24. pants

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka likuma prasība

par kandidēšanu republikas pilsētu un lielo novadu domju

vēlēšanās no partiju vai to apvienību sarakstiem esot

pārmērīga.

Tomēr pēc būtības Pieteikuma iesniedzēji nav apšaubījuši to,

ka ikvienam pilsonim arī spēkā esošā tiesiskā regulējuma ietvaros

faktiski ir iespēja izmantot savas pasīvās vēlēšanu tiesības.

Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēju pārstāvis apstiprināja, ka

divi Pieteikuma iesniedzēji - U. Kronblūms un R. Pētersons - vēl

pirms 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanām ir kandidējuši

Jūrmalas pilsētas domes vēlēšanās, izmantojot vienu no likumā

noteiktajiem veidiem, proti, bija iekļauti politisko partiju

kandidātu sarakstos. Turklāt, lai kandidētu pašvaldības vēlēšanās

no politiskās partijas vai partiju apvienības saraksta, personai

nav obligāti jābūt par attiecīgās partijas vai partiju apvienības

biedru (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2013. gada 10. maija

sprieduma lietā Nr. 2012-16-01 31.2. punktu).

Savukārt CVK sniegtā informācija par 2001., 2005., 2009. un

2013. gada pašvaldību vēlēšanām iesniegto deputātu kandidātu

sarakstu skaitu republikas pilsētās liecina, ka arī spēkā esošā

regulējuma ietvaros vēlētājiem ir nodrošinātas plašas iespējas

izvēlēties kandidātu sarakstu. Piemēram, Jūrmalas pilsētas domes

vēlēšanām 2001. gadā bija pieteikti 16 kandidātu saraksti, 2005.

gadā - 21 saraksts, 2009. gadā - 14 saraksti, bet 2013. gadā - 16

saraksti (sk. CVK sniegto informāciju lietas materiālu 2. sēj.

23. - 34. lpp.).

Tiesas sēdē pieaicinātā persona I. Ijabs atzina, ka iespējai

un nepieciešamībai kandidēt no politiskās partijas saraksta esot

arī pozitīvas izpausmes. Partijas piederība padarot caurskatāmāku

un saprotamāku tā saucamo patronāžas aspektu (sk. Satversmes

tiesas 2014. gada 16. decembra tiesas sēdes stenogrammu lietas

materiālu 3. sēj. 72. lpp.). Tiesībsargs pauda viedokli, ka

politiski aktīvo iedzīvotāju apvienošanās likumā noteiktā kārtībā

reģistrētās partijās veicina politisko spēku darbības atklātību,

kā arī finansiālo un politisko atbildību (sk. Tiesībsarga

viedokli lietas materiālu 2. sēj. 42. lpp.). Pieaicinātā

persona A. Kaktiņš uzskata, ka Latvijas sabiedrībai drīzāk esot

nepieciešams kāds spēks, kas to apvienotu arī politisko partiju

līmenī, jo sabiedrība esot sadrumstalota (sk.

Satversmes tiesas 2014. gada 16. decembra tiesas sēdes

stenogrammu lietas materiālu 3. sēj. 119. lpp.).

Noteiktā atšķirīgā attieksme nodrošina tās leģitīmā mērķa

sasniegšanu, tomēr nevienam pilsonim neliedz tiesības likumā

noteiktajā kārtībā īstenot savas pasīvās vēlēšanu tiesības.

Turklāt sabiedrības ieguvums ir organizēts un labāk saprotams

politiskais process, jo politiskajām partijām un to apvienībām

noteiktais tiesiskais regulējums veicina politisko partiju

darbības atklātību.

Jāņem vērā, ka likumdevējam jebkurā brīdī ir tiesības,

izmantojot savu rīcības brīvību, lemt par grozījumiem Pašvaldību

vēlēšanu likumā, lai piešķirtu ikvienam pilsonim plašākas pasīvo

vēlēšanu tiesību īstenošanas iespējas. Taču arī tādam regulējumam

būtu jāatbilst tiesiskas un demokrātiskas valsts principiem,

citastarp jānodrošina brīvas vēlēšanas, kā arī vienlīdzīgi

noteikumi attiecībā uz kandidātu sarakstu finansējumu un

priekšvēlēšanu aģitāciju.

Tādējādi likumdevējs, nosakot atšķirīgu attieksmi pilsoņu

pasīvo vēlēšanu tiesību īstenošanas kārtībā, ir ievērojis

samērīguma principu un nav pārkāpis Satversmes 91. panta pirmajā

teikumā ietverto vienlīdzības principu.

Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 101. panta pirmajam

teikumam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Republikas pilsētas domes un

novada domes vēlēšanu likuma 15. panta pirmo daļu, ciktāl tā

nepieļauj vēlētāju apvienībām iesniegt kandidātu sarakstus

novados, kuru iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5 000, un

republikas pilsētās, par atbilstošu Latvijas Republikas

Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 101. panta pirmajam

teikumam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums pasludināts Rīgā 2015. gada 5. februārī.

Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

A.Laviņš