Par Reliģisko organizāciju likuma 7. panta otrās daļas un 8. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 99. un 102. pantam un par Reliģisko organizāciju likuma 7. panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91., 99. un 102. pantam

17. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikuma iesniedzēja, Saeima, kā arī pieaicinātās

personas tiesībsargs, R. Balodis un E. Levits uzskata, ka

Reliģisko organizāciju likuma 7. panta otrajā daļā un 8. panta

ceturtajā daļā noteiktais pārreģistrācijas periods ierobežo

draudzēm Satversmes 99. pantā noteiktās tiesības uz reliģiskās

pārliecības brīvību. Savukārt Tieslietu ministrija uzskata, ka

reliģiskās organizācijas forma un tas apstāklis, ka draudzes

noteiktu laiku nevar dibināt reliģisko savienību (baznīcu),

neierobežo Satversmes 99. pantā nostiprinātās tiesības uz

reliģiskās pārliecības brīvību.

Lietas dalībnieki un pieaicinātās personas nav vienisprātis

arī par to, vai ierobežojums, kas draudzēm liedz izveidot baznīcu

pirms desmit gadus ilgā pārreģistrācijas perioda beigām, rada

Satversmes 102. pantā noteikto tiesību aizskārumu. Pieteikuma

iesniedzēja, Saeima un pieaicinātā persona tiesībsargs uzskata,

ka ir ierobežotas Satversmes 99. un 102. pantā noteiktās

pamattiesības to kopsakarā. Savukārt R. Balodis uzskata, ka

Satversmes 102. pants gan sniedz papildu garantijas, tomēr ar

ierobežojumu, kas liedz jaunizveidotām draudzēm izveidot baznīcu

pirms desmit gadus ilgā pārreģistrācijas perioda beigām, neesot

aizskartas minētajā Satversmes pantā paredzētās tiesības.

Līdz ar to Satversmes tiesai visupirms jānoskaidro Satversmes

99. un 102. panta tvērums un tas, vai ar Reliģisko organizāciju

likuma 7. panta otrajā daļā un 8. panta ceturtajā daļā

jaunizveidotām draudzēm noteikto ierobežojumu ir aizskartas

pamattiesības, kas ietvertas abās tajās Satversmes normās,

atbilstība kurām tiek apstrīdēta, proti, Satversmes 99. un 102.

pantā.