1. pants

Mērķis un nepieciešamības pamatojums Dzīvojamo telpu īres likuma 31. panta pirmā daļa nosaka, ka pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas īres maksas apmēru nosaka pašvaldība, ņemot vērā tās saistošos noteikumus par īres maksas noteikšanu. Likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.9 panta pirmā daļa paredz, ka sociālā dzīvokļa īres maksu nosaka attiecīgās pašvaldības dome vai tās deleģēta institūcija un ka ar sociālā dzīvokļa lietošanu saistītos maksājumus daļēji vai pilnībā sedz pašvaldība. Likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 21.9 panta otrajā daļā noteikts, ka kārtību, kādā tiek noteikta sociālo dzīvokļu īres maksa un tā ar dzīvokļa lietošanu saistīto maksājumu daļa, kuru sedz pašvaldība, nosaka pašvaldības domes saistošie noteikumi.

Saistošo noteikumu "Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības dzīvojamās telpas īres maksu" (turpmāk Saistošie noteikumi) mērķis ir noteikt samērīgu (arī atbilstošu pašvaldības funkcijas palīdzības sniegšana dzīvokļa jautājumu risināšanā nodrošināšanai), dažādu īrnieku kategorijām atbilstošu pašvaldības īpašumā un valdījumā esošo dzīvojamo telpu īres maksas noteikšanas kārtību.

Dzīvojamo telpu īres likuma 10. panta otrā daļa nosaka, ka īres maksā var iekļaut arī ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītus maksājumus.

Rīgas valstspilsētas pašvaldībai (turpmāk pašvaldība) pieder vai tās valdījumā ir 11 821 dzīvokļu īpašumi, no tiem 1963 sociālie dzīvokļi 1768 sociālajās dzīvojamās mājās un 195 atsevišķie sociālie dzīvokļi, kuru skaits ir mainīgs, jo atsevišķa sociālā dzīvokļa statusu nosaka ar pašvaldības Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas lēmumu atbilstoši tajā dzīvojošo personu sociālajam statusam, un 9858 īres dzīvokļi, no kuriem 6353 dzīvokļi kopš 2002. gada 1. janvāra izīrēti, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Savukārt 3505 dzīvokļi ir izīrēti, nesniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Saistošajos noteikumos paredzēts noteikt īres maksu, kas sastāv no šādām komponentēm:

- atlīdzība par dzīvojamās telpas lietošanu (turpmāk atlīdzība);

- dzīvojamās telpas platībai proporcionālā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu daļa;

- ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītie maksājumi;

- maksājumi par dzīvojamai mājai noteiktajiem, turpmākajos periodos veicamajiem remontdarbiem.

Īres maksas atlīdzības daļu aprēķina pēc formulas Īm = (Vk x 2,5%)/12,

kur Īm atlīdzības maksa, Vk telpu grupas universālā kadastrālā vērtība.

Saistošajos noteikumos paredzēts noteikt atlīdzības atvieglojumu 30 % un 50 % apmērā.

Atlīdzības atvieglojumu 30 % apmērā paredzēts piemērot, ja dzīvojamā telpa izīrēta, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā gadījumos, kad atbilstoši normatīvajiem aktiem palīdzība ir sniedzama, izvērtējot ienākumu līmeni, proti, maznodrošinātām personām. Atbilstība maznodrošinātas personas statusam atvieglojuma piemērošanai tiks pārbaudīta vienu reizi gadā 15. oktobrī. Savukārt atlīdzības atvieglojumu 50 % apmērā paredzēts piemērot, ja dzīvojamā telpa izīrēta, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, ģimenei ar nepilngadīgiem bērniem, bērnu ar invaliditāti vai personu ar invaliditāti kopš bērnības. Atšķirība atlīdzības atvieglojuma apmērā pamatota ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta ceturtajā un piektajā daļā noteikto ierobežojumu pašvaldībām izmaksāt mājokļa pabalstu pie augstākiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli pēc mājokļa izmaksu segšanas, un esošais regulējums nav sociāli taisnīgs pret mājsaimniecībām ar apgādājamiem bērniem, kuras ir iekļautas vienā grupā ar mājsaimniecībām, kurās dzīvo tikai personas, kas ir darbspējīgā vecumā bez invaliditātes.

Vidēji aprēķinātā (pēc formulas) atlīdzība plānota no 15 euro līdz 85 euro mēnesī. Atlīdzība labiekārtotiem dzīvokļiem plānota lielāka par uzkrājumu nākotnē plānoto remontdarbu maksājumiem, bet dzīvokļiem bez ērtībām un ar daļējām ērtībām, kā arī dzīvokļiem, kas atrodas sliktā tehniskajā stāvoklī esošās dzīvojamās mājās, atlīdzība tiek plānota pat 1,5 2,5 reizes mazāka, nekā uzkrājumu maksājums.