15. pants

Likumdevējs pašvaldību vēlēšanu tiesisko regulējumu

ir iekļāvis Pašvaldību vēlēšanu likumā.

Pašvaldību vēlēšanu likuma 8. pants reglamentē to, kuras

personas ir tiesīgas kandidēt pašvaldību vēlēšanās, kā arī

izvirza nosacījumus kandidēšanai. Likuma 9. pantā norādītas

personas, kuras nevar pieteikt par kandidātiem un ievēlēt

pašvaldības domē. Savukārt likuma 4. nodaļa nosaka kārtību, kādā

iesniedzami kandidātu saraksti pašvaldības domes vēlēšanām.

Kārtība, kādā pilsonis var īstenot savas pasīvās vēlēšanu

tiesības, pamatā ir noteikta Pašvaldību vēlēšanu likuma 15. panta

pirmajā un otrajā daļā. Minētajās tiesību normās norādīti

subjekti, kas ir tiesīgi iesniegt deputātu kandidātu sarakstus

pašvaldības domes vēlēšanām. Šie subjekti ir reģistrētas

politiskās partijas, reģistrētu politisko partiju reģistrētas

apvienības, divu vai vairāku politisko partiju nereģistrētas

apvienības un vēlētāju apvienības.

Politisko partiju un to apvienību jēdzieni, tiesiskais

statuss, dibināšanas un darbības noteikumi ir regulēti

galvenokārt Politisko partiju likumā. Politisko partiju likuma 2.

panta pirmā daļa un 3. pants noteic, ka politiskā partija ir

organizācija, kas ar brīdi, kad tiek ierakstīta politisko partiju

reģistrā, iegūst juridiskās personas statusu. Partija tiek

veidota, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu

kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, piedalītos Saeimas vai

pašvaldību domju, Eiropas Parlamenta darbā, ar deputātu

starpniecību īstenotu partijas programmu, kā arī iesaistītos

publiskās pārvaldes institūciju izveidē. Savukārt noteikumi par

vēlētāju apvienību dalību pašvaldību vēlēšanās ir ietverti

Pašvaldību vēlēšanu likumā. Pašvaldību vēlēšanu likums gan

neietver vēlētāju apvienību izveidošanas nosacījumus, tomēr tā

15. panta trešā daļa izskaidro jēdzienu "vēlētāju

apvienība". Proti, vēlētāju apvienība ir nereģistrēta

apvienība, ko veido personas, kuras ir parakstījušas attiecīgo

kandidātu sarakstu, kā arī šajā kandidātu sarakstā pieteiktās

personas. Par vēlētāju apvienības darbības likumību atbild

attiecīgā kandidātu saraksta iesniedzēji.

No minētā izriet, ka politisko partiju un to apvienību

tiesiskais statuss atšķiras no vēlētāju apvienību tiesiskā

statusa. Turklāt likumdevējs ir noteicis arī atšķirīgu kārtību

personu kandidēšanai pašvaldību vēlēšanās no minēto subjektu

kandidātu sarakstiem. Saskaņā ar Pašvaldību vēlēšanu likuma 15.

panta pirmo un otro daļu ikvienā pašvaldībā kandidātu sarakstu ir

tiesīga iesniegt: 1) reģistrēta politiskā partija; 2) reģistrētu

politisko partiju reģistrēta apvienība; 3) divu vai vairāku

politisko partiju nereģistrēta apvienība. Papildus tam novados,

kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir mazāks

par 5 000 (turpmāk - mazie novadi), kandidātu sarakstus ir

tiesīgas iesniegt arī vēlētāju apvienības. Tādējādi pilsonis,

kuram ir tiesības un kurš vēlas kandidēt pašvaldības domes

vēlēšanās, var tikt pieteikts kā deputāta kandidāts kādā no

likumā noteikto subjektu veidotajiem kandidātu sarakstiem.

Tātad likumdevējs ar Pašvaldību

vēlēšanu likumu ir noteicis kārtību, kādā ikviens pilsonis var

īstenot savas pasīvās vēlēšanu tiesības.