15. pants

Vērtējot, vai atšķirīgā attieksme atbilst

samērīguma principam, vērā ņemama likumdevēja, tostarp

pašvaldību, rīcības brīvība izglītības sistēmas izveidē un

tiesību uz izglītību nodrošināšanā.

Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka atšķirīgā attieksme nav

piemērots līdzeklis leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo pašvaldībai

jebkurā gadījumā jānodrošina visu izglītojamo uzņemšana tās

izglītības iestādēs. Šāda attieksme neesot nepieciešama, jo sešus

gadus veci izglītojamie neradot konkurenci septiņus gadus veciem

izglītojamiem tā iemesla dēļ, ka viņu dzimšanas dati un līdz ar

to arī reģistrācijas secība esot atšķirīga. Pieteikuma

iesniedzējs uzskata, ka no atšķirīgās attieksmes sabiedrībai nav

nekāda ieguvuma.

Savukārt Rīgas valstspilsētas pašvaldība norāda, ka

ierobežojums ir samērīgs, jo sešus gadus veciem izglītojamiem nav

liegtas tiesības uz pamatizglītību. Pašvaldība šīs tiesības

nodrošinot saprātīgu iespēju robežās. Tāpat pašvaldība norāda:

Pieteikuma iesniedzēja apsvērumi par to, ka sešus gadus veci

izglītojamie nekonkurē ar septiņus gadus veciem izglītojamiem,

nav pamatoti.

No Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras izriet, ka

tiesības uz izglītību prasa tādu noregulējumu, kas liek valstij

izdarīt nepieciešamās izvēles. Šo izvēļu izdarīšanā valstij ir

rīcības brīvība (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1968.

gada 23. jūlija sprieduma lietā "Attiecībā uz Beļģijas

likumiem par valodu lietošanu izglītībā" 5. punktu un Lielās

palātas 2005. gada 10. novembra sprieduma lietā "Leyla Şahin

v. Turkey"154. punktu). Valstij izmantojot savu rīcības

brīvību, var tikt ietekmētas vecāku tiesības lemt par bērna

izglītošanu un šo tiesību īstenošanas apjoms var būt atšķirīgs

atkarībā no sabiedrības interesēm, kuras nodrošināmas konkrētajā

gadījumā.

15.1. Nosakot vecumu (septiņi gadi), no kura

izglītojamam pamatizglītības ieguve kļūst obligāta, likumdevējs

ir balstījies uz ārstu, bērnu vecāku, nozares speciālistu un

institūciju atzinumiem (sal.: Likumprojekta Nr. 1205/Lp12

"Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" izstrādes

dokumenti. Pieejams: saeima.lv). Tādējādi likumdevējs ir

ņēmis vērā sabiedrības interesi primāri nodrošināt iespēju sākt

pamatizglītības ieguvi septiņus gadus veciem izglītojamiem. Tā kā

brīvo vietu skaits Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības

iestāžu 1. klasēs ir ierobežots, nosacījums, ka 1. klases

pretendentu sarakstā prioritārā kārtā iekļaujami tie

izglītojamie, kuriem attiecīgajā kalendāra gadā pamatizglītības

ieguve jāsāk obligāti, atbilst sabiedrības interesēm.

Pieteikuma iesniedzējs uzskata: tā kā sešus gadus veci

izglītojamie nerada konkurenci septiņus gadus veciem

izglītojamiem, būtu iespējams noteikt tādu kārtību, ka

pretendentu sarakstā izglītojamie tiek iekļauti vecāku iesniegumu

iesniegšanas secībā neatkarīgi no izglītojamo vecuma. Satversmes

tiesa norāda, ka ar šādas kārtības noteikšanu iepriekš minēto

sabiedrības interesi nebūtu iespējams nodrošināt. Tas, ka

saistošo noteikumu Nr. 199 7. punktā paredzēta iespēja bērnu

pieteikt uzņemšanai izglītības iestādē tad, kad viņš sasniedzis

piecu gadu vecumu, nenozīmē, ka visi vecāki šo iespēju

attiecīgajā gadā izmantos. Turklāt šī norma neprasa, lai ikviens

vecāks izmantotu iespēju pieteikt bērnu uzņemšanai izglītības

iestādē, sākot ar dienu, kad bērnam apritējuši pieci gadi. Katras

ģimenes apstākļi ir atšķirīgi, iesnieguma iesniegšanu var

aizkavēt, piemēram, dzīvesvietas maiņa.

15.2. Pašvaldībai pamatizglītības programmu īstenojošo

izglītības iestāžu tīkls jāplāno tā, lai sešus gadus vecu

izglītojamo un viņu vecāku tiesības uz pieejamu izglītību tiktu

nodrošinātas efektīvi, proti, lai sešus gadus vecu izglītojamo

vecāki varētu izvēlēties izglītības iestādi, kas pēc iespējas

atbilst viņu un bērnu vēlmēm, piemēram, dzīvesvietai tuvāko

izglītības iestādi. Izvēle var būt atkarīga arī no konkrētā

izglītības iestādē īstenotās pedagoģiskās pieejas, mācību

programmām, pedagogu kompetences, mācību vides.

Šā sprieduma 9.1. punktā jau tika norādīts, ka lielākajā daļā

Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestāžu paliek brīvas

vietas pat pēc tam, kad 1. klases pretendentu sarakstā ir

iekļauti sešus gadus veci izglītojamie. Tātad sešus gadus veci

izglītojamie vairumā gadījumu tiek uzņemti izglītības iestādes 1.

klasē un var sākt īstenot savas tiesības uz pamatizglītību.

Ja izglītojamais netiek iekļauts izglītības iestādes 1. klases

pretendentu sarakstā, tad atbilstoši saistošo noteikumu Nr. 199

20. punktam viņa vecāki var saņemt informāciju par brīvajām

vietām 1. klasē pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās

citās izglītības iestādēs. Prasība sniegt vecākiem šādu

informāciju ir ietverta arī Noteikumu Nr. 11 11. punkta otrajā

teikumā.

Šā sprieduma 9.2. punktā jau konstatēts, ka izglītojamam, kura

uzņemšana konkrētas izglītības iestādes 1. klasē nav iespējama,

tiek piedāvāta iespēja sākt pamatizglītības ieguvi citā saprātīgi

tuvā izglītības iestādē, kas pēc iespējas atbilst Izglītības

likuma 17. panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām par izglītības

iestādes atrašanās vietas tuvumu izglītojamā dzīvesvietai. Rīgas

valstspilsētas pašvaldība norāda, ka tiek respektētas arī

izglītojamā un viņa vecāku vēlmes attiecībā uz izglītības

programmas ievirzi.

Turklāt seši gadi nav tas vecums, kad bērnam obligāti jāsāk

pamatizglītības ieguve. Vecāki, kuri vēlas, lai viņu bērns

apmeklē konkrētu izglītības iestādi, kurā starp 1. klases

pretendentiem ir liela konkurence, var nolemt, ka bērns turpinās

pirmsskolas izglītības programmas apguvi līdz septiņu gadu

vecumam. Attiecīgi bērns varēs pretendēt uz brīvu vietu vecāku

izraudzītās izglītības iestādes 1. klasē tad, kad būs sasniedzis

obligātās pamatizglītības vecumu, proti, tajā mācību gadā, kad

izglītības iestāde prioritārā kārtā 1. klases pretendentu

sarakstā iekļaus septiņus gadus vecus bērnus.

Tātad, nosakot atšķirīgu attieksmi pret sešus un septiņus

gadus veciem izglītojamiem, ir ievērots samērīguma princips.

Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91.

panta pirmajam teikumam.

Ņemot vērā visu minēto, atzīstams,

ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 64. pantam, 91. panta

pirmajam teikumam, 110. un 112. pantam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

atzīt Rīgas domes 2023. gada 26. aprīļa saistošo

noteikumu Nr. RD-23-199-sn "Kārtība, kādā reģistrējami un

izskatāmi iesniegumi par bērnu uzņemšanu 1. klasē Rīgas

valstspilsētas pašvaldības izglītības iestādēs" 19. punktu

par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 64. pantam, 91.

panta pirmajam teikumam, 110. un 112. pantam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

Kucina