4. pants

Pieaicinātā persona - Tieslietu

ministrija - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

105. pantam.

Apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums esot

noteikts ar likumu. Lai gan likums "Par nodokļiem un

nodevām" un Noteikumi Nr. 480 neparedzot vispārēju

kārtību samaksāto pašvaldības nodevu atmaksāšanai, Noteikumi

Nr. 480 paredzot izņēmumu attiecībā uz nodevu par

būvatļaujas saņemšanu. Proti, Noteikumu Nr. 480 15. punktā

noteikts, ka gadījumos, kad būvatļaujas nosacījumi netiek

izpildīti vai būvatļauja netiek realizēta, iekasēto nodevu

neatmaksā. No tā varot secināt, ka arī lemšana par

infrastruktūras nodevas daļas atmaksāšanas kārtību vai

neatmaksāšanu ir nodota pašvaldību kompetencē.

Tieslietu ministrija norāda, ka pamattiesību ierobežojuma

leģitīmais mērķis esot pašvaldības funkciju īstenošana un tās

iedzīvotāju labklājības veicināšana. Apstrīdētā norma esot

piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo nodrošinot plānojamus

ienākumus pašvaldības budžetā.

Tieslietu ministrija, atsaucoties uz Noteikumu Nr. 480

14.1 punktu, norāda, ka infrastruktūras nodevas

maksāšanas pamats esot iecere veikt būvniecību un šo ieceri

apstiprinot personas mērķtiecīga darbība, proti, iesniegums par

būvatļaujas izdošanu un būvatļaujas saņemšana. Infrastruktūras

nodevas samaksa neesot tiešā veidā saistīta ar faktisko

būvniecību, jo būvniecības process ne vienmēr tiekot noslēgts ar

būves pieņemšanu ekspluatācijā un varot ilgt vairākus gadus.

Turklāt apstrīdētajā normā noteiktais regulējums motivējot

būvniecības ieceres īstenotājus rūpīgi izvērtēt savas faktiskās

iespējas realizēt būvniecību.

Tādējādi ierobežojums, kas liedz atgūt iemaksāto

infrastruktūras nodevu tādā gadījumā, ja būvniecības iecere

netiek īstenota, nodrošinot nodevas maksātāju un pašvaldības

tiesisko attiecību stabilitāti.