Par Reliģisko organizāciju likuma 7. panta otrās daļas un 8. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 99. un 102. pantam un par Reliģisko organizāciju likuma 7. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91., 99. un 102. pantam

10. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Katoļu baznīca -

norāda, ka pievienojas Saeimas atbildes rakstā teiktajam par

Reliģisko organizāciju likuma 7. panta otrās daļas un 8. panta

ceturtās daļas atbilstību Satversmes 99. un 102. pantam, un

uzskata, ka šīs tiesību normas, ciktāl tās nosaka tādu

ierobežojumu, ka tikai vismaz desmit draudzēm ir tiesības

izveidot baznīcu, un paredz tām desmit gadus ilgu

pārreģistrācijas periodu, atbilst Satversmes 99. un 102. pantam.

Arī likuma 7. panta trešā daļa atbilstot Satversmes 91., 99. un

102. pantam.

Draudzēm, uz kurām attiecas desmit gadu pārreģistrācijas

pienākums, ar šo ierobežojumu netiekot radītas tādas nelabvēlīgas

sekas, kuru novēršana būtu svarīgāka par valsts un sabiedrības

interešu nodrošināšanu. Desmit gadus ilgs pārreģistrācijas

periods esot atzīstams par minimālu ierobežojumu, un reliģiskajai

organizācijai radītās neērtības neesot lielākas par sabiedrības

gūto labumu. Pārreģistrācijas periodā draudzes varot īstenot

reģistrētām reliģiskajām organizācijām piemītošās tiesības.

Latvijas valsts esot nepārprotami apņēmusies atturēties no

jebkādas rīcības, kas būtu uzskatāma par iejaukšanos Latvijas

Pareizticīgās baznīcas pašnoteikšanās tiesībās, tajā skaitā

tiesībās pašai noteikt savu organizatorisko struktūru.

Paredzot Reliģisko organizāciju likuma 7. panta trešajā daļā

noteikto pamattiesību ierobežojumu, valsts esot ievērojusi

neitralitāti un nodrošinājusi aizsardzību pret mērķtiecīgām

darbībām, kas varētu novest pie baznīcas šķelšanās.