8. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas asociētais

profesors Dr. sc. pol. Ivars Ijabs - tiesas sēdē

norādīja, ka atsevišķās pašvaldībās likumdevēja radītā labvēlīgā

situācija, proti, tas, ka vēlētāju apvienībām piešķirtas tiesības

iesniegt kandidātu sarakstus, nav vērtējama kā tāda, kas būtu

piemērota visām pašvaldībām.

Konkrētajā lietā izskatāmais jautājums Latvijā, līdzīgi kā

citās Eiropas valstīs, esot aktualizējies tādēļ, ka partijas

faktiski nespējot īstenot tām uzticēto funkciju. Proti, nespējot

attaisnot savu leģitimitāti tādā veidā, lai nerastos jautājumi

par dažādu citu alternatīvu iespējamību. Lielākajā daļā

demokrātisku valstu, ievērojot dažādus nosacījumus, tiekot dota

iespēja pašvaldību vēlēšanās piedalīties arī ar politiskajām

partijām nesaistītiem kandidātu sarakstiem. Tomēr šis aspekts

esot jāskata kontekstā ar konkrēto valstu pieeju jautājumiem par

to, kam tiek ļauts piedalīties politikā un cik liels uzsvars tiek

likts uz partijām, nevis individuālajiem kandidātiem.

Pēdējā laikā Latvijā varot novērot divas pretrunīgas

tendences. No vienas puses, vēsturiski Latvijas vēlēšanu sistēma

esot vairāk orientēta uz partijām, jo ir noteikts mērķis -

stiprināt partiju sistēmu. No otras puses, sabiedriskā doma lielā

mērā vēršoties kandidātu virzienā. Piemēram, no Saeimas vēlēšanu

rezultātiem nepārprotami varot secināt, ka sabiedrība vēlas

balsot par konkrētiem kandidātiem.

Attiecībā uz indivīda tiesību ierobežošanu I. Ijabs norādīja,

ka pašlaik pastāvošā "5 000 robeža" saprotama pozitīvās

diskriminācijas nozīmē. Atsevišķos novados cilvēkiem esot grūti

izveidot politiskās partijas vai kandidēt no to sarakstiem, tāpēc

radīts īpašs, konkrētajai situācijai labvēlīgs regulējums -

tiesības kandidēt no vēlētāju apvienības saraksta. Tomēr

pieteikumā izteiktie empīriskie argumenti un dati nenozīmējot, ka

vēlētāju apvienības būtu vēlamas visās Latvijas pašvaldībās.