10. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta

trešo daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Satversmes

tiesa jau ir atzinusi, ka, lemjot par brīdi, ar kuru apstrīdētā

norma (akts) zaudē spēku, jāņem vērā, ka tās uzdevums ir pēc

iespējas novērst pieteikuma iesniedzēju pamattiesību aizskārumu

(sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra

sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu).

Ņemot vērā to, ka apstrīdētā norma jau ir zaudējusi spēku,

Satversmes tiesai šajā spriedumā nav jālemj par tās spēka

zaudēšanas brīdi (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2004. gada 14. janvāra sprieduma lietā

Nr. 2003-19-0103 11. punktu). Tomēr, izskatot uz

tiesas pieteikuma pamata ierosinātu lietu, Satversmes tiesai

vienmēr ir jāizvērtē, kāda ietekme uz attiecīgo lietu būs tās

spriedumam (sk. Satversmes tiesas 2019. gada

5. decembra sprieduma lietā Nr. 2019-01-01

25. punktu). Vienlaikus Satversmes tiesai jāgādā

arī par to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad

apstrīdētā norma zaudē spēku, nenodarītu būtisku kaitējumu valsts

vai sabiedrības interesēm (sal. sk. Satversmes tiesas

2020. gada 2. novembra sprieduma lietā

Nr. 2020-14-01 14. punktu). Par vienu no šādām

interesēm atzīstama sabiedrības labklājības aizsardzība, kas ir

sasaistīta ar pašvaldības budžeta stabilitāti.

Pieteikuma iesniedzēja attiecībā uz pieteicēju tās izskatīšanā

esošajā administratīvajā lietā lūdz atzīt apstrīdēto normu par

spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža. Tas esot nepieciešams,

lai izspriestu minēto administratīvo lietu. Tāpat Satversmes

tiesā saņemta informācija par vairākām lietām, kurās

administratīvā tiesa nolēmusi apturēt tiesvedību, jo tiesas

procesā piemērojama apstrīdētā norma (sk. lietas materiālu

1. sēj. 132.-141. lp. un 3. sēj.

25.-31. lp.). Apstrīdētās normas atzīšana par

spēkā neesošu ar atpakaļejošu spēku ir vienīgā iespēja aizsargāt

attiecīgo personu pamattiesības.

Tomēr nav izslēdzama varbūtība, ka ne visām juridiskajām

personām apstrīdētās normas piemērošana radījusi, pēc to ieskata,

būtisku tiesību aizskārumu. Gadījumos, kad pati persona nav

uzskatījusi savu tiesību aizsardzību par tik nepieciešamu, lai

izmantotu vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus, prevalētu

pašvaldības interese saglabāt sava budžeta stabilitāti.

Tādējādi apstrīdētā norma ir atzīstama par spēkā neesošu no

tās spēkā stāšanās dienas attiecībā uz tām personām, kuras

uzsākušas savu tiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību

aizsardzības līdzekļiem.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Rīgas domes 2019. gada 18. decembra

saistošo noteikumu Nr. 111 "Nekustamā īpašuma nodokļa

atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā" 11. punktu

(redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada

31. decembrim) par neatbilstošu Latvijas Republikas

Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam

teikumam un attiecībā uz tām personām, kuras uzsākušas savu

tiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības

līdzekļiem, par spēkā neesošu no tā spēkā stāšanās

dienas.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja

S. Osipova