Par Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15.panta pirmās daļas, ciktāl tā nepieļauj vēlētāju apvienībām iesniegt kandidātu sarakstus novados, kuru iedzīvotāju skaits ir lielāks par 5 000, un republikas pilsētās, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 101.pantam

9. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Valsts prezidenta

izveidotās Ekspertu grupas pārvaldības pilnveidei locekle Dr.

sc. pol. Daina Bāra - tiesas sēdē norādīja, ka ir

jāveicina vēlētāju aktivitāte, citastarp ar vēlētāju apvienību

veidošanu. Tomēr vēlētāju apvienībām vajagot piedalīties

vēlēšanās tur, kur tas tiek atļauts ar likumu, proti, mazajās

pašvaldībās.

Politiskajām partijām esot nozīme arī demokrātijas ilgtermiņa

attīstībā. Latvijā daudzus gadus partijas esot bijušas

"pamestas novārtā". Maz uzmanības esot pievērsts

politisko partiju nozīmes un lomas skaidrošanai. Tomēr tas neesot

pareizi, kaut arī partijas ne vienmēr strādājot labi. Politisko

partiju sistēma esot saistīta ar problēmām, tomēr tā esot

jāpilnveido un jāattīsta.

Valstīm, kur politiskās partijas ir vājas un mainīgas, esot

raksturīgas parlamentārisma krīzes. Tās esot saistītas ar

neuzticību parlamentam, neuzticību politiskajām partijām.

Neuzticēšanās politiskajām partijām zināmā mērā esot saistīta arī

ar pieaugošo populismu.

Lai pašvaldību iedzīvotāji pierastu pie tā, ka jāveido

politiskās partijas, varētu izmantot Skandināvijas valstu

pieredzi attiecībā uz reģionālo partiju tiesisko regulējumu.

Reģionālās partijas varētu būt skaitliski mazākas nekā nacionālā

līmeņa partijas.