2. pants

Pieteikuma iesniedzēja - Administratīvā

rajona tiesa (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) - norāda, ka

Saistošo noteikumu Nr. 211 24. punkta pirmais teikums

(turpmāk arī - apstrīdētā norma) neatbilst Latvijas Republikas

Satversmes (turpmāk - Satversme) 105. pantam.

Pieteicējai, kas savu tiesību aizsardzībai vērsusies

Administratīvajā rajona tiesā, (turpmāk - Pieteicēja)

2013. gada 14. martā izsniegta būvatļauja, tādējādi

piešķirot tai tiesības realizēt būvniecības ieceri saskaņā ar

Rīgas pilsētas Būvvaldes apstiprināto būvprojektu. Papildus ar

2013. gada 26. marta maksāšanas paziņojumu Pieteicējai

uzlikts pienākums samaksāt pirmo infrastruktūras nodevas daļu.

Savukārt 2013. gada 28. oktobrī, pamatojoties uz

Pieteicējas iesniegumu, minētā būvatļauja atcelta. Tā kā

būvniecības ieceres realizācija netika uzsākta - šo faktu

apliecinot arī pašas Pieteicējas iesniegums par būvatļaujas

atcelšanu -, Pieteicēja vērsusies Rīgas domes Pilsētas attīstības

departamentā ar lūgumu atmaksāt iemaksāto infrastruktūras nodevas

daļu. Tomēr, pamatojoties uz apstrīdēto normu, atmaksa

Pieteicējai atteikta. Minēto lēmumu Pieteicēja apstrīdējusi Rīgas

domei, bet Rīgas dome atstājusi to negrozītu, tāpēc Pieteicēja

savu tiesību aizsardzībai vērsusies Administratīvajā rajona

tiesā.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma aizskar

Pieteicējas tiesības uz īpašumu. Proti, tā liedzot saņemt

samaksāto infrastruktūras nodevas daļu tad, ja saņemtā būvatļauja

tiek atcelta, būvniecības ieceres īstenošana nav uzsākta un

Pieteicēja vairs nevēlas to īstenot.

Apstrīdētā norma ierobežojot to personu tiesības uz īpašumu,

kuras iemaksājušas infrastruktūras nodevas daļu, taču faktiski

nav uzsākušas būvniecības ieceres realizāciju, proti, nekustamajā

īpašumā nav uzsākti būvdarbi. Turklāt apstrīdētā norma

ierobežojot ne tikai personas tiesības atgūt samaksāto

infrastruktūras nodevas daļu, bet arī tiesības rīkoties ar

nekustamo īpašumu pēc saviem ieskatiem. No likuma un Ministru

kabineta noteikumiem neizrietot pašvaldības tiesības paturēt

iemaksāto infrastruktūras nodevu savā īpašumā tad, ja zudis tās

iekasēšanas pamats.

Savukārt Rīgas dome, izdodot Saistošos noteikumus

Nr. 211, esot patvaļīgi noteikusi kārtību samaksātās

infrastruktūras nodevas paturēšanai pašvaldības budžetā un

izmantošanai citas būvniecības ieceres īstenošanai.

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka no apstrīdētās normas

neesot izsecināms pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis.

Tomēr tas varētu tikt saistīts ar Saistošo noteikumu Nr. 211

izdošanas mērķi. Apstrīdētā norma nodrošinot to, ka iemaksātā

infrastruktūras nodeva neatkarīgi no apstākļiem tiek paturēta

pašvaldības budžetā, lai finanšu līdzekļi tiktu izmantoti

pašvaldības un sabiedrības interešu un vajadzību apmierināšanai.

Infrastruktūras nodeva tiekot iekasēta tādēļ, lai attīstītu un

uzlabotu Rīgas pilsētas infrastruktūru, kas esot pakļauta aizvien

lielākai slodzei. Jebkura jauna būvniecības iecere pēc tās

realizācijas palielinot slodzi uz pašvaldības infrastruktūru. Ar

infrastruktūras nodevas maksājumu daļēji tiekot kompensētas no

iecerētās būvniecības izrietošās sekas. Taču gadījumā, ja

būvniecības iecere netiek realizēta, šādas sekas nemaz

nerodoties.

Rīgas dome, pieņemot apstrīdēto normu, neesot atsevišķi

vērtējusi situācijas, kad: infrastruktūras nodevas daļa tiek

samaksāta un būvniecības iecere tiek realizēta; būvniecības

iecere netiek realizēta, jo būvatļauja pēc pārkāpumu

konstatēšanas tiek atcelta; būvniecības iecere netiek realizēta,

jo persona vairs nevēlas to īstenot.

Apstrīdētajā normā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo

mērķi esot iespējams sasniegt ar citiem, personu tiesības mazāk

ierobežojošiem līdzekļiem. Piemēram, varot noteikt, ka

infrastruktūras nodeva jāmaksā tikai tām personām, kuras faktiski

īsteno savu būvniecības ieceri. Infrastruktūras nodevas

iekasēšana no personām, kuras nerealizē būvniecības ieceri,

neesot attaisnojama arī ar sabiedrības ieinteresētību Rīgas

pilsētas infrastruktūras uzlabošanā.

Infrastruktūras nodevas iekasēšana un paturēšana pašvaldības

budžetā būtu attaisnojama gadījumos, kad būvatļauja tiek atcelta

pēc būvniecības procesā pieļautu pārkāpumu konstatēšanas. Tomēr

izskatāmajā lietā būvatļauja atcelta uz Pieteicējas iesnieguma

pamata un būvniecības ieceres realizēšana nemaz neesot uzsākta.

Tādējādi, pamatojoties uz Pieteicējas apliecinājumu, ka

būvniecības iecere nekustamajā īpašumā nav tikusi un arī netiks

īstenota, būtu pamats atmaksāt Pieteicējai tās samaksāto

infrastruktūras nodevas daļu. Līdz ar to apstrīdētajā normā

ietvertais Pieteicējas pamattiesību ierobežojums neesot samērīgs

un neatbilstot Satversmes 105. pantam.