3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto

aktu, - Rīgas dome - uzskata, ka apstrīdētā norma

atbilst Satversmes 105. pantam.

Rīgas dome, atsaucoties uz Noteikumu Nr. 480

14.1 punktu, norāda, ka infrastruktūras nodevu

pašvaldība ir tiesīga uzlikt personām, kas pašvaldības teritorijā

īsteno būvniecības ieceri. Infrastruktūras nodevas maksātāji esot

fiziskās un juridiskās personas, kuras infrastruktūras nodevas

maksājumu veic par konkrētu būvniecības ieceri, ko apliecina

saņemtā būvatļauja. Turklāt maksājums par katru būvniecības

ieceri esot vienreizējs neatkarīgi no tā, kas ir nekustamā

īpašuma īpašnieks.

Infrastruktūras nodevas iekasēšanas pienākuma rašanās laika

ziņā tiekot saistīta ar būvatļaujas izdošanu būvniecības ieceres

īstenotājam, kurš varot izvēlēties, kad un vai vispār uzsākt

būvdarbus. Turklāt būvniecības ieceres īstenotājs esot tiesīgs

veikt būvdarbus visā būvatļaujas spēkā esamības laikā. Tāpēc

maksāšanas paziņojuma izdošanas brīdis varot nesakrist ar

faktisko būvdarbu uzsākšanas brīdi.

Apstrīdētā norma aizliedzot atmaksāt samaksāto infrastruktūras

nodevas daļu gadījumos, kad būvatļauja, piemēram, tiek atcelta

vai anulēta. Turklāt šis aizliegums vienlīdz attiecoties gan uz

gadījumiem, kad būvatļauja tiek atcelta uz būvniecības ieceres

īstenotāja iesnieguma pamata, gan arī uz gadījumiem, kad

būvatļauja atcelta ar iestādes vai tiesas lēmumu.

Rīgas dome norāda, ka ieņēmumi no infrastruktūras nodevas

maksājumiem veido Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta programmas

"Rīgas pilsētas infrastruktūras fonds" līdzekļus, kuri

tiek ieskaitīti pašvaldības pamatbudžetā. Tāpēc pašvaldība,

plānojot infrastruktūras attīstību un savu budžetu, ņemot vērā

katru konkrēto būvniecības ieceri.

Ja būvniecības ieceres īstenotājs vēlāk nolemtu atteikties no

būvniecības ieceres realizācijas vai būvatļauja zaudētu spēku

citu iemeslu dēļ un infrastruktūras nodevu vajadzētu atmaksāt,

tiktu apdraudēta pašvaldības budžeta plānošana un finanšu

līdzekļu racionāla izmantošana.

Apstrīdētās normas mērķis esot nepiemērot infrastruktūras

nodevu vienam un tam pašam nekustamajam īpašumam atkārtoti

gadījumos, kad būvatļauja tiek atcelta, būvniecības iecere netiek

īstenota, bet infrastruktūras nodeva vai tās daļa jau ir

samaksāta un attiecībā uz konkrēto īpašumu vēlāk tiek saņemta

jauna būvatļauja.

Apstrīdētā norma esot pieņemta uz normatīvajos tiesību aktos

noteiktā pilnvarojuma pamata, pašvaldībai izdodot ārēju normatīvo

tiesību aktu - saistošos noteikumus -, un tai esot leģitīms

mērķis - sabiedrības labklājības veicināšana. Apstrīdētajā normā

ietvertais personu pamattiesību ierobežojums atbilstot arī

samērīguma principam.