Par Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15.panta pirmās daļas, ciktāl tā nepieļauj vēlētāju apvienībām iesniegt kandidātu sarakstus novados, kuru iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5 000, un republikas pilsētās, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 101.pantam

23. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

No lietas materiāliem, kā arī tiesas sēdē

sniegtajiem paskaidrojumiem un pieaicināto personu viedokļiem

izriet, ka par saudzējošāku līdzekli izskatāmajā lietā būtu

uzskatāms tas, ka ikvienam pilsonim tiktu piešķirtas tiesības

kandidēt jebkuras pašvaldības domes vēlēšanās no vēlētāju

apvienības saraksta. Pieteikuma iesniedzēji norāda, ka absolūtajā

vairākumā Eiropas Savienības valstu vēlētāju apvienības ir

tiesīgas iesniegt kandidātu sarakstus pašvaldību vēlēšanām.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka citu valstu tiesiskais

regulējums, risinot atsevišķus jautājumus Latvijas tiesību

sistēmā, nevar tikt piemērots tieši, izņemot likumā norādītos

gadījumus. Salīdzinošo tiesību analīzē vienmēr ir jāņem vērā

funkcionālais konteksts. Tas izriet no būtiskajām dažādu valstu

tiesību sistēmu tiesiskajām, sociālajām, politiskajām,

vēsturiskajām un sistēmiskajām atšķirībām (sk. Satversmes

tiesas 2007. gada 8. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-01-01 24.1.

punktu). Vēlēšanu kārtība ir cieši saistīta ar katras valsts

vēsturisko attīstību, uzbūvi, politisko situāciju un virkni citu

faktoru. Tāpēc citu valstu prakse, proti, tas, ka vēlētāju

apvienībām tiek piešķirtas tiesības iesniegt sarakstus pašvaldību

vēlēšanām, neuzliek Latvijas likumdevējam pienākumu rīkoties

līdzīgi.

Turklāt Satversmes tiesa jau vairākkārt norādījusi, ka

saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds

līdzeklis, ar kuru leģitīmo mērķi var sasniegt vismaz tādā pašā

kvalitātē (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 13.

maija sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 19.

punktu un 2011. gada 10. jūnija sprieduma lietā Nr. 2010-69-01

14.2. punktu).

Piešķirot ikvienam pilsonim tiesības kandidēt jebkuras

pašvaldības domes vēlēšanās no vēlētāju apvienības saraksta,

iespējams, varētu nodrošināt plašāku iedzīvotāju interešu

pārstāvību pašvaldības domē. Taču, kamēr pastāv izteiktas

atšķirības politisko partiju un vēlētāju apvienību darbības

tiesiskajā regulējumā, šāds līdzeklis neveicinātu politisko

partiju sistēmas stiprināšanu visas valsts mērogā tādā pašā

kvalitātē, kā to veicina apstrīdētajā normā noteiktā atšķirīgā

attieksme.

Tādējādi ar saudzējošāku līdzekli

nav iespējams sasniegt atšķirīgās attieksmes leģitīmo mērķi

vismaz tādā pašā kvalitātē.