16. pants

Pieteikuma iesniedzēja apstrīd Reliģisko

organizāciju likuma 7. panta otro daļu un 8. panta ceturto daļu,

kas paredz, ka jaunizveidotas draudzes, kurām pirmo desmit gadu

laikā pēc reģistrācijas katru gadu jāpārreģistrējas reģistra

iestādē, nevar izveidot reliģisko savienību (baznīcu), jo

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka šis ierobežojums nav samērīgs

un neatbilst Satversmes 99. un 102. pantam. Satversmes tiesa

secina, ka šis ierobežojums izriet no apstrīdētajām normām -

Reliģisko organizāciju likuma 7. panta otrās daļas un 8. panta

ceturtās daļas - to kopsakarā.

Pieteikuma iesniedzēja nav apstrīdējusi Reliģisko organizāciju

likuma 7. panta otrās daļas pirmajā teikumā vispārīgi noteikto,

ka desmit (vai vairāk) vienas konfesijas draudzēm, kas ir

reģistrētas Latvijas Republikā, ir tiesības izveidot reliģisko

savienību (baznīcu). Tādējādi Satversmes tiesai nav atsevišķi

jāvērtē tā satversmība.

Līdz ar to Satversmes tiesai šajā lietā jāizvērtē apstrīdētās

normas - Reliģisko organizāciju likuma 7. panta otrā daļa un 8.

panta ceturtā daļa - kā vienots tiesiskais regulējums, ciktāl tas

ierobežo jaunizveidotu draudžu tiesības, liedzot tām izveidot

baznīcu pirms desmit gadus ilgā pārreģistrācijas perioda

beigām.