14. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt
apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,
ierobežojumam jābūt noteiktam svarīgu interešu - leģitīma mērķa -
labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22.
decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu).
Satversmes 116. pants paredz, ka Satversmes 108. pantā
noteiktās pamattiesības var ierobežot likumā paredzētajos
gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko
valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Saeima un Komisija uzskata, ka apstrīdētajā normā paredzētajam
pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis, jo valsts
neatkarības, konstitucionālās iekārtas un teritoriālās
integritātes aizsardzības labad nepieciešams nodrošināt precīzu
un netraucētu Valsts robežsardzes darbību. Arī Tiesībsargs
atzīst, ka aizliegums Valsts robežsardzes amatpersonām
apvienoties arodbiedrībās ir pamatots ar valsts un sabiedrības
drošības interesēm un tas uzskatāms par leģitīmu mērķi Satversmes
116. panta izpratnē.
Var piekrist gan Saeimas, gan Komisijas, gan arī Tiesībsarga
viedoklim, ka apstrīdētās normas pastāvēšanu iespējams pamatot ar
sabiedrības drošības aizsardzības interesēm. Proti, apstrīdētā
norma ir vērsta uz to, lai pēc iespējas izslēgtu jebkādu ārējo
ietekmi uz robežsardzes dienesta pienākumu pildīšanu un dienesta
gaitu.
Tādējādi apstrīdētajai normai ir
leģitīms mērķis - sabiedrības drošības aizsardzība.