3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdētās normas, -

Rīgas dome - atbildes rakstā un papildu paskaidrojumos

norāda, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmes 105. pantam.

3.1. Īpašnieku pienākums kopt un tīrīt viņu īpašumam

piegulošo teritoriju esot īpašuma tiesību ierobežojums, kas Rīgā

pastāvot jau ilgu laiku. Pašvaldības esot tiesīgas uz likumā

piešķirta pilnvarojuma pamata noteikt īpašuma tiesību

ierobežojumu, izdodot ārējus normatīvos aktus - saistošos

noteikumus. Šāds pilnvarojums esot ietverts likuma "Par

pašvaldībām" 43. panta pirmās daļas 5. un 6. punktā. Līdz ar

to pamattiesību ierobežojums esot noteikts ar likumu.

Apstrīdētajās normās noteiktais īpašuma tiesību ierobežojums

atbilstot sabiedrības interesēm. Tā mērķis esot nodrošināt

pilsētvides sakoptību, kā arī gājēju drošību, tiem pārvietojoties

pa ietvēm.

3.2. Pēc Rīgas domes ieskata, piegulošās teritorijas

kopšana ir tieši saistīta ar īpašuma lietošanu, uzturēšanu un

pārvaldīšanu. Līdz ar to piegulošās teritorijas sakopšana

atbilstot arī īpašnieka interesēm.

Ja Rīgas pilsētas pašvaldība censtos par saviem līdzekļiem

nodrošināt visu publisko teritoriju kopšanu, tai nebūtu iespējams

šo uzdevumu pildīt sistemātiski un vienlaikus visā

administratīvajā teritorijā. Pašvaldība varot savu iespēju

robežās risināt neatliekamus jautājumus, taču pastāvīgu,

pienācīgu un vienlaicīgu visu publiskā lietošanā esošo teritoriju

sakopšanu nodrošināt nespējot.

3.3. Piegulošās teritorijas robeža esot brauktuves

mala. Ja pašvaldības saistošajos noteikumos attiecībā uz kopjamās

teritorijas platību tiktu noteikti ierobežojumi, piemēram, metros

no īpašuma robežas, tad praksē šāda robeža nereti ietu pa zāliena

vai ietves vidu. Tik lielā pašvaldības administratīvajā

teritorijā kā Rīga tādējādi tiktu apgrūtināta apstrīdēto normu

mērķu sasniegšana.

Pienākums kopt un tīrīt īpašumam piegulošo publiskā lietošanā

esošo teritoriju esot saistīts ar noteiktu teritoriju, nevis

personu. Īpašnieks esot tiesīgs izvēlēties, kādā veidā tiek

nodrošināta piegulošās teritorijas kopšana un kas to kopj.

Persona, kura izvēlējusies kļūt par nekustama īpašuma īpašnieku,

vienlaikus uzņemoties arī ar nekustamo īpašumu saistītos

pienākumus. Ja persona šos pienākumus nespēj pildīt, tai esot

jāizvērtē, vai tā vispār var būt nekustamā īpašuma īpašnieks.

Rīgas dome pauž arī viedokli, ka Ceļu satiksmes likuma normas

ir attiecināmas uz ceļu satiksmes norisi un drošību, taču neesot

piemērojamas, risinot jautājumu par piegulošo teritoriju

kopšanu.

3.4. Rīgas dome piekrīt Pieteikuma iesniedzēja

vērtējumam attiecībā uz viņa nekustamajam īpašumam piegulošās

teritorijas platību, tomēr uzsver, ka pašvaldības budžeta resursu

esot par maz, lai varētu nodrošināt piegulošo teritoriju kopšanu

Noteikumu Nr. 125 4. punktā minēto personu vietā.

Līdzekļi pašvaldības budžetā esot paredzēti tikai pašvaldības

atbildībā esošo teritoriju (parku, skvēru un tiem piegulošo

teritoriju, ielām piegulošo teritoriju, pašvaldības

izpilddirekciju pārziņā esošo publisko teritoriju) kopšanai. Šo

teritoriju kopšana regularitātes, darbu apjoma un specifikas ziņā

būtiski atšķiroties no nekustamajiem īpašumiem piegulošo

teritoriju kopšanas. Pašvaldībai ar pašreizējiem budžeta

resursiem neesot iespējams nodrošināt pat visu tai piederošo

publiskā lietošanā esošo teritoriju sakopšanu. Ja pašvaldībai

būtu jākopj arī īpašniekiem piederošajiem nekustamajiem īpašumiem

piegulošās teritorijas, pazeminātos publiskā lietošanā esošo

teritoriju kopšanas kvalitāte.

3.5. Apstrīdētās normas neliedzot īpašniekam baudīt

tiesības uz īpašumu, bet tikai paredzot priekšnoteikumus šo

tiesību līdzsvarošanai ar sabiedrības tiesībām dzīvot labvēlīgā

vidē. Pēc Rīgas domes ieskata, katram nekustamā īpašuma

īpašniekam ir jākopj savs īpašums un tajā ietilpstošā teritorija,

tāpēc jebkura šāda īpašnieka rīcībā vajadzētu būt atbilstošiem

resursiem arī viņa īpašumam piegulošās teritorijas kopšanai.

Lai gan apstrīdētās normas neparedz, ka būtu jāņem vērā

personu tehniskās, fiziskās un finansiālās iespējas pildīt šajās

normās noteikto pienākumu, tomēr Rīgas pilsētas pašvaldība 2012.

gada decembrī esot aicinājusi Rīgas iedzīvotājus, kuri vecuma,

slimības vai invaliditātes, vai citu objektīvu iemeslu dēļ nespēj

pildīt tiem normatīvajos aktos uzlikto pienākumu - attīrīt no

sniega un apledojuma nekustamajam īpašumam piegulošo teritoriju,

vērsties pašvaldībā ar lūgumu palīdzēt.