9. pants

Konstatēju, ka, nosakot funkcionālo zonējumu Rīgas TP, nav

pietiekami izvērtēta tā iespējamā ietekme uz esošo

uzņēmējdarbību:

9.1. Rīgas TP grafiskajā daļā noteiktais funkcionālais

zonējums teritorijām, kurās fiksēts vides trokšņa

pārsniegums51, neatbilst noteikumu Nr. 240

147.1 punktā noteiktajam.

Funkcionālā zonējuma maiņas rezultātā daudzviet turpmāk

piemērojamie vides kvalitātes rādītāji attiecībā uz vides troksni

būs stingrāki. Teritorijas plānojums un tā Vides pārskats nesatur

pamatojumu, kādēļ priekšroka dota šādai funkcionālā zonējuma

maiņai52.

Noteikumu Nr. 240 147.1 punkts noteic, ka

teritorijās, kur atbilstoši normatīvajiem aktiem jāizstrādā (vai

ir izstrādātas) trokšņa stratēģiskās kartes, neplāno jaunus

izmantošanas veidus, kam būs jānosaka augstāki trokšņa

robežlīmeņi, un paredz tādus izmantošanas veidus, kam nav

noteikti trokšņa robežlielumi vai tie netiek pārsniegti.

Noteikumu Nr. 240 sākotnējās ietekmes novērtējuma

ziņojumā (anotācijā) teikts, ka 147.1 punktā ietvertā

norma par jaunu izmantošanas veidu, kam jānosaka stingrāki

trokšņa robežlīmeņi neplānošanu, ietverta, [..] lai novērstu

situācijas, kur tajās teritorijās, kas pakļautas vides trokšņa

ietekmei (lidostu, dzelzceļu, autoceļu u.c. objektu tiešā tuvumā)

teritorijas plānojumos no jauna tiek ieplānots tāds izmantošanas

veids, kas prasa noteikt stingrākus trokšņa robežlīmeņus ar

atbilstošiem trokšņa novēršanas

pasākumiem.53

Atbilstoši likumam "Par piesārņojumu" 12. pantam un

18.1 pantam, trokšņa novērtēšanas un pārvaldības

kārtību nosaka Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra

noteikumi Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības

kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr. 16), kas noteic, ka

aglomerācijas teritorijai izstrādā un ar pašvaldības domes lēmumu

apstiprina trokšņa stratēģisko karti un rīcības plānu trokšņa

samazināšanai54.

Nosakot Apbūves noteikumos tikai prettrokšņa pasākumu

plānošanas principus, neparedzot konkrētus, saistītus prettrokšņa

pasākumus, Rīgas TP grafiskajā daļā vairākām teritorijām noteikts

funkcionālais zonējums savrupmāju apbūves teritorija (DzS)

vai mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija (DzM), kur,

ņemot vērā teritorijas galveno izmantošanu, pieļaujamais trokšņa

robežlielums dienas, vakara un nakts laikā ir par

10 decibeliem mazāks (stingrāks) kā pieļaujamais trokšņa

līmenis funkcionālajam zonējumam tajā pašā teritorijā spēkā

esošajā Rīgas teritorijas plānojumā, piemēram, teritorijai, kas

robežojas ar AS "Rīgas kuģu būvētava" starp Gāles ielu,

Emmas ielu, Rūpnīcas ielu un Augusta Dombrovska ielu, kur

atbilstoši Rīgas TP grafiskajai daļai noteikta mazstāvu

dzīvojamās apbūves teritorija (DzM1). Neskatoties uz to, ka

aizsargjoslās gar autoceļiem, gar dzelzceļiem un teritorijās, kas

atrodas tuvāk par 30 m no stacionāriem trokšņa avotiem, vides

trokšņa robežlielumi uzskatāmi par mērķlielumiem55,

vietās, kur Rīgas aglomerācijas stratēģiskajā kartē konstatēts

trokšņa līmeņa pārsniegums, piemēram, teritorijās Kārļa Ulmaņa

gatves tuvumā, lidostas "Rīga" tuvumā, rūpniecības

teritoriju tuvumā, noteiktas gan savrupmāju apbūves

teritorijas (DzS), gan mazstāvu dzīvojamās apbūves

teritorijas (DzM).

Noteikumu Nr. 16. 13. punkts noteic, ka par trokšņa

robežlielumu pārsniegšanu ir atbildīga persona, kuras īpašumā,

lietošanā vai valdījumā esošā trokšņa avota darbības dēļ ir

pārsniegti trokšņa robežlielumi, savukārt 14.1. apakšpunkts

noteic, ka teritorijā, kurā veic komercdarbību izmantojot

iekārtas vai izpildot darbības, kas var radīt trokšņa

robežlielumu pārsniegumus ārpus teritorijas, un kura robežojas ar

šo noteikumu 2. pielikumā minētajām teritorijām, trokšņa

avotus aprīko ar skaņas ierobežotājiem vai teritoriju norobežo ar

troksni slāpējošiem objektiem, ja citādi nav iespējams nodrošināt

trokšņa robežlielumu ievērošanu.

Teritorijas plānojuma izstrāde, tai skaitā funkcionālā

zonējuma, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu, kā arī

citu teritorijas izmantošanas nosacījumu un aprobežojumu

reglamentēšana, ir pašvaldības ekskluzīvā kompetence un tās

darbībā ievērojami teritorijas attīstības pamatprincipi, tai

skaitā pēctecības, vienlīdzīgu iespēju princips un

nepārtrauktības princips, kā to nosaka Likuma 3.panta 2., 3. un

4. punkts.

Uzsākot Rīgas TP īstenošanu, trokšņa avota valdītājam būs

jāveic trokšņa samazināšanas pasākumi, lai nodrošinātu gan

uzņēmējdarbības, gan atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Minētais ir pretrunā ar to, ka jebkurai personai ir tiesības

paļauties uz spēkā esošo pašvaldības teritorijas plānojumu. Tam

ir jāļauj ilgtermiņā plānot un veikt saimniecisko

darbību56.

9.2. Rīgas TP noteiktais funkcionālais zonējums un teritorijas

izmantošanas nosacījumi atsevišķās Rīgas brīvostas (turpmāk -

Brīvosta) teritorijās - Spilvē un Kundziņsalā, ievērojami

apgrūtinās ne tikai Brīvostas teritorijas attīstību, bet arī

Rīgas valstspilsētas un Latvijas ekonomikas attīstību kopumā.

Rīgas TP grafiskajā daļā Brīvostas teritorijai Spilvē noteikts

funkcionālais zonējums rūpnieciskās apbūves teritorija

(R), bet daļai teritorijas, posmā no Hapaka grāvja līdz

Daugavgrīvas ielai, noteikta funkcionālā zona dabas un

apstādījumu teritorija (DA2), Apbūves noteikumos nosakot tās

izmantošanas mērķi - nodrošināt rekreācijas funkciju

īstenošanu.

Dokumentā Rīga 203057 osta, transports

un loģistika noradītas kā prioritārās nozares, kas veido Rīgas

pilsētas ekonomikas balstu58 un Brīvostas

attīstība būs būtisks pilsētas starptautiskās konkurētspējas

faktors59. Savukārt Rīgas TP Paskaidrojuma

raksta 4.4. apakšnodaļā "Rīgas brīvosta" norādīts,

ka "[..] funkcionālais zonējums un attīstības nosacījumi

ostas teritorijām pakārtoti primārajam mērķim - nodrošināt

labvēlīgus apstākļus ostas saimnieciskās darbības

attīstībai"60.

Pašvaldības ilgtermiņa attīstības stratēģija ir ilgtermiņa

teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas nav tikai

politisks plānošanas dokuments, kas savu tiesisko nozīmi ir

zaudējis līdz ar teritorijas plānojuma pieņemšanu. Tas izvirza

attīstības stratēģiskos virsmērķus un prioritātes un telpiskās

attīstības perspektīvu un atbilstoši interešu saskaņotības

principam tajā iezīmētie attīstības virzieni secīgi attīstāmi un

tālāk detalizējami zemāka līmeņa plānošanas dokumentos, un

nedrīkst būt pretrunā tiem61.

Ekonomikas ministrija Domes Pilsētas attīstības departamentam

adresētajā vēstulē ir norādījusi, ka [..] Spilves industriālās

attīstības projektam ir valsts mēroga nozīme, kā arī paredzama

būtiska ietekme ne tikai uz Rīgas pilsētas, bet arī valsts

ekonomisko attīstību. [..] Funkcionālais zonējums būtu

pārskatāms, paredzot teritorijā "Spilve" posmā no

Hapaka grāvja līdz Daugavgrīvas šosejai Rūpnieciskās apbūves

teritorijas (R) zonējumu, kā tas ir noteikts pārējai

teritorijai šajā zonā [..]. Vienlaikus Ekonomikas ministrija

norādījusi uz nepieciešamību veicināt pašvaldības ciešāku

iesaisti industriālo zonu attīstības atbalstam62.

Savukārt Satiksmes ministrija, atsaucoties uz Brīvostas

Attīstības programmā 2019.-2028. gadam definētajiem

stratēģiskajiem attīstības virzieniem Kundziņsalā, Spilvē,

Eksportostā un Daugavgrīvā, ir norādījusi uz nepieciešamību

noteikt Brīvostas attīstībai atbilstošu funkcionālo zonējumu, kā

arī iespēju robežās veikt sarkano līniju korekcijas rezervētajai

Piejūras maģistrāles trasei Kundziņsalas ziemeļu daļā un aicina

pašvaldību veikt attiecīgos grozījumus Rīgas TP, kas ļautu

Brīvostas pārvaldei arī turpmāk attīstīt Rīgas ostu atbilstoši

Brīvostas Attīstības programmai

2019.-2028. gadam63.

Pašvaldībai ir jāsamēro attīstītāja vēlme izmantot sev

piederošo īpašumu veidā, ko formāli atļauj teritorijas plānošanas

dokumentā iezīmētie atšķirīgie izmantošanas veidi, no vienas

puses, un sabiedrības interese saglabāt dzīvestelpu ar tai

raksturīgo apbūves veidu un arī tam pakārtoto dzīvesstilu, no

otras puses. Pašvaldības atbildība atrast atbilstošāko attīstības

risinājumu, kas būtu ilgtspējīgs un sociāli

pamatots64.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka pamattiesību ierobežojumam

jābūt noteiktam tādā likumdošanas procesā, kas atbilst labas

likumdošanas principam.65 Turklāt labas

likumdošanas princips neattiecas vienīgi uz likumu pieņemšanu,

bet ir attiecināms uz ikviena normatīvā akta sagatavošanas un

pieņemšanas procesu66.

Būtiska nozīme, izvērtējot vides jomā valsts varas institūciju

veikto pasākumu tiesiskumu, ir šīs jomas tiesību

principiem67. Savukārt personas tiesībām uz veselību

atbilst valsts pienākums rūpēties par apstākļiem, kas ietekmē

personu iespējas sasniegt pēc iespējas augstāku veselības

līmeni68. Ņemot vērā minēto, pašvaldībai būtu

jāizvērtē un jālīdzsvaro savā teritorijā esošo sabiedrības

tiesību ievērošana un to ierobežojumi.

Kā izriet no Satversmes tiesas atziņām, pašvaldība, nosakot

teritorijas izmantošanas un apbūves prasības, tiešā veidā ietekmē

personu tiesības uz īpašumu. Teritorijas plānojumam savā būtībā

piemīt īpašumu ierobežojošs sociālais aspekts, kas nostiprināts

Latvijas Republikas Satversmes 105. panta otrajā teikumā

(īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm) un

sašaurina īpašuma tiesības. Līdztekus atsevišķu personu tiesībām

uz netraucētu sava īpašuma lietošanu vispārīgi tieši ar

teritorijas plānojumu tiek nodrošināta vides aizsardzības prasību

īstenošana, pareiza infrastruktūras būvniecība un funkcionēšana,

kā arī kultūrvides saglabāšana69.

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem

un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek

noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad70.

Izvērtējot pamattiesību ierobežojuma atbilstību samērīguma

principam, jāpārliecinās arī par to, vai nelabvēlīgās sekas, kas

personai rodas tās pamattiesību ierobežojuma rezultātā, nav

lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība

kopumā. Proti, ir jānoskaidro lietā līdzsvarojamās intereses un

tas, kurai no šīm interesēm un tiesībām būtu piešķirama

prioritāte71.

Kā nekā teritorijas plānojumā noteiktie teritorijas attīstības

virzieni ir līdzeklis, kā izslēgt teritorijas plānošanas

principiem neatbilstošu pilsētas attīstību apstākļos, kad

izmantošanas veidi neparedz pietiekami skaidru

regulējumu72.

Tiesiskās stabilitātes un paļāvības principu nodrošināšanas

nolūkā, pašvaldībai jāņem vērā tās ilgtermiņa attīstības

stratēģijā izvirzītie stratēģiskie mērķi valsts ekonomikā

nozīmīgas uzņēmējdarbības nodrošināšanai un veicināšanai.

Līdz ar to, noteiktajiem ierobežojumiem uzņēmējdarbībai ir

jābūt rūpīgi izvērtētiem un atbilstošiem leģitīmam mērķim.