13. pants

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka Rīgas dome,

pieņemot apstrīdētās normas, rīkojusies pretēji Teritorijas

attīstības plānošanas likuma 3. pantā nostiprinātajiem pēctecības

un nepārtrauktības principiem. Ar Mežaparka lokālplānojumu tiekot

grozīta Rīgas teritorijas plānojumā nekustamajam īpašumam Pāvu

ielā 10 noteiktā plānotā (atļautā) izmantošana, tādēļ šiem

grozījumiem vajagot būt saskaņotiem ar vietējās pašvaldības

ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un teritorijas plānošanas

principiem. Tā kā jebkuri teritorijas plānojuma grozījumi radot

zināmu nestabilitāti, tie esot pieļaujami vienīgi tad, ja tiek

ievēroti nepārtrauktības un pēctecības principi (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 8. lpp.).

13.1. Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas

likuma 3. panta 2. un 4. punktā nostiprinātajām legāldefinīcijām

pēctecības princips noteic, ka jaunus teritorijas attīstības

plānošanas dokumentus izstrādā, izvērtējot spēkā esošos

attīstības plānošanas dokumentus un to īstenošanas praksi.

Savukārt nepārtrauktības princips noteic, ka teritorijas

attīstību plāno nepārtraukti, elastīgi un cikliski, uzraugot šo

procesu un izvērtējot jaunāko informāciju, zināšanas, vajadzības

un iespējamos risinājumus.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka noteiktos gadījumos

teritorijas plānojuma izstrādāšana un pieņemšana kā tāda nav

pietiekama, lai persona varētu īstenot konkrētu saimniecisku

darbību tai piederošajā nekustamajā īpašumā, piemēram, veikt

jaunu būvniecību, kā arī sadalīt vai apvienot nekustamos

īpašumus. Šādā gadījumā vietējai pašvaldībai ir pienākums

konkrētajai administratīvās teritorijas daļai izstrādāt

detālplānojumu. Tieši detālplānojums ir atzīstams par vienu no

galvenajiem instrumentiem, kas nodrošina to, ka attiecīgās

teritorijas izmantošanā sabiedrības un valsts intereses tiek

noteiktā kārtībā saskaņotas ar konkrētu nekustamo īpašumu

īpašnieku interesēm. Ja kādai teritorijai saskaņā ar normatīvo

aktu prasībām ir nepieciešams izstrādāt detālplānojumu, tad tās

plānošanas process līdz ar teritorijas plānojuma pieņemšanu vēl

nav noslēdzies. Šādos gadījumos saimnieciskās darbības, arī

būvniecības ieceres īstenošanas, obligāts priekšnoteikums ir

spēkā esošs detālplānojums (sk. Satversmes tiesas 2005. gada

16. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 19. punktu un 2008.

gada 11. novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.

2008-24-03 8.2. punktu). Ņemot vērā šā sprieduma 6. punktā

norādīto, šie paši apsvērumi ir attiecināmi arī uz lokālplānojuma

izstrādi.

Pieteikuma iesniedzējas izpratne par nekustamā īpašuma Pāvu

ielā 10 plānoto (atļauto) izmantošanu ir balstīta uz pieņēmumu,

ka Rīgas teritorijas plānojums nosaka absolūtas tiesības izmantot

nekustamo īpašumu visos tajā atļautajos veidos. Rīgas teritorijas

plānojuma 457. un 458. punkts (redakcijā, kas bija spēkā

Mežaparka lokālplānojuma apstiprināšanas brīdī) jauktas apbūves

ar dzīvojamo funkciju teritorijā (J) paredzēja vairāk nekā desmit

dažādus teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veidus,

tostarp arī dzīvojamo apbūvi. Savukārt Rīgas teritorijas

plānojuma 457. punkts aktuālajā redakcijā šādās teritorijās

paredz 21 dažādu izmantošanas veidu. Tomēr Pieteikuma iesniedzēja

neņem vērā to apstākli, ka nekustamais īpašums atrodas vienotajā

Mežaparka teritorijā, kurai atbilstoši Rīgas teritorijas

plānojuma 589. punktam un 12. pielikumam (redakcijā, kas bija

spēkā Mežaparka lokālplānojuma apstiprināšanas brīdī) bija

obligāti izstrādājams detālplānojums. Ņemot vērā šo prasību,

secināms, ka teritorijas plānošanas process ar Rīgas teritorijas

plānojuma pieņemšanu nav noslēdzies. Kādi izmantošanas veidi ir

pieļaujami konkrētā teritorijā, tas bija precizējams

detalizētākos teritorijas plānošanas dokumentos.

Pieteikuma iesniedzējai, iegādājoties nekustamo īpašumu Pāvu

ielā 10 vēl pirms teritorijas plānošanas procesa pilnīgas

pabeigšanas attiecībā uz Mežaparku, nebija pamata paļauties uz

to, ka šim īpašumam tiks noteikts Pieteikuma iesniedzējai

vēlamais teritorijas izmantošanas veids. Tādējādi Pieteikuma

iesniedzējai vajadzēja rēķināties ar to, ka nekustamā īpašuma

tirgus vērtība varētu mainīties atkarībā no nākotnē pieņemamo

teritorijas plānošanas dokumentu satura.

Rīgas dome ar apstrīdētajām normām nekustamo īpašumu Pāvu ielā

10 ir ietvērusi jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijā

(J1), kurā atrodas vēsturiska dzīvojamā apbūve, bet jaunu

dzīvojamo ēku celtniecība nav atļauta. Tieši pēctecības un

nepārtrauktības principi prasa konkretizēt teritorijas plānojumā

noteikto teritorijas izmantošanas veidu detalizētākos teritorijas

plānošanas dokumentos - lokālplānojumos un detālplānojumos. No

šiem principiem neizriet aizliegums detalizēt teritorijas

plānojumā noteiktos teritorijas atļautās izmantošanas veidus.

13.2. Pieteikuma iesniedzēja norāda arī uz apstrīdēto

normu neatbilstību Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā līdz

2025. gadam ietvertajām Rīgas teritorijas plānošanas

pamatnostādnēm.

Satversmes tiesa norāda, ka Rīgas ilgtermiņa attīstības

stratēģija līdz 2025. gadam ir nevis normatīvais tiesību akts,

bet gan politikas plānošanas dokuments, kas neaizliedz Rīgas

domei noteikt konkrēta nekustamā īpašuma lietošanas tiesību

aprobežojumus. Tādējādi nav pamata vērtēt apstrīdēto normu

atbilstību šai stratēģijai. Turklāt Teritorijas attīstības

plānošanas likuma 24. panta otrajā daļā ir tieši noteikts, ka

lokālplānojumā var detalizēt vietējās pašvaldības teritorijas

plānojumu.

Līdz ar to Rīgas dome, pieņemot

Mežaparka lokālplānojumu, ir ievērojusi teritorijas plānošanas

principus.

Apstrīdētajās normās ietvertais

īpašuma tiesību ierobežojums ir noteikts saskaņā ar likumu.