11. pants

Pieteikumā lūgts Satversmes tiesu izvērtēt

apstrīdētās normas atbilstību visam Satversmes 105. pantam.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka ar apstrīdēto normu noteiktā

kārtība, saskaņā ar kuru pašvaldība neatmaksā infrastruktūras

nodevas daļu, ierobežo Pieteicējas tiesības uz īpašumu.

Pieteicējai tiekot liegtas tiesības atgūt tās ieguldītos finanšu

līdzekļus, kuru esamībai pašvaldības budžetā varētu būt zudis

tiesiskais pamats, jo nekustamajā īpašumā netiekot un arī

netikšot īstenota būvniecības iecere (sk. lietas materiālu 1.

sēj. 6. lpp.).

Satversmes tiesas praksē ir nostiprināta atziņa, ka gadījumos,

kad tiek apstrīdēta tiesību normas atbilstība visam Satversmes

105. pantam, jānosaka, atbilstība tieši kuram no

šā panta teikumiem ir izvērtējama (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2015. gada 13. oktobra sprieduma lietā

Nr. 2014-36-01 15.1. punktu).

Satversmes 105. pants paredz gan īpašuma tiesību

netraucētu īstenošanu, gan arī valsts tiesības sabiedrības

interesēs ierobežot īpašuma izmantošanu. Savukārt tā paša panta

ceturtais teikums paredz valstij tiesības noteiktos gadījumos

īpašuma tiesības atņemt de iure. Īpašumu piespiedu kārtā

drīkst atsavināt tikai sabiedrības vajadzībām, tas pieļaujams

izņēmuma gadījumā uz atsevišķa likuma pamata, kā arī tad, ja

īpašums tiek atsavināts pret taisnīgu atlīdzību (sal.:

Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija sprieduma lietā

Nr. 2002-01-03 secinājumu daļa un Satversmes tiesas

2005. gada 16. decembra sprieduma lietā

Nr. 2005-12-0103 22. punkts).

Izskatāmās lietas prasījums ietilpst Satversmes

105. panta pirmo triju teikumu tvērumā, un pieteikumā nav

ietverts juridiskais pamatojums par īpašuma piespiedu

atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.

Līdz ar to Satversmes tiesa izvērtēs

apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 105. panta pirmajiem

trim teikumiem.