3. pants

Skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveides ieguldījums tās ilgtspējīgā attīstībā

Pilnveidotai skolēnu ēdināšanas sistēmai, kas ietver garšīgas, siltas, veselīgas, kvalitatīvas un uzturvielām bagātas maltītes nodrošināšanu no vietējiem ilgtspējīgi ražotiem produktiem un skolēnu izglītošanu par pilnvērtīgu uzturu, ir vairāki nozīmīgi sociālekonomiskie un vides ieguvumi.

• Vietējās ekonomikas stimulēšana

Pilnveidota skolēnu ēdināšanas sistēma ietver vietējās pārtikas iegādi skolēnu ēdināšanas vajadzībām, tā radot ekonomiskas iespējas vietējiem lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Tas stimulēs ekonomisko izaugsmi lauku teritorijās, radīs darbavietas un stiprinās vietējos pārtikas piegādes tīklus.

Vietējās pārtikas ražošanai ir svarīga nozīme sava reģiona ekonomikā tā nodrošina darbu un iztikas līdzekļus, rada nodokļu ieņēmumus reģionā un palielina tā ekonomisko neatkarību. Tā, piemēram, 2015. gadā LLKC Tukuma novadā veiktā pētījumā46, kura mērķis bija identificēt pašvaldību ieguvumus, ja pašvaldību publiskajos pārtikas iepirkumos maksimāli tiek palielināta vietējā teritorijā ražotās produkcijas daļa, tika secināts, ka lielākais ekonomiskais ieguvums pašvaldībām šādos gadījumos ir ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un naudas līdzekļu daudzuma, kas tiek tērēts vietējās pašvaldības teritorijā. Tajā pašā laikā nozīmīgs pašvaldības ieguvums ir tās teritorijā dzīvojošie iedzīvotāji, kuriem tiek nodrošinātas darbavietas vietējos pārtikas ražošanas vai dārzeņu un augļu audzēšanas uzņēmumos.

Vietējā pārtika un arvien lielākais pieprasījums pēc tās paplašina patērētāju izvēles iespējas attiecībā uz pārtiku, stiprina primārās ražošanas dzīvotspēju, izmantojot jaunas tirgus iespējas, pievieno vērtību tirdzniecībai, ēdināšanas sektoram un tūrismam, veicina ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, informācijas pieejamību par vietējiem produktiem, kā arī atbildīgu pārtikas ražošanas praksi.

• Pārtikas ķēdes darbības uzlabošana

Vietējās pārtikas izvēle saīsina pārtikas ķēdi.

• Vides aizsardzība un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana

Vietējā pārtika parasti tiek ražota un pārstrādāta tuvu patērētājiem, un tas savukārt nozīmē mazākus transporta izdevumus un emisijas. Līdz ar to mazinās piesārņojums un ietekme uz vidi. Turklāt vietējā pārtika tiek audzēta un ražota atbilstoši vietējiem klimatiskajiem apstākļiem, veicinot bioloģisko daudzveidību. Tas palīdz saglabāt vietējās ekosistēmas un aizsargāt unikālos augus un dzīvniekus.

• Pārtikas atkritumu un zuduma mazināšana

Skolēnu, skolotāju, pavāru un virtuves darbinieku informēšana un izglītošana par izmestās pārtikas ietekmi uz vidi veicinās pārtikas atkritumu un zudumu mazināšanos. Svarīgi ir nodrošināt, lai pusdienas būtu siltas un garšīgas, tā novēršot pusdienu nonākšanu atkritumos. Samazinot izmestās pārtikas daudzumu, tiks gūts finansiāls ietaupījums un samazināta cilvēku ēšanas paradumu negatīvā ietekme uz vidi.

Tāpat bērni tiks radināti pie atbildīgas attieksmes pret vidi, līdzcilvēkiem, dabas resursiem, pārtikas un citiem patēriņa produktiem.

• Sociālais taisnīgums un iekļaušana

Skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveide un paplašināšana var veicināt sociālo taisnīgumu, nodrošinot veselīgas maltītes pieejamību visiem skolēniem neatkarīgi no to sociālās situācijas.

• Uzlabota skolēnu akadēmiskā veiktspēja

Sabalansēta uztura nodrošināšana var uzlabot kognitīvo funkciju un koncentrēšanās spējas skolēniem, tā kopumā sekmējot labāku akadēmisko veiktspēju.

• Veselīgāka sabiedrība

Pārdomāti izstrādāta skolēnu ēdināšanas programma var palīdzēt risināt nepietiekama un nepilnvērtīga uztura radītas veselības problēmas skolas vecuma bērniem, veicinot veselīgāku sabiedrību, samazinot veselības aprūpes izmaksas un uzlabojot kopējo labklājību.

Pilnveidota skolēnu ēdināšanas sistēma ne tikai palīdzētu risināt uztura vajadzības, bet arī veicinātu ilgtermiņa sociālekonomisko attīstību ar ieguldījumu cilvēkresursos, veselību un sociālu iekļaušanu un taisnīgumu un ļautu sasniegt vairākus nozīmīgus rezultātus, kas pozitīvi ietekmētu gan skolēnu veselību un to akadēmisko sniegumu, gan ekonomiku un sabiedrību kopumā:

1) uzlabota un pilnīgota pārtikas produktu izcelsmes izsekojamība;

2) nodrošināta piekļuve informācijai par skolēnu ēdināšanai nepieciešamo produktu daudzumu;

3) stiprināta kooperācija un īsās pārtikas piegādes ķēdes;

4) palielināta ražotāju dalība pārtikas kvalitātes shēmās;

5) veicināts vietējās, tostarp bioloģiski sertificētās, produkcijas noiets;

6) palielināta vietējo produktu atpazīstamība.