Par Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15.panta pirmās daļas, ciktāl tā nepieļauj vēlētāju apvienībām iesniegt kandidātu sarakstus novados, kuru iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5 000, un republikas pilsētās, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 101.pantam

19. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka pret personām

tiek pieļauta atšķirīga attieksme atkarībā no tā, kuras

pašvaldības teritorijā šīs personas dzīvo.

Personas dzīvesvieta nav uzskatāma par vienīgo nosacījumu

kandidēšanai konkrētas pašvaldības domes vēlēšanās. Saskaņā ar

Pašvaldību vēlēšanu likuma 8. panta otro daļu personas reģistrētā

dzīvesvieta pēdējo 10 mēnešu periodā ir viens no trim iespējamiem

kandidēšanas nosacījumiem. Šo nosacījumu ir izmantojuši

Pieteikuma iesniedzēji, lai kandidētu Jūrmalas pilsētas domes

vēlēšanās (sk. lietas materiālu 1. sēj. 22., 25., 28., 31.

lpp.). Pašvaldību vēlēšanu likuma 8. panta otrās daļas 2. un

3. punkts noteic, ka tiesības kandidēt ir arī personām, kuras

attiecīgajā administratīvajā teritorijā nostrādājušas (kā darba

ņēmējs vai pašnodarbinātais) vismaz pēdējos četrus mēnešus vai

kurām attiecīgajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā

reģistrēts nekustamais īpašums.

Pašvaldību vēlēšanu likuma 15. panta pirmā un otrā daļa rada

tādu situāciju, ka republikas pilsētas vai lielā novada domes

vēlēšanās pilsonis ir tiesīgs kandidēt no reģistrētas politiskās

partijas saraksta, reģistrētu politisko partiju reģistrētas

apvienības saraksta vai divu vai vairāku politisko partiju

nereģistrētas apvienības saraksta, savukārt mazā novada domes

vēlēšanās pilsonis ir tiesīgs kandidēt vienā no iepriekš minēto

subjektu sarakstiem, kā arī no vēlētāju apvienības saraksta. Tas

nozīmē, ka kandidātu sarakstu iesniegšanas kārtība atšķiras

atkarībā no tās administratīvās teritorijas veida vai iedzīvotāju

skaita, kuras domes vēlēšanās pilsonis vēlas kandidēt. Tomēr

izskatāmajā lietā Satversmes tiesa vērtē nevis to, vai

likumdevējs pamatoti nošķīris republikas pilsētas un lielos

novadus no mazajiem novadiem, bet gan to, vai atšķirības pasīvo

vēlēšanu tiesību īstenošanas kārtībā per se atbilst

vienlīdzības principam.

Tādējādi attieksme pret

salīdzināmajām personu grupām ir atšķirīga.