4. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. un 101.

pantam.

Apstrīdētā norma esot pieņemta vispārības interesēs un esot

nepieciešama demokrātiskā sabiedrībā. Apstrīdētajā normā ietvertā

ierobežojuma leģitīmais mērķis esot demokrātiskas valsts iekārtas

aizsardzība. Ar apstrīdētās normas pieņemšanu spēkā esošajā

redakcijā neesot ieviests pēc būtības jauns ierobežojums, bet

tikai saglabāta iepriekš noteiktā kārtība, atbilstoši kurai

vēlētāju apvienības nevar iesniegt kandidātu sarakstus Jūrmalas

pilsētas domes vēlēšanām.

Brīvu vēlēšanu principa ievērošanas nodrošināšanā būtiska

nozīme esot godīgai priekšvēlēšanu aģitācijai un efektīvai

politisko organizāciju (partiju) finansēšanas sistēmai. Savukārt

apstrīdētā norma esot tieši saistīta ar attiecīgo jomu tiesisko

regulējumu. Vēlētāju apvienību rīcības kontrole esot sabalansēta

ar to aktivitāšu un mērķauditorijas apjomu. Taču šāds risinājums

neesot piemērots republikas pilsētu domju vēlēšanām.

Apstrīdētā norma esot piemērota pamattiesību ierobežojuma

leģitīmā mērķa sasniegšanai. Tā esot nepieciešama brīvu vēlēšanu

principa ievērošanai, jo citādi būtu apdraudēta priekšvēlēšanu

aģitācijas kontrole, kā arī varētu tikt apšaubīta vēlēšanu

norises un rezultātu atbilstība demokrātiskai valsts iekārtai.

Apstrīdētā norma esot atbilstoša, proti, sabiedrības gūtais

labums no tās esot lielāks par iespējamo privātpersonas interesēm

nodarīto kaitējumu.

Attiecībā uz apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91.

pantam Tieslietu ministrija uzskata, ka republikas pilsētu domju

vēlēšanas pēc to norises būtiski atšķiras no novadu domju

vēlēšanām, tāpēc apstrīdētajā normā ietvertajam regulējumam esot

objektīvs un saprātīgs pamats.

Tiesas sēdē Tieslietu ministrijas pārstāve Inta Salinieka

papildus norādīja, ka valsts, apzinoties to, ka mazo novadu

iedzīvotājiem varētu būt grūti izveidot partijas, noteikusi tiem

izņēmumu attiecībā uz kandidātu sarakstu iesniegšanu pašvaldību

vēlēšanām. Proti, iespēju vēlētāju apvienībām iesniegt kandidātu

sarakstu novada, kura iedzīvotāju skaits nav lielāks par 5 000,

domes vēlēšanām, ja vēlētāju apvienības kandidātu sarakstu ir

parakstījuši ne mazāk kā 20 vēlētāji. Mazākās pašvaldībās esot

pamatoti pieļauti izņēmumi no pastāvošās sistēmas, jo to

iedzīvotāju skaits esot neliels, bet viņu interešu pārstāvība ir

jānodrošina. Tādējādi apstrīdētā norma atbilstot arī Satversmes

91. pantam.