1. pants

Rīgas dome, citstarp pamatojoties uz likuma

"Par nekustamā īpašuma nodokli" (turpmāk - Īpašuma

nodokļa likums) 3. panta pirmo daļu, 2015. gada 9. jūnijā ir

izdevusi saistošos noteikumus Nr. 148 "Par nekustamā īpašuma

nodokli Rīgā" (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr. 148), kas

stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī.

Saistošo noteikumu Nr. 148 3. punkts tā sākotnējā redakcijā

noteica: "Nekustamā īpašuma nodokļa likmes - 0,2% no

kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 57 000 euro, 0,4% no

kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 57 000 euro, bet

nepārsniedz 107 000 euro, un 0,6% no kadastrālās vērtības

daļas, kas pārsniedz 107 000 euro, - piemēro:

3.1. dzīvokļa īpašuma sastāvā esošai ēkas daļai, kuras

lietošanas veids ir dzīvošana, un šai daļai piekrītošajai

koplietošanas telpu platībai un viena dzīvokļa mājām, ja šie

nekustamā īpašuma nodokļa objekti (turpmāk - objekti) netiek

izmantoti saimnieciskās darbības veikšanai, izņemot valsts,

pašvaldības un pašvaldības kapitālsabiedrību īpašumā vai

valdījumā esošos objektus:

3.1.1. fiziskām personām, ja objektā taksācijas gada 1.

janvārī plkst. 0.00 dzīvesvieta ir deklarēta vismaz vienai

personai, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis.

Pārējos gadījumos piemēro nekustamā īpašuma nodokļa likmi 1,5%

apmērā no objekta kadastrālās vērtības;

3.1.2. juridiskām personām, individuālajiem komersantiem,

ārvalstu komersantiem un to pārstāvniecībām, ja objekts ir

izīrēts dzīvošanai, no nākamā mēneša pēc īres tiesību

nostiprināšanas zemesgrāmatā, un ja taksācijas gada 1. janvārī

plkst. 0.00 tajā dzīvesvieta ir deklarēta vismaz vienai personai,

kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis. Pārējos

gadījumos piemēro nekustamā īpašuma nodokļa likmi 1,5% apmērā no

objekta kadastrālās vērtības;

3.2. divu vai vairāku dzīvokļu mājām, kas nav sadalītas

dzīvokļa īpašumos, kā arī telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru

lietošanas veids ir dzīvošana, izņemot valsts, pašvaldības un

pašvaldības kapitālsabiedrību īpašumā vai valdījumā esošos

objektus:

3.2.1. fiziskām personām par mājas platības daļu, kurā

taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00 dzīvesvieta ir deklarēta

personām, kas ir Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi,

pieņemot, ka vienai dzīvesvietu deklarējušajai personai piekrīt

30 m2 no mājas daļas, kuras lietošanas veids ir

dzīvošana un kura netiek izmantota saimnieciskās darbības

veikšanai, un šai daļai piekrītošo koplietošanas telpu platību

(ja ēka ir kadastrāli uzmērīta). Pārējos gadījumos piemēro

nekustamā īpašuma nodokļa likmi 1,5% apmērā no objekta

kadastrālās vērtības;

3.2.2. juridiskām personām, kā arī individuālajiem

komersantiem, ārvalstu komersantiem un to pārstāvniecībām

objektam (tā daļai), kura lietošanas veids ir dzīvošana un kas

netiek izmantots saimnieciskās darbības veikšanai, un šai daļai

piekrītošajai koplietošanas telpu platībai (ja ēka ir kadastrāli

uzmērīta), ja objekts ir izīrēts dzīvošanai, no nākamā mēneša pēc

īres tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā, un ja tajā (tā daļā)

taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00 dzīvesvieta ir deklarēta

personām, kas ir Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi,

pieņemot, ka vienai šādai personai piekrīt 30 m2 no

platības daļas. Pārējos gadījumos piemēro nekustamā īpašuma

nodokļa likmi 1,5% apmērā no objekta kadastrālās

vērtības."

Savukārt 2015. gada 13. oktobrī Rīgas dome, citstarp

pamatojoties uz Īpašuma nodokļa likuma 3. panta pirmo daļu,

izdeva saistošos noteikumus Nr. 169 "Grozījumi Rīgas domes

2015. gada 9. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 148 "Par

nekustamā īpašuma nodokli Rīgā"" (turpmāk - Grozījumi),

kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī.

Ar Grozījumiem visā Saistošo noteikumu Nr. 148 tekstā vārdi

"Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis" (attiecīgā

locījumā) tika aizstāti ar vārdiem "Latvijas pilsonis vai

Latvijas nepilsonis, citas Eiropas Savienības dalībvalsts,

Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas

pilsonis vai persona, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās

atļauju Latvijas Republikā, šo saistošo noteikumu 3.1

punktā noteiktajā kārtībā". Turklāt Saistošie noteikumi Nr.

148 tika papildināti ar 3.1 punktu (turpmāk -

apstrīdētā norma) šādā redakcijā: "Ja nekustamā īpašuma

objektā deklarēta citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas

Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņa vai

personas, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas

Republikā, dzīvesvieta, saistošo noteikumu 3. punkta ievaddaļā

noteiktās nekustamā īpašuma nodokļa likmes piemērošanai

iepriekšminētās personas dzīvesvietai jābūt bijušai deklarētai

Latvijā uz tā gada, kas ir bijis 7 gadus pirms attiecīgā

taksācijas gada, 1. janvāri. Ja personai vienreiz konstatēta

atbilstība šim kritērijam, nākamajos taksācijas gados to

atkārtoti neizvērtē un uzskata par izpildītu."

Apstrīdētā norma nav grozīta un ir spēkā tās sākotnējā

redakcijā.