2. pants

J.Stabiņa 2004.gada

23.februāra vēstulē (atbilde uz 2004.gada 17.februāra

Nr.18/TA-297) minētie argumenti ir izvērtēti un netiek ņemti

vērā:

2.1. arguments attiecībā uz

rīkojuma 1.1. un 1.2.apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem par

augstskolas pienākumu nodrošināt studentiem studiju brīvību, kas

noteikts Augstskolu likuma 6. un 50.pantā, un to, ka Augstskolu

likuma 1.panta 8., 9. un 10.punkts ierobežo Latvijas Republikas

Satversmē noteiktās pamattiesības uz pamatizglītību, netiek ņemts

vērā, jo Augstskolu likuma 6.panta pirmā daļa nosaka, ka

akadēmiskā brīvība nedrīkst būt pretrunā ar citu personu

tiesībām, augstskolas satversmi un normatīvajiem aktiem.

Augstskolu likuma 1.panta 8.punkts paredz kredītpunktu kā

studējošā darba apjoma mērvienību ar 40 akadēmiskajām

stundām studiju nedēļā. Šī mērvienība kā studiju uzskaites

vienība pamatojas uz stundu skaitu diennaktī un darba stundu

skaitu nedēļā, un šī uzskaites vienība nav patvaļīgi paaugstināma

vai samazināma. Nosakot akadēmiskajā gadā iegūstamo kredītpunktu

skaitu, netiek ierobežotas Latvijas Republikas Satversmē

noteiktās tiesības uz izglītību. Vēl jo vairāk, minētās normas

mērķis ir panākt, lai tiktu nodrošināta iegūstamās izglītības

kvalitāte. J.Stabiņa vēstulei pievienotais augstskolas senāta

2004.gada 23.februāra lēmums Nr.24-2 netiek ņemts vērā, ievērojot

Augstskolu likuma 1.panta 3.punktā noteikto, ka augstskolas darba

organizācijas un resursu kvalitātes pārbaude tiek izvērtēta

akreditācijas procesā. Atbilstoši Augstskolu likuma 9.panta

pirmajai daļai akreditācija notiek saskaņā ar Ministru kabineta

apstiprinātajiem akreditācijas noteikumiem un akreditāciju

organizē Izglītības un zinātnes ministrija. Augstskolas senāts,

pieņemdams lēmumu par "neapšaubāmo studiju kvalitāti

profesionālajā studiju programmā "Biroja vadītājs-referents"", ir

pārkāpis augstskolas kompetences robežas;

2.2. arguments attiecībā uz to, ka augstskola ir realizējusi

akreditētas studiju programmas sastāvdaļas (moduļus) un par

iegūto kvalifikāciju izsniegusi augstskolas apliecību, kura ir

derīga kopā ar agrāk saņemtu augstākās pedagoģiskās izglītības

diplomu, netiek ņemts vērā, jo neviens normatīvais akts neparedz

moduļu veidošanu, bet atbilstoši publisko tiesību principam

atļauts ir tikai tas, kas noteikts ar tiesību normu;

2.3. arguments attiecībā uz rīkojuma 1.4.apakšpunktā minēto

pārkāpumu, ka, izskatot J.Stabiņa iesniegumu par fakultātes

dibināšanas neatbilstību likumam, augstskolas senāts 2004.gada

23.februāra sēdē ir pieņēmis lēmumu par Vadības un ekonomikas

fakultātes statusa maiņu, netiek ņemts vērā, jo J.Stabiņš kā

rektors bija pieļāvis nelikumīgas situācijas turpināšanos no

2003.gada 27.oktobra līdz 2004.gada 10.februārim, kad iesniegts

minētais priekšlikums senātam. Turklāt J.Stabiņš ir piedalījies

Vadības un ekonomikas fakultātes dibināšanā. To apliecina fakts,

ka ar augstskolas senāta 2003.gada 31.marta lēmumu Nr.12-14 tika

izveidota senatoru darba grupa, lai precizētu un papildinātu

augstskolas struktūras shēmu. Darba grupas sastāvā bija iekļauts

senators J.Stabiņš. Ar senāta 2003.gada 27.oktobra lēmuma

Nr.19-22 4.punktu J.Stabiņam ir uzdots veikt darbības, kas

nepieciešamas šī lēmuma izpildei. Senāts ar 2003.gada 27.oktobra

lēmumu Nr.19-23 uzdod J.Stabiņam nodrošināt izmaiņas

personālsastāvā atbilstoši senāta apstiprinātajam struktūras

modelim;

2.4. vēstulei pievienotais Latvijas Darba devēju

konfederācijas viedoklis, ka J.Stabiņš atradies darba attiecībās

ar Izglītības un zinātnes ministriju un tādēļ būtu piemērojamas

Darba likuma normas, netiek ņemts vērā, jo Augstskolu likums

neparedz darba līguma slēgšanu ar augstskolas augstākās

koleģiālās pārstāvības un vadības institūcijas un

lēmējinstitūcijas ievēlētu amatpersonu, un, ieceļot rektoru

amatā, valsts nestājas privāttiesiskās attiecībās ar attiecīgo

personu.