8. pants

Lai noskaidrotu, vai personai bija radusies tiesiskā

paļāvība uz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu saņemšanu

piecus gadus tādā apmērā, kāds noteikts atbilstoši veiktajiem

renovācijas un izgaismošanas darbiem, Satversmes tiesai

jāizvērtē, vai personas paļaušanās uz tiesību normu ir likumīga,

pamatota un saprātīga un vai tiesiskais regulējums pēc savas

būtības ir pietiekami noteikts un nemainīgs, lai tam varētu

uzticēties (sk. Satversmes tiesas 2021. gada

5. marta sprieduma lietā Nr. 2020-30-01

13. punktu).

8.1. Lai konstatētu, ka personai ir radusies tiesiskā

paļāvība uz konkrētu tiesību saglabāšanu vai īstenošanu, jāņem

vērā, ka šā principa galvenais uzdevums ir aizsargāt personas

tiesības gadījumos, kad normatīvā regulējuma grozījumu rezultātā

notiek vai ir iespējama personu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās

(sk. Satversmes tiesas 2006. gada 8. novembra

sprieduma lietā Nr. 2006-04-01 21. punktu).

Norma, kas noteica personu tiesības saņemt nekustamā īpašuma

nodokļa atvieglojumus par ēkām, kuras atrodas noteiktās Rīgas

teritorijās vai ir valsts aizsargājami kultūras pieminekļi ārpus

tām, ir pieejamas no publiskās ārtelpas un kurās ir veikti

noteikta rakstura sakārtošanas vai pārbūves darbi, proti,

Saistošo noteikumu Nr. 198 4.18. punkts, stājās spēkā

2014. gada 7. janvārī. Kopā ar šo normu spēkā stājās

arī Saistošo noteikumu Nr. 198 23.2 punkts,

kas noteic, ka atvieglojumus, kas paredzēti šo noteikumu

4.18.2.-4.18.4. apakšpunktā, piemēro piecus gadus, sākot no

atzīmes izdarīšanas Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā.

Abas šīs normas to spēkā esības laikā netika grozītas.

Saistošajos noteikumos Nr. 198 nebija ietvertas citas

normas, kas aprobežotu vai kā citādi ietekmētu attiecīgo

atvieglojumu apmēru vai piemērojamību. Gan konkrētais

atvieglojuma veids, gan norma, kas noteica atvieglojuma

piemērošanas ilgumu piecu gadu garumā, tika ietverti arī

Saistošajos noteikumos Nr. 111, kas stājās spēkā

2020. gada 30. janvārī.

Proti, tiesiskais regulējums, kas paredzēja personas tiesības

pēc konkrētu kritēriju izpildes piecus gadus saņemt noteikta

procentuālā apmēra nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu, bija

nemainīgs un spēkā vairāk nekā sešus gadus. Tātad normatīvais

regulējums atzīstams par pietiekami noteiktu un nemainīgu.

Kā Satversmes tiesa secināja jau iepriekš, pieteicēja

administratīvajā lietā nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu

noteiktajā apmērā saņēma jau no 2018. gada, šim

atvieglojumam tā pilnajā procentuālajā apmērā tiekot piemērotam

katra gada nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā. Pieteicēja paļāvās

uz tiesībām konkrēto atvieglojumu saņemt piecus gadus pēc atzīmes

izdarīšanas Rīgas domes Vienotajā informācijas sistēmā. Tāpat no

lietas materiāliem un Tiesu informatīvajā sistēmā pieejamās

informācijas izriet, ka arī pieteicēji citās lietās jau pirms

apstrīdētās normas spēkā stāšanās bija ieguvuši tiesības uz to

veiktajiem ēku un to fasāžu renovācijas un izgaismošanas darbiem

atbilstošu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu un to arī

vairākus gadus saņēmuši noteiktajā apmērā (sk., piemēram,

lietas materiālu 1. sēj. 135.-137. lpp. un

lietas Nr. A420187220 materiālus).

Tādējādi tiesiskais regulējums, kas ietvēra personai noteikto

konkrēto nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu procentuālā

apmērā atbilstoši veiktajiem renovācijas darbiem bez citiem tā

apmēra ierobežojumiem, bija pietiekami noteikts un nemainīgs, lai

tā adresāti varētu tam uzticēties.

8.2. Tomēr, izvērtējot tiesiskās paļāvības rašanās

pamatotību, ir būtiski ņemt vērā arī tās tiesību nozares

specifiku, kurā šāda paļāvība, iespējams, ir radusies. Proti,

jāpievērš uzmanība tam, ka apstrīdētā norma ietilpst nodokļu

tiesību jomā.

Ieņēmumi no nodokļiem veido būtisku un neatņemamu kopējo

valsts budžeta ieņēmumu daļu, nodrošinot valsts spēju pildīt

savas funkcijas, tostarp pildīt savus pienākumus pamattiesību

nodrošināšanas jomā (sal. sk. Satversmes tiesas

2010. gada 6. decembra sprieduma lietā

Nr. 2010-25-01 9. punktu). Nodokļu sistēmas

ietvaros personas atbilstoši saviem ienākumiem, patēriņa

īpatnībām, tām piederošā īpašuma vērtībai vai citiem

sociālekonomiskajiem kritērijiem veic nodokļu maksājumus,

īstenojot savstarpējo solidaritāti sabiedrībā. Nodokļu maksāšana

ir veids, kādā personas uzņemas kopīgu atbildību par sabiedrības

vajadzību apmierināšanu un Latvijas valsts uzturēšanu. Savukārt

tiesību normu izdevēja pienākums nodokļu politikas jomā ir tāda

solidāra un taisnīga - uz noteiktiem kritērijiem balstīta -

sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanas mehānisma izveide, kas

ir vērsts uz valsts ilgtspējīgu attīstību, turklāt ne tikai

formālā nozīmē, bet arī nodrošinot šā mehānisma efektīvu

funkcionēšanu, kā arī nepieciešamo nodokļu politikas izmaiņu

pārdomātu un savlaicīgu ieviešanu. Tādējādi tiek nodrošināta

sabiedrības labklājība (sal. sk. Satversmes tiesas

2017. gada 19. oktobra sprieduma lietā

Nr. 2016-14-01 26. punktu).

Šādas sistēmas izveide un uzturēšana prasa tās pastāvīgu

kontroli, sekojot līdzi tiesiskās un faktiskās situācijas

attīstībai un konkrētā brīža nepieciešamībām. Proti, tiesību

normu izdevējam ir pienākums periodiski apsvērt, vai konkrētais

tiesiskais regulējums joprojām ir efektīvs, piemērots un

nepieciešams un vai tas kādā veidā nebūtu pilnveidojams (sk.,

piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 12. februāra

sprieduma lietā Nr. 2019-05-01 24.1. punktu).

Ņemot vērā nodokļu atvieglojumu kā valsts ieņēmumus samazinoša

institūta būtību un to attiecīgo ietekmi uz sabiedrības

labklājību, periodiskas izvērtēšanas pienākums it sevišķi

attiecas uz tos nosakošām normām. Proti, tiesību normu izdevējam,

ņemot vērā mainīgos apstākļus, kā arī atvieglojumu ilgtermiņa

ietekmi un to mijiedarbību ar citiem politikas instrumentiem, ir

periodiski jāpārliecinās, vai nodokļu atvieglojumi joprojām ir

atbilstoši, ekonomiski un efektīvi (sal. sk. Valsts

kontroles likumības un lietderības revīzijas "Vai nodokļu

atlaides un atvieglojumi sasniedz tiem noteiktos mērķus?"

2019. gada 31. maija ziņojuma "Nodokļu atlaides -

neredzamie budžeta izdevumi" 14. lpp., pieejams:

www.lrvk.gov.lv). Tātad ir jāpārbauda citstarp tas, vai

noteiktie atvieglojumi sasniedz izvirzīto mērķi, vai tie ir

sasaistīti ar valsts politikas plānošanas dokumentiem un tiešām

ir nepieciešami kā visefektīvākais un finansiāli izdevīgākais

mērķa sasniegšanas veids, vai tie ir taisnīgi, vai to rezultātā

netiek pārsniegts piešķirtā budžeta ietvars un vai tie nerada

konkurences kropļojumus, būtiskas papildizmaksas un nesamērīgu

administratīvo slogu (sal. sk., piemēram: Redonda A. Tax

Expenditures and Sustainability. An Overview. Council on Economic

Policies: Discussion Note 2016/3. November 2016, pp. 10-11;

Tax expenditures in OECD Countries. Paris: OECD, 2010,

pp. 25-26, 30, 34, kā arī Finanšu ministrijas

2020. gada decembra informatīvā ziņojuma "Par spēkā

esošo nodokļu atvieglojumu izvērtēšanu" 6. lpp.,

pieejams: www.fm.gov.lv, un Valsts kontroles

likumības un lietderības revīzijas "Vai nodokļu atlaides un

atvieglojumi sasniedz tiem noteiktos mērķus?"

2019. gada 31. maija ziņojuma "Nodokļu atlaides -

neredzamie budžeta izdevumi" 14.-15. lpp., pieejams:

www.lrvk.gov.lv). Nodokļu atvieglojumu izvērtēšana dod

iespēju pārbaudīt arī to, vai atvieglojumu piemērošana ir

caurskatāma, efektīva un vai to neizmanto ļaunprātīgi, tai skaitā

personas, kurām šāds atvieglojums sākotnēji nebija paredzēts

(sk. Valsts kontroles likumības un lietderības

revīzijas "Vai nodokļu atlaides un atvieglojumi sasniedz

tiem noteiktos mērķus?" 2019. gada 31. maija

ziņojuma "Nodokļu atlaides - neredzamie budžeta

izdevumi" 18. lpp., pieejams www.lrvk.gov.lv).

Būtiski ir tas, ka nodokļu atvieglojumu piemērošanas rezultātā

samazinās budžeta ieņēmumi, savukārt, lai iegūtu plānoto nodokļu

ieņēmumu apjomu, ir jāpalielina nodokļu slogs pārējiem nodokļu

maksātājiem (sal. sk.: Tax expenditures in OECD Countries.

Paris: OECD, 2010, pp. 30, 34, kā arī Finanšu ministrijas

2020. gada decembra informatīvā ziņojuma "Par spēkā

esošo nodokļu atvieglojumu izvērtēšanu" 6. lpp.,

pieejams: www.fm.gov.lv). Līdz ar to tiesību normu izdevējam

ir ne tikai rīcības brīvība nodokļu atvieglojumu noteikšanā, bet

arī no valsts ilgtspējas un finanšu līdzekļu efektīvas

izlietošanas principiem, kā arī citu personu tiesību ievērošanas

un nodrošināšanas pienākuma izrietošs pienākums regulāri

pārskatīt nodokļu atvieglojumus.

Tādējādi secināms, ka personas tiesiskā paļāvība uz to, ka

nodokļa atvieglojums netiks atcelts, nav aizsargājama tādā pašā

mērā kā personas tiesiskā paļāvība citos gadījumos, kad tiesībām

uz īpašumu tiek noteikti ierobežojumi (sal. sk. Satversmes

tiesas 2010. gada 6. decembra sprieduma lietā

Nr. 2010-25-01 10.1. punktu).

Tomēr, lai arī tiesību normu izdevējam attiecībā uz nekustamā

īpašuma nodokļa atvieglojumus grozošām vai atceļošām normām ir

relatīvi plaša rīcības brīvība, atsevišķos izņēmuma gadījumos

personai var rasties tiesiskā paļāvība uz šādu atvieglojumu

attiecināmību uz to konkrētā, ierobežotā laika posmā. Tāda

situācija, ka kādai nozarei vai personai tikai uz politiskas

iniciatīvas pamata tiek nodrošināta labvēlīgāka attieksme uz

nenoteiktu laiku, to piesaistot politisko prioritāšu izmaiņu

riskam, ir jānošķir no gadījuma, kad persona ir veikusi noteiktas

darbības un izpildījusi noteiktus, tostarp ar finanšu ieguldījumu

saistītus kritērijus, lai saņemtu laikā ierobežotu, konkrētu

nodokļa atvieglojumu vai cita veida atbalstu. Proti, paļāvība uz

noteiktu atvieglojumu piemērošanu neierobežoti ilgu laiku ir

nošķirama no konkrētos kritērijos balstīta un laikā ierobežota

labuma piešķiršanas. Turklāt tiesiskās paļāvības aizsardzība ir

vērtējama nevis kā tiesības neierobežotu laiku saglabāt

iepriekšējo stāvokli, bet gan kā garantija tam, ka izmaiņas tiks

veiktas pēc iespējas saudzīgāk.

Ar apstrīdēto normu ierobežotais nekustamā īpašuma nodokļa

atvieglojums, pirmkārt, tika piešķirts uz noteiktu kritēriju -

ēku un to fasāžu renovācijas un izgaismošanas darbu - izpildes

pamata un, otrkārt, jau sākotnēji tika ierobežots laikā, nosakot,

ka to piešķir piecu gadu garumā.

Nav izslēdzams tas, ka personas, kurām šis atvieglojums tika

piemērots, tām piederošo nekustamo īpašumu sakārtošanas un

pārbūves darbus uzsāka un veica, rēķinoties ar gaidāmajiem

nodokļa atvieglojumiem, kas pēc savas dabas ir zināms

finansiālais atbalsts attiecīgo darbu veikšanai. Uz šādas rīcības

racionalitāti norāda Saistošo noteikumu Nr. 75, ar kuriem

tika ieviests konkrētais nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu

veids, paskaidrojuma raksts. Paskaidrojuma rakstā norādīts, ka šā

atvieglojuma veida ieviešana veicinās kultūrvēsturiski nozīmīgu

ēku atjaunošanu, kā arī uzlabos galvaspilsētas kopējo vizuālo

tēlu - proti, ka atvieglojumi tiek piešķirti par ēku īpašnieku

rīcību, kas ir Rīgas domes un visu pilsētas iedzīvotāju interesēs

(sk. Saistošo noteikumu Nr. 75 paskaidrojuma raksta

2. sadaļas 1. punktu lietas materiālu 2. sēj.

149.-150. lp.). Tieši tāpat konkrēto nodokļa

atvieglojumu ieviešanas pamatojumā norādīts: "lai nekustamā

īpašuma nodokļa atvieglojumu summa būtu samērīga ar īpašnieka

veiktajiem ieguldījumiem ēku atjaunošanā, minētos atvieglojumus

plānots piemērot piecus gadus", un tas attiecīgi tika

paredzēts Saistošo noteikumu Nr. 198

23.2 punktā (sk. lietas materiālu 2. sēj.

150. lp.). Proti, konkrētais nekustamā īpašuma nodokļa

atvieglojums tika noteikts ar mērķi finansiāli atbalstīt

kultūrvēsturisku ēku atjaunošanu, turklāt arī atvieglojuma

piemērošanss ilgums tika noteikts, rēķinoties ar atjaunošanas

darbu izmaksām.

Tādējādi konkrētajam nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumam

ir personu rīcību regulējošs jeb pamudinošs raksturs. Rīgas dome

bija pietiekami skaidri norādījusi, ka šādu atvieglojumu personas

var ņemt vērā to ekonomiskajā darbībā un ka tas citstarp

uzskatāms par finansiālu motivāciju veikt ēku un to fasāžu

renovācijas un izgaismošanas darbus. Līdz ar to personu

paļaušanās, ka pēc noteikta veida darbu veikšanas tās piecus

gadus saņems konkrēto nodokļa atvieglojumu, bija pamatota.

Tāpat izskatāmajā lietā būtisks ir fakts, ka personas nebija

paļāvušās uz to, ka saņems atvieglojumu neierobežotu laiku, bet

to tiesiskā paļāvība bija ierobežota laikā, proti, personas

paļāvās uz to, ka solīto atvieglojumu tam noteiktajā apmērā tās

saņems tieši un tikai piecus gadus, sākot ar nākamo taksācijas

gadu no brīža, kad izdarīts ieraksts Rīgas domes Vienotajā

informācijas sistēmā. Rīgas dome ir norādījusi, ka piecu gadu

termiņš konkrētā atvieglojuma saņemšanai noteikts tikai tādēļ,

lai neradītu iespaidu, ka tiesības uz nekustamā īpašuma

atvieglojumu ēku īpašniekiem tiek piešķirtas uz neierobežotu

laiku. Tomēr šis arguments nemazinātu personu tiesības paļauties

uz atvieglojuma saņemšanu tieši piecu gadu garumā; tieši pretēji

- tām ir radīta skaidrība, ka konkrētais nodokļa atvieglojums

tiks piešķirts noteiktu laika periodu. Proti, jau sākotnēji

personas rēķinājās ar to, ka pēc noteiktā laika konkrētais

nodokļa atvieglojums tām vairs netiks piešķirts, un attiecīgi vēl

jo vairāk rēķinājās ar tā nemainību noteiktajā laika posmā.

8.3. Paļaušanās uz nekustamā īpašuma nodokļa

atvieglojuma piemērojamību piecu gadu garumā ir nošķirama no šāda

atvieglojuma apmēra nemainības. Tomēr šī paļāvība uz atvieglojuma

piemērojamību aptver arī paļaušanos uz atvieglojuma aptuveno

apmēru tiktāl, ciktāl tas ir būtisks atvieglojuma mērķim un

jēgai. Proti, personām, ņemot vērā, ka konkrētie atvieglojumi

tika noteikti ar mērķi veicināt noteikta apmēra ieguldījumus,

bija pamats paļauties, ka atvieglojumi visu piecu gadu garumā

tiks piemēroti bez būtiskām to apmēra izmaiņām.

Līdz ar to personām bija radusies

likumīga, pamatota un saprātīga, Saistošo noteikumu Nr. 198

regulējumā balstīta tiesiskā paļāvība uz nekustamā īpašuma

nodokļa atvieglojumu saņemšanu piecus gadus atbilstoši to

veiktajiem ēku un to fasāžu renovācijas un izgaismošanas

darbiem.