003. gada 30. maija vēstulē par priekšlikumiem

likumprojektam "Grozījumi Aizsargjoslu likumā" Saeimas

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

komisijai norāda, ka būtu nepieciešami Ministru kabineta

noteikumi, kas reglamentētu ciemu robežu noteikšanas kārtību

(sk. lietas materiālu trešā sējuma 154. lpp.).

Turklāt Vides ministrija 2004. gada 19. marta vēstulē,

atbildot Kolkas pagasta padomei jautājumā par iespēju saskaņot

ciemu robežas, norāda, ka tā šobrīd ciemu robežas nevar saskaņot,

jo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, lai

izpildītu Aizsargjoslu likuma 67. panta prasības, veidojot

starpministriju komisiju Baltijas jūras un Rīgas jūras līča

piekrastes aizsargjoslā esošo ciemu robežu apstiprināšanai

(sk. lietas materiālu pirmā sējuma 164. lpp.). Līdz

šim brīdim šāda starpministriju komisija nav izveidota.

Satversmes tiesa uzskata, ka

normatīvajos aktos jāparedz gan precīzāki kritēriji, pēc kuriem

vietējās pašvaldības nosaka ciemu robežas, gan arī kārtība, kādā

ministrijas šīs robežas saskaņo un apstiprina. Tad Baltijas jūras

un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā esošajām vietējām

pašvaldībām būtu vieglāk noteikt normatīvajiem aktiem atbilstošas

ciemu robežas.

18. Rīkojuma Nr. 2-02/144

2.1.1. punktā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu

ministrs norāda, ka Kolkas pagasta pašvaldība, nosakot ciema

statusu un Teritorijas plānojumā iezīmējot ciemu robežas, neesot

vadījusies no ciema jēdziena, kas bijis noteikts Likuma par

administratīvo teritoriju izveidošanu 11. panta toreizējā

redakcijā, proti, 2003. gada 13. jūnijā spēkā bijušajā redakcijā.

Tātad, vērtējot rīkojuma

Nr. 2-02/144 2.1.1. punkta atbilstību Satversmes

1. pantam un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta

pirmās daļas pirmajam teikumam, Satversmes tiesai ir jānoskaidro,

vai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs rīkojies

savas kompetences ietvaros, pārbaudot Teritorijas plānojuma

atbilstību Likuma par administratīvo teritoriju izveidošanu 11.

panta toreizējai redakcijai, un vai reģionālās attīstības un

pašvaldību lietu ministra izdarītais secinājums par to, ka

Teritorijas plānojumā noteiktā ciemu teritorija vairākkārt

pārsniedz vēsturiskās apbūves apjomus, ir pamatots.

18.1. Saskaņā ar likuma

"Par pašvaldībām" 14. panta otrās daļas 1. punktu

pašvaldībām ir pienākums izstrādāt pašvaldības teritorijas

plānojumu un nodrošināt tā administratīvo pārraudzību. Likuma