14. pants

Lai pamattiesību ierobežojums būtu attaisnojams,

tam jākalpo noteiktam leģitīmam mērķim.

Pašvaldībai ir pienākums savai administratīvajai teritorijai

izstrādāt teritorijas plānojumu, kas teritorijas ilgtspējības

interesēs citastarp noteic arī konkrēta īpašuma atļauto

izmantošanu. Plānošanas mērķis ir veidot ilgtspējīgas sabiedrības

nosacījumus. Tādējādi ilgtspējīgu attīstību raksturo ne tikai

kompakta apdzīvoto vietu struktūra, bet arī pilsētu ekosistēmu

saglabāšana. Tas nozīmē, ka ilgtspējīga attīstība inter

alia prasa plānotāju izšķiršanos par jaunu būvju pieļaujamību

vai esošo būvju un teritoriju labiekārtošanu, nodrošinot personām

labākus dzīves apstākļus pilsētvidē un uzlabojot dzīves

kvalitāti. Līdz ar to pašvaldībai ir tiesības un vienlaikus arī

pienākums, ņemot vērā visas līdzsvarojamās intereses, ar savu

rīcību sasniegt ilgtspējīgu, kā arī teritorijas plānošanas

principiem un faktiskajai situācijai atbilstošāko risinājumu

(sk. Satversmes tiesas 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā

Nr. 2009-09-03 15. punktu).

Rīgas dome norāda, ka, ievērojot Mežaparkam noteikto statusu,

apbūve jāplāno parka pamatfunkciju - kvalitatīvas iedzīvotāju

atpūtas, izglītošanas, izklaides, sporta un rekreācijas -

nodrošināšanai. Tas nozīmē, ka funkcijas, kuras nav publiskas,

piemēram, dzīvojamā apbūve, parka teritorijā nav primāras,

jo:

1) piesaistītu vēl vairāk privātā autotransporta, kura

piekļuve jau esošajām dzīvojamām mājām ir problemātiska, jo to

novietojuma dēļ ir jāšķērso Mežaparka teritorija;

2) dzīvojamā apbūve parka teritorijā nav publiski pieejama un

var tikt nožogota, bet tas nav savienojams ar parka kā atklātas

publiskās telpas koncepciju;

3) Mežaparkā trūkst apkalpes infrastruktūras objektu, tādēļ

nebūtu lietderīgi transformēt jaunas apbūvējamās teritorijas

parka apkalpes objektu būvniecībai, ja Pāvu ielā jau ir noteikta

apbūves teritorija, kurā iespējams izvietot šādus objektus

(sk. lietas materiālu 1. sēj. 129. lpp.).

Arī Pieteikuma iesniedzēja nenoliedz, ka apstrīdētajās normās

noteiktajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis (sk.

lietas materiālu 1. sēj. 8. lpp.).

Līdz ar to apstrīdētajās normās

noteiktajam īpašuma tiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis -

citu cilvēku tiesību, tostarp tiesību uz dzīvi labvēlīgā vidē,

aizsardzība.