Par Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15.panta pirmās daļas, ciktāl tā nepieļauj vēlētāju apvienībām iesniegt kandidātu sarakstus novados, kuru iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5 000, un republikas pilsētās, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 101.pantam

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

tiesībsargs (turpmāk - Tiesībsargs) - uzskata, ka

bezpartijisku kandidātu sarakstu iekļaušana pašvaldību vēlēšanās,

nodrošinot atbilstošus kontroles mehānismus, būtu atbalstāma.

Viens no kandidātu sarakstu iesniedzēju loka ierobežošanas

mērķiem varētu būt efektīvas vēlēšanu norises nodrošināšana, lai

izslēgtu "nenopietnu" kandidātu piedalīšanos. Tomēr

esot jāatceras, ka kandidātu skaita samazināšana nevar būt

pašmērķis ierobežojuma noteikšanai. Lai novērstu vēlēto orgānu

sadrumstalotību, proporcionālā vēlēšanu sistēma jau paredzot

piecu procentu barjeru ievēlēšanai pašvaldības domē.

Vēl viens apstrīdētajā normā ietvertā ierobežojuma mērķis

varētu būt partiju sistēmas stiprināšana. Dalība politiskajos

procesos ar politisko partiju starpniecību esot Latvijas

parlamentārās demokrātijas pamatā. Spēcīgu un stabilu politisko

partiju pastāvēšana stiprināšot Latvijas demokrātiskās

tradīcijas. Lai konstatētu, vai apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 101. pantam, esot jāvērtē arī tas, vai spēkā esošais

tiesiskais regulējums nosaka samērīgas prasības politisko partiju

dibināšanai. Pēc Tiesībsarga ieskata, Politisko partiju likumā

noteiktais minimālais partijas dibinātāju skaits - 200 -

attiecībā uz partijas dibināšanu dalībai republikas pilsētas

domes vēlēšanās uzskatāms par samērīgu.

Tiesas sēdē Tiesībsarga pilnvarotā pārstāve Ilze Tralmaka

papildus norādīja, ka personai, kura vēlas kandidēt republikas

pilsētas domes vēlēšanās, ir vai nu jāiestājas politiskajā

partijā, vai jādibina jauna partija. Tas esot uzskatāms par

Satversmes 101. pantā ietverto pasīvo vēlēšanu tiesību

ierobežojumu. Tomēr ar apstrīdēto normu noteiktais ierobežojums

esot samērīgs un apstrīdētā norma atbilstot Satversmes 101.

pantam. Tiesībsarga apsvērumi par Satversmes 101. pantā noteikto

tiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi un samērīguma principu esot

attiecināmi arī uz atšķirīgas attieksmes izvērtējumu.