3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Rīgas dome

- nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas izteiktajam viedoklim un

uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 105. pantam.

3.1. Rīgas dome, pieņemot Mežaparka lokālplānojumu,

neesot pieļāvusi procesuālus pārkāpumus.

Tas, ka Lēmumā Nr. 5815 ietverts formulējums - Mežaparka

detālplānojumu turpināt izstrādāt kā lokālplānojumu, nevarot tikt

atzīts par procesuālu pārkāpumu. Mežaparka detālplānojuma

izstrādi pabeigt un to apstiprināt līdz 2012. gada 31. decembrim

neesot bijis iespējams. Lai nodrošinātu plānošanas procesa

nepārtrauktību, Rīgas dome 2013. gada 22. janvārī pieņēmusi

Lēmumu Nr. 5815, ar kuru Mežaparka lokālplānojuma izstrādes

procedūra uzsākta no gala, t.i., ar lokālplānojuma izstrādes

vadītāja un darba uzdevuma apstiprināšanu atbilstoši Noteikumu

Nr. 711 76. un 77. punktam. Rīgas dome esot veikusi visas

Teritorijas attīstības plānošanas likumā un Noteikumos Nr. 711

paredzētās plānošanas procedūras, tostarp noskaidrojusi atbildīgo

institūciju viedokli un nodrošinājusi lokālplānojuma sabiedrisko

apspriešanu. Tādējādi Rīgas dome esot nodrošinājusi pilnu

Mežaparka lokālplānojuma izstrādes procedūru un neesot pieļāvusi

procesuālus pārkāpumus.

Rīgas dome nepiekrīt Pieteikuma iesniedzējas paustajam

viedoklim, ka, pārejot no detālplānojuma izstrādes uz

lokālplānojuma izstrādi, esot mainīta plānojuma būtība.

Atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam detālplānojums bijis

teritorijas plānošanas dokuments, ar kuru precizēta vietējās

pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktā plānotā (atļautā)

izmantošana un izmantošanas aprobežojumi. Šobrīd spēkā esošā

Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta 9. punkts

nosakot, ka lokālplānojums ir vietējās pašvaldības ilgtermiņa

teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kuru vietējā

pašvaldība izstrādā savas administratīvās teritorijas daļai kāda

plānošanas uzdevuma risināšanai vai teritorijas plānojuma

detalizēšanai vai grozīšanai. Savukārt detālplānojums saskaņā ar

Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1. panta 10. punktu esot

detalizēts vietējās pašvaldības teritorijas daļas plānojums, kuru

izstrādā, lai noteiktu prasības konkrētu zemes vienību

izmantošanai un apbūves parametriem, kā arī precizētu zemes

vienību robežas un aprobežojumus. Papildus tam saskaņā ar šobrīd

spēkā esošo Noteikumu Nr. 711 33. punktu detālplānojumu izstrādā,

lai īstenotu konkrētu attīstības priekšlikumu.

Mežaparka detālplānojuma uzdevums bijis detalizēt vietējas

nozīmes arhitektūras pieminekļa - kultūras un atpūtas parka

"Mežaparks" - izmantošanas un apbūves noteikumus.

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem Mežaparka

detālplānojuma risinājumi pēc būtības atbilstot nevis

detālplānojuma, bet lokālplānojuma uzdevumam un saturam. Turklāt

abi iepriekš minētie plānošanas dokumenti tiekot izdoti kā

pašvaldības saistošie noteikumi. Tātad Mežaparka detālplānojums

un Mežaparka lokālplānojums esot hierarhiski vienāda līmeņa

normatīvie akti. Līdz ar to neesot pamatots Pieteikuma

iesniedzējas arguments, ka Rīgas dome, uzsākot Mežaparka

lokālplānojuma izstrādi, mainījusi plānojuma būtību.

3.2. Rīgas dome norāda, ka saskaņā ar Rīgas teritorijas

plānojumu nekustamais īpašums Pāvu ielā 10 atrodas jauktas

apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijā (J), kā arī vienotajā

Mežaparka teritorijā, kurai obligāti izstrādājams detalizēts

plānojums. Bez detālplānojuma (šobrīd lokālplānojuma) jebkāda

būvniecība šajā teritorijā bijusi aizliegta. Ar Mežaparka

lokālplānojumu esot noteikts, ka nekustamais īpašums Pāvu ielā 10

atrodas jauktas apbūves ar dzīvojamo funkciju teritorijā (J1), un

tādējādi precizēts Rīgas teritorijas plānojumā noteiktās atļautās

teritorijas izmantošanas veids. Tātad Pieteikuma iesniedzējai

pirkuma brīdī neesot bijis pamata paļauties uz to, ka attiecīgajā

teritorijā tiks atļauta jebkāda būvniecība.

Nevarot piekrist Pieteikuma iesniedzējas viedoklim, ka

piemērotākais nekustamā īpašuma Pāvu ielā 10 izmantošanas veids

esot dzīvojamā apbūve. Ņemot vērā Mežaparka attīstības mērķus,

Rīgas domei vajagot noteikt ierobežojumus tādai teritorijas

izmantošanai, kas varētu negatīvi ietekmēt Mežaparka

funkcionēšanu. Tāpēc jauna dzīvojamā apbūve Mežaparkā neesot

primārais teritorijas izmantošanas veids. Tāpat esot jāņem vērā,

ka Pāvu ielas dzīvojamais kvartāls ir 19. gadsimtā un 20.

gadsimta sākumā vēsturiski izveidojusies apbūve, kurā neiederas

jaunuzcelti objekti.

Rīgas dome uzskata, ka nekustamā īpašuma vērtība to

ietekmējošo faktoru dēļ ir mainīgs lielums un tās svārstības

pašas par sevi nevar būt atlīdzinājuma pamats, bet ir īpašnieka

risks, jo attiecīgā brīdī šī vērtība varot tiklab kristies, kā

arī celties. Nekustamais īpašums joprojām esot uzskatāms par

zemes gabalu, ko var apbūvēt atbilstoši Mežaparka lokālplānojuma

55. punkta noteikumiem. Turklāt Mežaparkā trūkstot publiskās

infrastruktūras objektu. Sabiedrības intereses attiecībā uz drošu

vidi un pilnvērtīgu rekreācijas teritoriju esot pārākas par

Pieteikuma iesniedzējas interesi gūt pēc iespējas lielāku peļņu

no nekustamā īpašuma pārdošanas.