8. pants

Izvērtējot Rīgas TP saturu un izstrādes procedūru,

konstatēju:

8.1. Rīgas TP uzsākts ar Domes 2012. gada 3. jūlija

lēmumu Nr. 4936 "Par Rīgas teritorijas plānojuma

izstrādes uzsākšanu"4, apstiprinot darba uzdevumu

un nosakot, ka Rīgas TP izstrādes vadītājs ir Domes Pilsētas

attīstības departamenta direktors5;

8.2. Normatīvajos aktos noteiktie termiņi attiecībā uz lēmumu

un dokumentu publiskošanu sistēmā, pašvaldības tīmekļvietnē un

oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ir ievēroti,

izņemot Domes 2012. gada 3. jūlija lēmumu Nr. 4936

"Par Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes uzsākšanu"

un 2013. gada 22. oktobra lēmumu Nr. 314 "Par

grozījumiem Rīgas domes 03.07.2012. lēmumā Nr. 4936

"Par Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes

uzsākšanu"", kas ievietoti sistēmā divus gadus pēc tās

darbības uzsākšanas6;

8.3. Rīgas TP izstrādes laikā Dome organizējusi trīs publiskās

apspriešanas:

8.3.1. 1.0 redakcijas publiskā apspriešana norisinājās no

2018. gada 9. janvāra līdz 8. februārim,

vienlaicīgi publiski apspriežot arī Stratēģiskā ietekmes uz vidi

novērtējuma Vides pārskata projektu7;

8.3.2. pilnveidotās 2.0 redakcijas publiskā apspriešana

norisinājās no 2019. gada 13. marta līdz

10. aprīlim8;

8.3.3. pilnveidotā 3.0 redakcija nodota publiskajai

apspriešanai no 2021. gada 3. septembra līdz

4. oktobrim, vienlaicīgi ar Stratēģiskā ietekmes uz vidi

novērtējuma precizēto Vides pārskatu9.

8.4. Informācija par Rīgas TP redakciju publiskās apspriešanas

norisi, saņemtajiem priekšlikumiem un institūciju atzinumiem

publiski pieejama ziņojumos10 un sagatavotajos

publisko apspriešanu laikā saņemto iesniegumu un sniegto atbilžu

apkopojumos.

8.5. Konstatēju, ka laika posmā pēc Rīgas TP 3.0 redakcijas

publiskās apspriešanas, līdz Rīgas TP apstiprināšanai, veikti

labojumi11:

8.5.1. funkcionālā zonējuma robežas salāgotas ar zemes vienību

robežām;

8.5.2. veikta teritoriju ar īpašiem noteikumiem robežu

precizēšana;

Atsaucoties uz SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes

slimnīca" iesniegumā minēto, teritorijām Lielvārdes ielā 68

un Linezera ielā 3, Rīgā, noņemts teritorijas ar īpašiem

noteikumiem "Teritorija ar paaugstinātu apzaļumojuma

īpatsvaru" (TIN14) statuss12. Līdz ar to,

tika veiktas izmaiņas Rīgas TP grafiskajā daļā.

Precizējums atšķirībā no grozījuma nav normatīvs akts, un tas

ir vienīgi normatīvā akta izdevēja (izdevēja pārstāvja)

paziņojums par kļūdu vai neprecizitāti iepriekš publicētajā

dokumentā. Līdz ar to precizējumu veikšana pieļaujama tikai tad,

ja tiek labotas vienīgi redakcionālas vai tehniskas kļūdas un

nepilnības. Pēc publiskās apspriešanas pieļaujams veikt tikai

tādus precizējumus saistošajā daļā, kas neskar personu tiesiskās

intereses13. Minētie labojumi, kas veikti

Rīgas TP 3.0 redakcijā pēc publiskās apspriešanas, ir pretrunā

Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu

Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas

attīstības plānošanas dokumentiem" (turpmāk - noteikumi

Nr. 628) 87. un 88. punktā noteiktajai teritorijas

plānojuma izstrādes kārtībai, jo nebija redakcionāli, bet gan

ietekmēja dokumenta būtību, kā arī netika nodoti atkārtotai

publiskai apspriešanai saskaņā ar noteikumu Nr. 628

90. punktu.

8.6. Izvērtējot saistošos noteikumus Nr. 10314

konstatēju, ka:

8.6.1. 2.1. apakšpunkts noteic, ka ar Rīgas TP

īstenošanas uzsākšanas dienu spēku zaudē Domes 2005. gada

20. decembra saistošie noteikumi Nr. 34 "Rīgas

teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"15

(turpmāk - saistošie noteikumi Nr. 34).

Tā kā nav atrunāts pretējais, Rīgas vēsturiskā centra un tā

aizsardzības zonas (turpmāk - RVC) teritorijā, atbilstoši Domes

iecerei, paliktu spēkā Domes 2006. gada 7. februāra

saistošie noteikumi Nr. 38 "Rīgas vēsturiskā centra un

tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumi"16 (turpmāk - saistošie

noteikumi Nr. 38).

Saskaņā ar Likuma 1. panta 8. punktu pašvaldības

teritorijas plānojums ir vietējās pašvaldības ilgtermiņa

teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas

prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā

funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas

izmantošanas nosacījumi un kuru izstrādā administratīvajai

teritorijai vai tās daļai.

Noteikumu Nr. 628 27. punkts noteic, ka

valstspilsētai teritorijas plānojumu izstrādā visai pašvaldības

administratīvajai teritorijai. Saskaņā ar Administratīvo

teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 8. panta trešo daļu,

Rīga ir valstspilsēta.

Kā izriet no Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un

aizsardzības likuma 8. panta pirmās daļas17

(turpmāk - RVC likums), RVC teritorijai izstrādājams atsevišķs

teritorijas attīstības plānošanas dokuments - lokālplānojums,

kurā rakstveidā un grafiski nosaka pašreizējo un plānoto

(atļauto) izmantošanu, izmantošanas aprobežojumus, prasības

kultūrvēsturiskās vides un vēsturisko vērtību saglabāšanai.

Konkrētās RVC likuma normas vēsturiskā redakcija grozīta

2017. gadā ar pamatojumu, ka, stājoties spēkā Likumam vienā

administratīvajā teritorijā nevar pastāvēt divi vienāda līmeņa

teritorijas plānojumi ar atšķirīgām teritorijām18.

Turklāt normatīvajos aktos, kas regulē teritorijas plānošanu,

ir noteikta lokālplānojuma un teritorijas plānojuma savstarpējā

hierarhija no teritorijas plānošanas dokumentu hierarhijas

viedokļa19.

Konstatēju, ka līdz saistošo noteikumu Nr. 103

īstenošanas uzsākšanas dienai Rīgas administratīvajā teritorijā

spēkā ir divi teritorijas plānojumi - saistošie noteikumi

Nr. 34 un saistošie noteikumi Nr. 38. Divi hierarhijas

ziņā vienāda līmeņa teritorijas plānojumi ar vienādu juridisku

spēku.

Latvijas Republikas Augstākā tiesa (turpmāk - Augstākā tiesa)

savā tiesu praksē atzina, ka strīda gadījumā tiesas uzdevums ir

pārliecināties arī par to, vai teritorijas plānošanas procesa

rezultāts atbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām un

plānošanas principu prasībām20. No minētās atziņas

secināms, ka viens no teritorijas plānojuma procesa tiesiskuma

rādītājiem ir atbilstība augstāka juridiska spēka normām.

Konkrētajā situācijā rodas neatbilstība RVC likuma 8. panta

pirmajai daļai, jo RVC teritorijai bija jāizstrādā

lokālplānojums, nevis teritorijas plānojums, tā kā RVC ir Rīgas

teritorijas daļa.

Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma

9. panta pirmā daļa noteic ārējo normatīvo aktu juridiskā

spēka hierarhiju. No minētās normas izriet, ka pašvaldību

saistošie noteikumi ir hierarhiski zemāki, nekā likumi un

Ministru kabineta noteikumi, līdz ar to arī no Oficiālo

publikāciju un tiesiskā informācijas likuma izriet, ka

saistošajiem noteikumiem ir jāatbilst augstāka juridiskā spēka

normām.

Līdz 2011. gada 1. decembrim bija spēkā Teritorijas

plānošanas likums. Atbilstoši šā likuma 5. panta

4. punktam vietējā pašvaldība varēja pieņemt divus

teritorijas plānošanas dokumentus - teritorijas plānojumu un

detālplānojumu. No 2011. gada 1. decembra teritorijas

plānošanas kārtību nosaka Teritorijas attīstības plānošanas

likums, kurš cita starp noteic jaunu vietējās pašvaldības

teritorijas attīstības plānošanas dokumenta veidu -

lokālplānojumu. RVC likums stājās spēkā 2003. gada

25. jūnijā, savukārt lokālplānojuma institūts tajā ieviests

ar 2017. gada 27. aprīļa grozījumiem. Līdz ar to

vēsturiski bija izveidojusies situācija, ka RVC teritorijai tika

izstrādāts teritorijas plānojums, tomēr jau vairāk nekā piecus

gadus tiesiskais regulējums paredz prasību RVC teritorijai

izstrādāt lokālplānojumu.

Rīgas TP RVC teritorijai noteikts funkcionālais zonējums

atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa

noteikumiem Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas,

izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk - noteikumi

Nr. 240), paredzot šādas funkcionālās apakšzonas jauktas

centra apbūves teritorija (JC8), dabas un apstādījumu

teritorija (DA4) un ūdeņu teritorija (Ū3). Teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumos (turpmāk - Apbūves noteikumi)

katram funkcionālajā apakšzonā ietvertajam teritorijas

izmantošanas veidam norādīts, ka konkrētais izmantošanas veids

atļauts "[..] teritorijās, kur šī izmantošana ir atļauta RCV

plānošanas dokumentos" vai "[..] atbilstoši RVC

plānošanas dokumentos

noteiktajam"21.

Rīgas TP un RVC teritorijas plānojumā22

noteikti atšķirīgi funkcionālā zonējuma veidi un tajos atļautie

teritorijas izmantošanas veidi. Attiecībā uz RVC teritoriju Rīgas

TP Apbūves noteikumi faktiski atsaucas uz saistošajiem

noteikumiem Nr. 38, nevis tajos ir noteiktas konkrētas

prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, kā to noteic Likuma

1. panta 8. punkts.

Normatīvie akti noteic pienākumu pašvaldībai, izstrādājot

jaunu teritorijas plānojumu, izvērtēt spēkā esošo teritorijas

plānojumu23, ietverot šo izvērtējumu paskaidrojuma

rakstā. Rīgas TP Paskaidrojuma rakstā bija jāietver RVC

teritorijas plānojuma izvērtējums, kas pretēji normatīvo aktu

prasībām nav veikts.

Ar saistošajiem noteikumiem Nr. 34 apstiprinātais Rīgas

teritorijas plānojums tā īstenošanas periodā ir grozīts

vairākkārt24. Savukārt RVC teritorijas plānojums

izstrādāts pirms 16 gadiem un grozīts tikai

2013. gadā25, lai RVC teritorijas plānojumu

saskaņotu ar tajā brīdī spēkā esošo Rīgas teritorijas

plānojumu26. Turpmākā RVC teritorijas plānojums nav

ticis pielāgots aktuālo normatīvo aktu prasībām, kā arī nav ticis

saskaņots (precizēts) ar Rīgas teritorijas plānojumu

(grozījumiem, kas tajā veikti pēc 2013.gada). No šobrīd sistēmā

pieejamās informācijas izriet, ka pašvaldība nav uzsākusi RVC

teritorijas lokālplānojuma izstrādi, kā to paredz normatīvie

akti. RVC teritorijas plānojuma palikšana spēkā uz nenoteiktu

laiku ne tikai būs pretrunā normatīviem aktiem, bet arī kavēs RVC

attīstību, kā arī ietekmēs Rīgas valstspilsētas teritorijas

attīstību kopumā.

Rīgas TP izstrādes laikā ministrija vairākkārt norādīja uz

juridisko normu saskaņotības nodrošināšanu saistībā ar speciālo

regulējumu attiecībā uz RVC teritoriju.

2018. gada 9. februāra vēstulē Domei, sniedzot

viedokli par Rīgas TP 1.0 redakciju, ministrija norādīja uz

nepieciešamību Rīgas TP izstrādāt tādā detalizācijas pakāpē, lai

sekojoši, atbilstoši RVC likuma 8. panta pirmajā daļā

noteiktajam, RVC teritorijai varētu izstrādāt lokālplānojumu, kā

arī Rīgas TP Paskaidrojuma rakstā sniegt izvērstu informāciju par

iemesliem, kāpēc RVC teritorijā tiek saglabāts saistošajos

noteikumos Nr. 38 noteiktais regulējums27.

Domei adresētājā 2021. gada 12. oktobra vēstulē

Nr. 15-2/9074, sniedzot viedokli par Rīgas TP 3.0 redakciju,

ministrija atkārtoti vērsa uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt

juridisko normu saskaņotību, konstatējot, ka RVC teritorijas

plānojumā noteiktais funkcionālais zonējums un tajā noteiktie

teritorijas izmantošanas veidi, to aprobežojumi un apbūves

parametri ir atšķirīgi no Rīgas TP 3.0 redakcijā

noteiktā28.

Atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas

likuma 9. panta sestās daļas 3. punktam, ja konstatētas

pretrunas starp vienāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro

jaunāko tiesību normu un noteicošais ir tiesību normas

pieņemšanas datums. Noteikumu Nr. 628 27. punkts noteic, ka

valstspilsētai teritorijas plānojumu izstrādā visai pašvaldības

administratīvajai teritorijai. No iepriekš minētā normatīvo aktu

regulējuma izriet, ka RVC teritorijā teritorijas izmantošanā un

apbūvē jāpiemēro Rīgas TP, kas ir jaunāks ārējais normatīvais

akts.

Līdz ar to šobrīd Rīgas TP paredz kārtību, ka vienai

administratīvai teritorijai ir spēkā divi teritorijas plānojumi,

kas ir savstarpēji pretrunīgi gan pēc satura, gan arī neatbilst

tiesiskam regulējumam, ka valstspilsētā var būt spēkā tikai viens

teritorijas plānojums. Kā jau tika secināts iepriekš, šobrīd RVC

teritorijas plānojums neatbilst aktuālajam tiesiskajam

regulējumam, bet, pieņemot saistošos noteikumus Nr. 103,

rodas situācija, ka Rīgas valstspilsētas daļai - RVC teritorijai

- nav spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam atbilstoša

teritorijas attīstības plānošanas dokumenta, jo saistošie

noteikumi Nr. 38 ir pretrunā RVC likumam un Noteikumu Nr.

628 27. punktam.

Ietverot saistošajos noteikumos Nr. 103 atsauces uz tāda

paša juridiska spēka vecāku normatīvo aktu - saistošajiem

noteikumiem Nr. 38, faktiski tiek saglabāta un turpināta

prettiesiska situācija ar divu vienlaicīgi spēkā esošu

teritorijas plānojumu piemērošanu vienai administratīvajai

teritorijai.

Augstākās tiesas praksē atzīts, ka tiesību virsvadības

princips un no tā atvasinātais tiesiskuma princips noteic, ka

iestādes rīcībai pēc būtības ir jāatbilst tiesību normām, turklāt

tas nozīmē ne tikai rakstītās tiesību normas, bet arī vispārējos

tiesību principus29.

Kā savā praksē vairākkārt ir atzinusi Latvijas Republikas

Satversmes tiesa (turpmāk - Satversmes tiesa), lai teritorijas

plānojums būtu tiesisks, tam, pirmkārt, jāatbilst normatīvajiem

aktiem un, otrkārt, jābūt noteiktā kārtībā izstrādātam un

apstiprinātam30.

Ņemot vērā minēto, Rīgas TP paredzētais regulējums attiecībā

uz RVC teritoriju un Domes iecere - atstāt spēkā un piemērot

saistošos noteikumus Nr. 38 - ne tikai ir prettiesiska un

neatbilstoša normatīvo aktu prasībām, bet arī kavēs RVC

teritorijas attīstību, kā arī ietekmēs Rīgas valstspilsētas

teritorijas attīstību kopumā.

8.6.2. 3. punkts noteic, ka "Rīgas TP īstenošanas

uzsākšanas brīdī izstrādes procesā esošos detālplānojumus ārpus

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas var

pabeigt atbilstoši Rīgas domes 2005. gada 20. decembra

saistošajiem noteikumiem Nr. 34 "Rīgas teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumi" ar nosacījumu, ka šādi

detālplānojumi tiek apstiprināti ne vēlāk kā 24 mēnešu laikā pēc

Rīgas TP stāšanās spēkā".

Neskatoties uz to, ka noteikumu Nr. 628 103. punkts

noteic, ka detālplānojuma darba uzdevuma derīguma termiņš ir divi

gadi un, ja nav mainījušies faktiskie un tiesiskie apstākļi uz

kuru pamata ir izdots darba uzdevums, pašvaldība var pieņemt

lēmumu par darba uzdevuma derīguma termiņa pagarināšanu, jāņem

vērā, ka detālplānojuma apstiprināšanas brīdī tajā ietvertajam

risinājumam jāatbilst spēkā esošajam teritorijas plānojumam.

Teritorijas plānojumu savā ziņā var uzskatīt par īpašuma

lietošanas tiesību aprobežojumu, jo ar teritorijas plānojumu tiek

ierobežota nekustamā īpašuma brīva un netraucēta

izmantošana31. Savukārt detālplānojums ir atzīstams

par vienu no galvenajiem instrumentiem, kas nodrošina to, ka

attiecīgās teritorijas izmantošanā sabiedrības un valsts

intereses tiek noteiktā kārtībā saskaņotas ar konkrētu nekustamo

īpašumu īpašnieku interesēm32.

Kā norādījusi Augstākā tiesa, detālplānojumā var vienīgi

detalizēt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto

teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu, nevis noteikt tādu

teritorijas plānoto izmantošanu, kas vietējās pašvaldības

teritorijas plānojumā attiecīgajai teritorijai nebija noteikta.

No vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktās

teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas atšķirīgu attiecīgās

teritorijas plānoto izmantošanu detālplānojumā var noteikt tikai

tiesību normās paredzētā izņēmuma gadījumā33.

Kā atzīst Satversmes tiesa, lokālplānojums Teritorijas

attīstības plānošanas likuma izpratnē ir līdzīgs detālplānojumam

Teritorijas plānošanas likuma izpratnē, jo abi ir normatīvie

tiesību akti, kas precizē (detalizē) teritorijas plānojuma

noteikumus34.

Līdz ar to, detālplānojums izstrādājams, lai detalizētu

vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto un šādā

gadījumā tam jābūt saskanīgam ar augstāka līmeņa teritorijas

plānošanas dokumentu - teritorijas plānojumu35.

Savukārt konkrētajā situācijā pastāv risks, ka 24 mēnešus pēc

saistošo noteikumu Nr.103 spēkā stāšanās prettiesiski tiks

apstiprināti detālplānojumi, jo tie neatbildīs Rīgas TP un Likuma

1. panta 10. punktam un 28. panta pirmajai

daļai.

8.6.3. 7. punkts noteic, ka "Rīgas TP īstenošanas

uzsākšanas brīdī izstrādes procesā esošos zemes ierīcības

projektus var pabeigt atbilstoši Rīgas domes 2005. gada

20. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 34

"Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi"

ar nosacījumu, ka zemes ierīcības projekts tiek apstiprināts ne

vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc Rīgas TP stāšanās spēkā".

Likuma "Par pašvaldībām" 43. panta ceturtā daļa

paredz, ka, pildot deleģētās valsts pārvaldes funkcijas un

pārvaldes uzdevumus, dome var pieņemt saistošos noteikumus tikai

tad, ja tas paredzēts likumā vai Ministru kabineta

noteikumos.

Zemes ierīcības likums, un uz tā deleģējuma pamata izdotie

Ministru kabineta 2016. gada 2. augusta noteikumi

Nr. 505 "Zemes ierīcības projekta izstrādes

noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 505) nedod

pašvaldībai deleģējumu izdot saistošos noteikumus par to, kā

pabeidzami izstrādes procesā esošie zemes ierīcības projekti, ja

stājies spēkā jauns teritorijas plānojums.

Noteikumu Nr. 505 15.1 punkts noteic, ka

pašvaldības izsniegto zemes ierīcības projekta izstrādes

nosacījumu maksimālais izpildes termiņš ir divi gadi līdz

projekta iesniegšanai vietējā pašvaldībā.

8.7. Izvērtējot Rīgas TP Apbūves noteikumus, konstatēju, ka

6.8. apakšpunkts36 noteic aizliegumu

visā Rīgas administratīvajā teritorijā organizēt azartspēles un

sniegt azartspēļu pakalpojumus kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs,

kā arī totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās,

izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru

vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Ministrija, sniedzot viedokli par Rīgas TP 3.0 redakciju

publiskās apspriešanas laikā, Domei adresētājā 2021. gada

12. oktobra vēstulē

Nr. 15-2/907437 norādīja, ka

azartspēļu organizēšanas absolūts aizliegums, kuru pašvaldība

attiecina uz visu pašvaldības administratīvo teritoriju, izņemot

četru un piecu zvaigžņu viesnīcas, neatbilst Azartspēļu un izložu

likuma (turpmāk - Azartspēļu likums) 41. panta otrās daļas

11. punktā un 42. panta desmitajā daļā dotajam

pilnvarojumam.

Azartspēļu likuma 41. panta otrās daļas 11. punkta

un 42. panta desmitajā daļā noteiktais pilnvarojums

nepārprotami norāda uz pašvaldības tiesībām noteikt vietas un

teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.

Ja pašvaldība vēlas noteikt teritorijas, kurās azartspēļu

organizēšana ir aizliegta, tad to jāveic saistošajos noteikumos,

kuri izdoti, pamatojoties uz Likumu (teritorijas plānojumā vai

lokālplānojumā). Savukārt, ja pašvaldība vēlas noteikt konkrētas

vietas, kurās papildus Azartspēļu likuma 41. panta otrajā

daļā noteiktajām vietām ir aizliegta azartspēļu organizēšana, tad

to pašvaldība var veikt, izdodot saistošos noteikumus,

pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 43. panta

pirmās daļas 13. punktu un Azartspēļu likuma 42. panta

desmitās daļas pamata.

Saistošie noteikumi Nr. 103, atsevišķu teritoriju vietā

Apbūves noteikumu 6.8. apakšpunktā nosaka absolūtu

aizliegumu organizēt azartspēles visā pašvaldības

administratīvajā teritorijā.

Normatīvie akti pašvaldībai piešķir plašu rīcības brīvību

(diskrecionāro varu) teritorijas plānojuma satura

noteikšanā. Tomēr pašvaldībai piešķirtā rīcības brīvība nav

neierobežota. Šī rīcības brīvība tiesiski var tikt izmantota

vienīgi tās ārējo robežu ietvaros. Par vadlīnijām rīcības

brīvības izmantošanai teritorijas plānošanas jomā ir uzskatāmi

teritorijas plānošanas principi un vispārējie tiesību

principi38.

Pašvaldības pieņemtajam attīstības risinājumam jābūt

ilgtspējīgam un sociāli pamatotam. Pašvaldība ir atbildīga par

to, lai, tai piešķirtās rīcības brīvības robežās izstrādājot

teritorijas plānojumus un nosakot attīstības risinājumus, tiktu

rūpīgi izvērtēta šo risinājumu ietekme uz vidi un līdz ar to uz

ikviena sabiedrības locekļa labklājību39.

Likumdevējs, lai nodrošinātu gan sabiedrības interešu

aizsardzību, gan tiesisko paļāvību komersantiem, kas organizē

azartspēles, Azartspēļu likumā ir iekļāvis vairākus skaidri

definētus nosacījumus un ierobežojumus azartspēļu organizēšanai

Latvijā. Šādi nosacījumi un ierobežojumi pēc būtības neparedz

pilnīgu azartspēļu organizēšanas aizliegumu, bet gan nosaka

kārtību, kādā azartspēļu organizēšana ir atļauta. Tāpat saskaņā

ar tiesību sistēmas vienotības principu, likumdevējs pieņem

savstarpēji saskaņotas tiesību normas, kas harmoniski darbojas

visas tiesību sistēmas ietvaros, turklāt dažādos normatīvajos

aktos ietvertas tiesību normas ir jāinterpretē kā vienotu tiesību

sistēmu veidojošas40.

Likuma 3. pants noteic, ka teritorijas attīstības

plānošanā ievēro principus, tostarp integrētas pieejas un

savstarpējās saskaņotības principu, kas nozīmē, ka ekonomiskie,

kultūras, sociālie un vides aspekti tiek saskaņoti, atsevišķu

nozaru intereses tiek koordinētas. Likumā noteiktais

nepārtrauktības princips noteic, ka teritorijas attīstību plāno

nepārtraukti, elastīgi un cikliski, uzraugot šo procesu un

izvērtējot jaunāko informāciju, zināšanas, vajadzības un

iespējamos risinājumus. Teritorijas, kurās pašvaldība ierobežo

azartspēles, nosakāmas pēc šā paša principa, teritorijas

plānošanas procesā izvērtējot jaunāko informāciju un

zināšanas.

Teritorijas plānojums jāizstrādā atbilstoši pašvaldības

ilgtspējīgas attīstības stratēģijai41, kurā

noteikts attiecīgās pašvaldības ilgtermiņa attīstības redzējums,

mērķi un prioritātes42. Rīgas ilgtspējīgas

attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam (turpmāk - Rīga

2030)43 nav noteikts, ka pilsētas

attīstības politika azartspēļu jomā ir noteikt azartspēles kā

eksporta preci. Minētā tēma dokumentā Rīga 2030 nav aplūkota.

Ar teritorijas plānojumu, kā vienu no plānošanas politikas

īstenošanas instrumentiem, pašvaldībai ir pienākums noteikt

teritorijas turpmāko attīstību un saskaņot dažādas, reizēm pat

pretējas intereses. Interešu saskaņošana ir īpaši svarīga,

nosakot teritorijas atļauto izmantošanu noteiktās teritorijas

daļās. Teritorijas plānojuma saturs nosakāms, ņemot vērā

pašvaldības rīcības brīvības ārējās robežas un teritorijas

plānojuma uzdevumu nodrošināt līdzsvarotu ekonomisko, vides,

sociālo un arī kultūras interešu

īstenošanu44.

Turklāt no Azartspēļu likuma 42. panta trešās daļas

secināms, ka pašvaldībai sabiedrības intereses jāvērtē, aplūkojot

konkrētu azartspēļu organizēšanas vietu. Pieņemot individuālo

lēmumu, jāņem vērā likumdevēja iezīmētais leģitīmais mērķis

ierobežojumu noteikšanai, kas tieši noteikts Azartspēļu likuma

2. panta pirmajā daļā un netieši izriet no tiem

ierobežojumiem, kas skaidri noteikti likuma 41. panta otrajā

daļā45.

Pašvaldībai situācija ir jāizvērtē kompleksi un ilgtermiņā,

paredzot pilsētas teritorijā noteiktas vietas azartspēļu

organizēšanai, iespējams, izstrādājot atbilstošu teritorijas

plānojumu, un ka pašvaldība var, atbilstoši plānošanas

dokumentiem un skaidri izstrādātiem kritērijiem, turpmākajā

attīstības posmā pārveidot spēļu zāļu izvietojumu pilsētā,

pieņemot jau konkrētus administratīvos

aktus46.

No Azartspēļu likuma mērķa (komersanta intereses, no vienas

puses, un iedzīvotāju intereses, no otras puses) neizriet

likumdevēja griba azartspēļu pakalpojumus vispār izskaust. Tādēļ,

vērtējot sabiedrības interešu aizskāruma esību un būtiskumu,

pašvaldībai jāraugās, lai pakalpojuma sniegšanas ierobežojumi

nesniegtos tiktāl, ka pakalpojumu sniegšanas iespēja attiecīgajā

administratīvajā teritorijā faktiski tiek izslēgta, pamatojot

šādu lēmumu ar vispārīgu vērtību aizsardzību, ka iedzīvotāju

liela daļa vai vairākums pret azartspēļu zāles atvēršanu izturas

noliedzoši47.

Rīgas TP Paskaidrojuma rakstā nekorekti sniegta atsauce uz

Satversmes tiesas 2019. gada 16. maija spriedumu lietā

Nr. 2018-17-03, kur azartspēļu organizēšanas aizliegums RVC

teritorijā atzīts par atbilstošu Satversmes 105. pantam.

Minētajā spriedumā nav vērtēts liegums organizēt azartspēles visā

pašvaldības administratīvajā teritorijā, sekojoši, tas nevar būt

par pamatu lēmumam par azartspēļu organizēšanas aizliegumu.

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem

un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek

noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad48.

Atbilstoši Azartspēļu likuma 42. panta sestajai daļai,

pašvaldībai ir pienākums analizēt katras konkrētās vietas ietekmi

uz sabiedrību un to, vai rodas sabiedrības interešu būtisks

aizskārums, ja azartspēles tiek organizētas konkrētajās

telpās.

Kā norādījusi Satversmes tiesa, pat ārkārtējās situācijas

laikā likumdevējs nedrīkst pieņemt tādas normas, kas ir

nepamatoti plašas un ierobežo arī to personu tiesības, uz kurām

nemaz neattiecas ierobežojuma leģitīmais mērķis. Proti, pieņemot

normu, kas vērsta uz to personu aizsardzību, kurām ir problēmas

ar azartspēlēm, un šo personu ģimeņu aizsardzību, likumdevējam

nebija pamata ierobežot arī visu citu cilvēku iespējas

izvēlēties, kur tie vēlas ieguldīt savus finanšu līdzekļus un kā

pavadīt savu brīvo laiku, jo visiem iedzīvotājiem šāda

aizsardzība nebija nepieciešama. Šādu lēmumu pieņemšana pašu

iedzīvotāju vietā nozīmē neproporcionālu paternālistisku

iejaukšanos cilvēku tiesībās uz izvēles un pašnoteikšanās

brīvību49.

Rīgas TP Paskaidrojuma rakstā nav ietverts izvērtējums par

katras konkrētās vietas radīto sabiedrības interešu būtisko

aizskārumu un atbilstību Azartspēļu likuma prasībām. Ja faktiskie

apstākļi nav mainījušies, tad pašvaldībai bija īpaši jāpamato,

kādēļ atļaujas izsniegšanas brīdī attiecīgā vieta bija piemērota

azartspēļu organizēšanai, bet šobrīd iespējams rada sabiedrības

interešu būtisku aizskārumu.

Pašvaldības pamatojumam ir jābūt konkrētās vietas apstākļos

pietiekami precīzi pamatotam, nevis vispārīgam. Proti, lai

ievērotu vienlīdzīgas attieksmes principu, azartspēļu atļauju

izsniegšanas sistēmai ir jābūt pamatotai ar nediskriminējošiem un

iepriekš zināmiem objektīviem kritērijiem, lai nodrošinātu, ka

iestāžu rīcības brīvības izmantošana tiek ierobežota tādā veidā,

lai tā netiktu izmantota patvaļīgi50.

Apbūves noteikumu 6.8. apakšpunktā noteiktais ir prettiesisks

un nenodrošina ne sabiedrības interešu aizsardzību, ne tiesisko

paļāvību komersantiem, kas organizē azartspēles.

Ņemot vērā, ka ministrija jau iepriekš ir norādījusi uz Rīgas

TP ietverto regulējumu - aizliegt azartspēles visā pašvaldības

teritorijā - neatbilstību Azartspēļu likumā dotajam

pilnvarojumam, kā arī nav veikts atbilstošs izvērtējums,

iekļaujot arī informāciju par alternatīvām vai iespēju sasniegt

mērķi ar saudzējošākiem līdzekļiem, un nav noteikti kritēriji

azartspēļu organizēšanas un azartspēļu pakalpojumu sniegšanas

aizliegumam, attiecīgie ierobežojumi ir uzskatāmi par

nesamērīgiem. Pieņemot šādu prettiesisku lēmumu ir pārkāpts

tiesiskās paļāvības princips, kas ieinteresētām personām cita

starpā varēja rasties no Domes ilgtspējīgas attīstības

stratēģijas - Rīga 2030, kurā nav paredzēta pilnīga atteikšanās

no kāda konkrēta uzņēmējdarbības veida.