14. pants

Satversmes 101. panta pirmais teikums nosaka:

"Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā

veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt

valsts dienestu."

Pieteikuma iesniedzēju prasījums ir saistīts tikai ar vienu no

iespējamiem piedalīšanās veidiem jeb pilsoņa tiesībām piedalīties

pašvaldības domes izveidošanā. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka

Satversmes 101. pants noteic pilntiesīgam Latvijas vai ikvienas

citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim vienlīdzīgas

subjektīvās vēlēšanu tiesības, tostarp tiesības būt par

kandidātu, pašvaldību vēlēšanās (sk. Satversmes tiesas 2006.

gada 15. jūnija sprieduma lietā Nr. 2005-13-0106 13.5.

punktu). Satversme paredz, ka šo tiesību izmantošanas veids

nosakāms ar likumu (sk. Satversmes tiesas 2000. gada

30. augusta sprieduma lietā Nr. 2000-03-01 secinājumu daļas 1.

punktu). Turklāt valstij ir pienākums ne tikai garantēt

ikvienam pilsonim formālas tiesības piedalīties, bet arī radīt

priekšnoteikumus tam, lai pilsonis varētu piedalīties valsts un

pašvaldību darbībā (sk. Satversmes tiesas 2013. gada 7.

novembra sprieduma lietā Nr. 2012-24-03 13. punktu).

Satversmes tiesa jau norādījusi, ka valstij ir liela izvēles

brīvība vēlēšanu tiesību īstenošanā (sk. Satversmes tiesas

2002. gada 23. septembra sprieduma lietā Nr. 2002-08-01

secinājumu daļu). Tas nozīmē, ka likumdevējam, garantējot

Satversmes 101. panta pirmajā teikumā nostiprināto tiesību

īstenošanu, ir plaša rīcības brīvība regulēt pašvaldību

ievēlēšanas kārtību, citastarp noteikt arī to, kādi subjekti un

kādā veidā ir tiesīgi iesniegt kandidātu sarakstus pašvaldību

vēlēšanām. Tomēr minētajai kārtībai jābūt noteiktai, ievērojot

Satversmes normas un principus.

Taču likumdevējam nav pienākuma noteikt pašvaldību vēlēšanām

tādu tiesisko regulējumu, kas ikvienam pilsonim ļautu pašam

izvēlēties savu pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanas kārtību ārpus

likumā jau paredzētās. Arī Latvijas starptautiskās saistības, ko

tā uzņēmusies, piemēram, ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas 3.

panta otro daļu un Starptautiskā pakta par pilsoņu un

politiskajām tiesībām 25. pantu, nosaka vienīgi vispārīgus

principus, kādiem valstu reglamentētajai kārtībai ir jāatbilst,

bet konkrētu risinājumu izvēli atstāj katras valsts likumdevēja

ziņā.

Tādējādi no Satversmes 101. panta pirmā teikuma izriet valsts

pienākums konkrētā formā, proti, ar likumu, noteikt tādu ikviena

pilsoņa pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanas kārtību pašvaldības

domes vēlēšanās, kura atbilst Satversmes normām un

principiem.

Līdz ar to izskatāmās lietas ietvaros Satversmes tiesai

jāpārbauda, vai likumdevējs ir izpildījis savu pienākumu noteikt

ikviena pilsoņa pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanas kārtību

pašvaldību vēlēšanās.