2. pants

SIA "NIF Zemes īpašumi" (turpmāk -

Pieteikuma iesniedzēja) lūdz Satversmes tiesu izvērtēt apstrīdēto

normu atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk -

Satversme) 105. pantam.

2.1. Pieteikuma iesniedzēja esot AS "Reverta"

meitas uzņēmums, kas nodarbojoties ar AS "Reverta"

nekustamo īpašumu ķīlu iegādi, pārvaldīšanu un pārdošanu.

Pieteikuma iesniedzēja 2012. gada 4. oktobrī esot izsolē

iegādājusies par labu AS "Reverta" ieķīlāto nekustamo

īpašumu Pāvu ielā 10, Rīgā, kadastra Nr. 0100 095 0003 (turpmāk -

nekustamais īpašums Pāvu ielā 10), kas sastāv no neapbūvēta zemes

gabala 3060 m2 platībā. Iegādes brīdī tā atļautā

izmantošana atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma 15. pielikumam

"Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana" esot bijusi

jaukta apbūve ar dzīvojamo funkciju (J).

Mežaparka lokālplānojuma 1. pielikums "Teritorijas

plānotā (atļautā) izmantošana", kas tika pieņemts pēc

nekustamā īpašuma iegādes, nosakot, ka nekustamais īpašums Pāvu

ielā 10 atrodas jauktas apbūves teritorijā (J1). Savukārt

Mežaparka lokālplānojuma 55. un 56. punkts aizliedzot šajā

teritorijā būvēt jaunas dzīvojamās mājas. Tādējādi apstrīdētās

normas kopumā pilnīgi aizliedzot jaunu dzīvojamo ēku būvniecību

šajā teritorijā, lai gan līdz Mežaparka lokālplānojuma spēkā

stāšanās brīdim tā bijusi atļauta. Pieteikuma iesniedzēja

nekustamo īpašumu Pāvu ielā 10 iegādājusies ar mērķi to vēlāk

pārdot par iespējami augstāku cenu, tomēr viens no būtiskākajiem

cenas noteikšanas kritērijiem esot zemes gabala plānotā (atļautā)

izmantošana.

Teritorijas plānošanas dokumenti savā ziņā esot uzskatāmi par

īpašuma tiesību aprobežojumu, jo ar tiem tiekot ierobežota

nekustamā īpašuma brīva un netraucēta lietošana. Apstrīdētās

normas paredzot imperatīvu priekšnoteikumu Pieteikuma

iesniedzējas īpašuma tiesību īstenošanai un tādēļ esot atzīstamas

par Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību ierobežojumu.

2.2. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka tās

pamattiesību ierobežojums nav noteikts ar likumu, jo Rīgas dome

neesot ievērojusi likumā paredzēto lokālplānojuma izstrādes un

pieņemšanas procedūru.

Mežaparka lokālplānojums sākotnēji esot ticis izstrādāts kā

detālplānojums. Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas

likuma pārejas noteikumu 9. punktam detālplānojumi, kuru izstrāde

uzsākta pirms šā likuma spēkā stāšanās, pabeidzami atbilstoši to

normatīvo aktu prasībām, kuri bija spēkā detālplānojumu izstrādes

uzsākšanas dienā, bet ne vēlāk kā līdz 2012. gada 31. decembrim.

Tā kā Mežaparka detālplānojuma izstrāde šajā termiņā neesot

pabeigta, Rīgas domei vajadzējis pieņemt lēmumu par jauna

detālplānojuma vai lokālplānojuma izstrādi.

Ar Lēmumu Nr. 5815 Rīgas dome turpinājusi uzsākto

detālplānojuma izstrādi, bet nu jau kā lokālplānojuma izstrādi.

Tomēr nedz Teritorijas attīstības plānošanas likums, nedz uz tā

pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi šādu iespēju

neparedzot. Tāpat normatīvie akti neparedzot pašvaldības tiesības

atteikties no pilnas lokālplānojuma izstrādes procedūras

veikšanas. Tādējādi Rīgas dome esot pārkāpusi Teritorijas

attīstības plānošanas likumā paredzēto lokālplānojuma izstrādes

procedūru.

Rīgas dome neesot ņēmusi vērā arī to, ka lokālplānojums un

detālplānojums pēc to juridiskās dabas atšķiras. Proti,

lokālplānojums esot ārējs normatīvs tiesību akts, kuru pieņemot

pašvaldībai ir prioritāras tiesības lemt par tā saturu. Savukārt

detālplānojums esot vispārīgs administratīvs akts, kura

pieņemšanā jāievēro administratīvā procesa principi. Līdz ar to

Rīgas dome, pārveidojot detālplānojumu par lokālplānojumu, esot

mainījusi šā akta būtību.

Rīgas dome esot pārkāpusi teritorijas attīstības plānošanas

pēctecības un nepārtrauktības principus, jo neesot pietiekami

izvērtējusi Pieteikuma iesniedzējas pamattiesību ierobežojumu un

iespējamās alternatīvas. Turklāt nekustamā īpašuma Pāvu ielā 10

plānotā (atļautā) izmantošana esot grozīta bez pietiekama

pamatojuma.

2.3. Pamattiesību ierobežojumam esot leģitīms mērķis,

un izraudzītie līdzekļi esot piemēroti leģitīmā mērķa

sasniegšanai.

Pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi esot iespējams

sasniegt ar Pieteikuma iesniedzējas pamattiesības mazāk

ierobežojošiem līdzekļiem. Tomēr Rīgas dome šādus saudzējošākus

līdzekļus neesot vērtējusi. Parka apkalpes infrastruktūras

objektus varot izvietot arī citur parka teritorijā, neierobežojot

Pāvu ielas dzīvojamā kvartāla apbūvi. Turklāt citviet parkā šādi

objekti būtu pat vieglāk pieejami parka apmeklētājiem. Tātad

pastāvot citi, saudzējošāki līdzekļi, ar kuriem varētu sasniegt

leģitīmo mērķi.

Labums, ko gūst sabiedrība, neesot lielāks par Pieteikuma

iesniedzējas interesēm nodarīto kaitējumu. Pāvu ielas dzīvojamais

kvartāls esot izveidojies vēl pirms Mežaparka un uzskatāms par

kultūrvēsturisku vērtību. Tas esot piemērots dzīvojamai apbūvei

un atrodoties nomaļus no parka apmeklētāju iecienītākajām atpūtas

vietām.