1. pants

Rīgas dome, citstarp pamatojoties uz likuma

"Par nekustamā īpašuma nodokli" (turpmāk - Īpašuma

nodokļa likums) 3. panta pirmo daļu, 2015. gada 9. jūnijā ir

izdevusi saistošos noteikumus Nr. 148 "Par nekustamā īpašuma

nodokli Rīgā" (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr. 148), kas

stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī.

Saistošo noteikumu Nr. 148 3.2.1. apakšpunkts (turpmāk -

apstrīdētā norma) tā sākotnējā redakcijā noteica: "Nekustamā

īpašuma nodokļa likmes - 0,2% no kadastrālās vērtības, kas

nepārsniedz 57 000 euro, 0,4% no kadastrālās vērtības

daļas, kas pārsniedz 57 000 euro, bet nepārsniedz 107 000

euro, un 0,6% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz

107 000 euro - piemēro: [..]

3.2. divu vai vairāku dzīvokļu mājām, kas nav sadalītas

dzīvokļa īpašumos, kā arī telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru

lietošanas veids ir dzīvošana, izņemot valsts, pašvaldības un

pašvaldības kapitālsabiedrību īpašumā vai valdījumā esošos

objektus:

3.2.1. fiziskām personām par mājas platības daļu, kurā

taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00 dzīvesvieta ir deklarēta

personām, kas ir Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi,

pieņemot, ka vienai dzīvesvietu deklarējušajai personai piekrīt

30 m2 no mājas daļas, kuras lietošanas veids ir

dzīvošana un kura netiek izmantota saimnieciskās darbības

veikšanai, un šai daļai piekrītošo koplietošanas telpu platību

(ja ēka ir kadastrāli uzmērīta). Pārējos gadījumos piemēro

nekustamā īpašuma nodokļa likmi 1,5% apmērā no objekta

kadastrālās vērtības."

Savukārt 2015. gada 13. oktobrī Rīgas dome, citstarp

pamatojoties uz Īpašuma nodokļa likuma 3. panta pirmo daļu,

izdeva saistošos noteikumus Nr. 169 "Grozījumi Rīgas domes

2015. gada 9. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 148 "Par

nekustamā īpašuma nodokli Rīgā"" (turpmāk - Grozījumi),

kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī.

Ar Grozījumiem visā Saistošo noteikumu Nr. 148 tekstā vārdi

"Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis" (attiecīgā

locījumā) tika aizstāti ar vārdiem "Latvijas pilsonis vai

Latvijas nepilsonis, citas Eiropas Savienības dalībvalsts,

Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas

pilsonis vai persona, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās

atļauju Latvijas Republikā, šo saistošo noteikumu 3.1

punktā noteiktajā kārtībā". Turklāt Saistošie noteikumi Nr.

148 tika papildināti ar 30.1 punktu šādā redakcijā:

"Saistošo noteikumu 3.2.1. un 3.2.2. apakšpunktā noteiktā

vienai dzīvesvietu deklarējušajai personai piekrītošā platības

daļa 30 m2 tiek piemērota no 2018. gada. Platības daļa

2016. gadā tiek noteikta 50 m2, bet 2017. gadā - 40

m2."

Kopš 2016. gada 1. janvāra apstrīdētā norma nav grozīta un ir

spēkā šādā redakcijā: "Nekustamā īpašuma nodokļa likmes -

0,2% no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 57 000 euro,

0,4% no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 57 000

euro, bet nepārsniedz 107 000 euro, un 0,6% no

kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 107 000 euro -

piemēro: [..]

3.2. divu vai vairāku dzīvokļu mājām, kas nav sadalītas

dzīvokļa īpašumos, kā arī telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuru

lietošanas veids ir dzīvošana, izņemot valsts, pašvaldības un

pašvaldības kapitālsabiedrību īpašumā vai valdījumā esošos

objektus:

3.2.1. fiziskām personām par mājas platības daļu, kurā

taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00 dzīvesvieta ir deklarēta

personām, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, citas

Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts

vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai persona, kas ir saņēmusi

pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, šo saistošo

noteikumu 3.1 punktā noteiktajā kārtībā, pieņemot, ka

vienai dzīvesvietu deklarējušajai personai piekrīt 30

m2 no mājas daļas, kuras lietošanas veids ir dzīvošana

un kura netiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai, un šai

daļai piekrītošo koplietošanas telpu platību (ja ēka ir

kadastrāli uzmērīta). Pārējos gadījumos piemēro nekustamā īpašuma

nodokļa likmi 1,5% apmērā no objekta kadastrālās

vērtības."