Par Robežsardzes likuma 49.panta pirmās daļas vārdu "apvienoties arodbiedrībās" atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 102.pantam un 108.panta otrajam teikumam

14. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojumam jābūt noteiktam svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 22.

decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01 9. punktu).

Satversmes 116. pants paredz, ka Satversmes 108. pantā

noteiktās pamattiesības var ierobežot likumā paredzētajos

gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko

valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Saeima un Komisija uzskata, ka apstrīdētajā normā paredzētajam

pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis, jo valsts

neatkarības, konstitucionālās iekārtas un teritoriālās

integritātes aizsardzības labad nepieciešams nodrošināt precīzu

un netraucētu Valsts robežsardzes darbību. Arī Tiesībsargs

atzīst, ka aizliegums Valsts robežsardzes amatpersonām

apvienoties arodbiedrībās ir pamatots ar valsts un sabiedrības

drošības interesēm un tas uzskatāms par leģitīmu mērķi Satversmes

116. panta izpratnē.

Var piekrist gan Saeimas, gan Komisijas, gan arī Tiesībsarga

viedoklim, ka apstrīdētās normas pastāvēšanu iespējams pamatot ar

sabiedrības drošības aizsardzības interesēm. Proti, apstrīdētā

norma ir vērsta uz to, lai pēc iespējas izslēgtu jebkādu ārējo

ietekmi uz robežsardzes dienesta pienākumu pildīšanu un dienesta

gaitu.

Tādējādi apstrīdētajai normai ir

leģitīms mērķis - sabiedrības drošības aizsardzība.