Par Rīgas domes 2013. gada 19. februāra saistošo noteikumu Nr. 211 "Par pašvaldības nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā" 24. punkta pirmā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam

10. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona -

Dr. oec. Kārlis Ketners - uzskata, ka,

ievērojot valsts neierobežotās suverēnās tiesības noteikt

nodokļus un citus obligātos maksājumus, atzīstams, ka

infrastruktūras nodevas uzlikšana personām, kuras pašvaldības

teritorijā īsteno būvniecības ieceri, atbilst Satversmes

105. pantam.

Likumā "Par nodokļiem un nodevām" nodokļu un nodevu

maksājumi netiekot īpaši nošķirti, jo gan nodokļu un nodevu

aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kontrole, gan atbildība

par to aprēķināšanu un maksāšanu, gan arī maksāšanas atvieglojumi

tiekot noteikti kopā. Ja nodoklis un valsts nodeva vēl būtu

nošķirami pēc to ekonomiskās un juridiskās būtības, ņemot vērā

to, ka nodoklis ir obligāts maksājums budžeta ieņēmumu

nodrošināšanai, bet valsts nodeva - obligāts maksājums par

institūcijas darbību (pakalpojumu), tad pašvaldības pakalpojuma

sniegšana nebūtu vienīgais pašvaldības nodevas ieturēšanas

priekšnosacījums. Daudzas pašvaldību nodevas pēc sava ekonomiskā

rakstura un būtības varot tikt pielīdzinātas attiecīgiem nodokļu

maksājumiem.

Pašvaldības nodevu varot uzlikt tikai tādam objektam, kas

paredzēts likumā "Par nodokļiem un nodevām". Savukārt

Noteikumi Nr. 480 paredzot vispārēju pašvaldības nodevas

aprēķināšanas kārtību, vienlaikus atvēlot arī zināmu autonomiju

pašvaldībai.

Apstrīdētā norma, paredzot iemaksātās infrastruktūras nodevas

daļas pārnešanu uz nākamo būvniecības ieceri, novēršot to, ka

vienam un tam pašam nekustamajam īpašumam infrastruktūras nodeva

tiek uzlikta divreiz. Līdz ar to apstrīdētā norma paredzot

samērīgu īpašuma tiesību ierobežojumu apstākļos, kad nekustamajā

īpašumā tiek realizēta cita, nevis sākotnēji pieteiktā

būvniecības iecere.

Secinājumu

daļa