2. pants

Latvijas Republikas tiesībsargs (turpmāk -

Tiesībsargs) pieteikumā norāda, ka Robežsardzes likuma 49. panta

pirmās daļas vārdi "apvienoties arodbiedrībās" (turpmāk

- apstrīdētā norma) neatbilstot Latvijas Republikas Satversmes

(turpmāk - Satversme) 102. pantam un 108. panta otrajam

teikumam.

Satversmes 102. pants paredzot vispārēju biedrošanās brīvību.

Savukārt 108. panta otrais teikums aizsargājot personu tiesības

apvienoties arodbiedrībās. Biedrošanās brīvība aizsargājot

personu tiesības brīvi apvienoties grupās, lai sasniegtu kopīgi

izvēlētus mērķus. Šī brīvība ietverot arī tiesības veidot

arodbiedrības. Tādēļ tā uzskatāma par vienu no svarīgākajām

ekonomiskajām un sociālajām tiesībām. Ja kāda tiesību norma

pārkāpj Satversmes 108. pantā garantēto arodbiedrību brīvību, tad

vienlaikus tiekot pārkāptas arī Satversmes 102. pantā garantētās

tiesības uz biedrošanās brīvību.

Satversmes 102. un 108. pantā ietvertās pamattiesības esot

salīdzināmas ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību

aizsardzības konvencijas (turpmāk - Konvencija) 11. pantā

ietvertajām tiesībām. Konvencijas 11. pants paredzot, ka jebkuram

cilvēkam ir tiesības uz miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās

brīvību, ieskaitot tiesības veidot arodbiedrības un iestāties

tajās, lai aizstāvētu savas intereses.

Atsaucoties uz vairākiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk

- ECT) nolēmumiem, Tiesībsargs secina, ka Konvencijas 11. pants

piešķirot dalībvalstīm tiesības ierobežot, piemēram, policijas

darbinieku, valsts ierēdņu un bruņoto spēku sastāvā esošo personu

biedrošanās brīvību. Tomēr minētā norma nepiešķirot dalībvalstīm

tiesības paredzēt savos tiesību aktos absolūtu biedrošanās

brīvības aizliegumu.

Tiesībsargs norāda, ka apstrīdēto normu varētu uzskatīt arī

par arodbiedrību brīvības ierobežojumu. Šis ierobežojums esot

noteikts ar likumu, un tam esot leģitīms mērķis - sabiedrības un

valsts drošības interešu aizsardzība.

Valstij esot tiesības ierobežot biedrošanās brīvību, tomēr

attiecīgajiem ierobežojumiem jābūt precīzi noteiktiem un tie

nedrīkstot aizskart biedrošanās brīvības būtību. Tādējādi

robežsargiem paredzēts absolūts aizliegums apvienoties

arodbiedrībās pārsniedzot Satversmē noteiktās likumdevēja rīcības

brīvības robežas.

Izvērtējot, vai aizliegums apvienoties arodbiedrībās attiecībā

uz robežsargiem ir samērīgs, esot nepieciešams noskaidrot, vai

pastāv tāda neatliekama sabiedriska vajadzība, kas pamatotu

apstrīdētās normas nepieciešamību. Turklāt esot nepieciešams

noskaidrot arī to, vai nepastāv citi, personas tiesības mazāk

ierobežojoši līdzekļi, ar kuriem iespējams sasniegt ierobežojuma

leģitīmo mērķi.

Robežsargu apvienošanās arodbiedrībās nekādā ziņā neapdraudot

robežsardzes dienesta īstenošanu, jo aizliegums pieteikt

streikus, kā arī piedalīties tajos netiekot apstrīdēts. Turklāt

saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 3. panta trešo daļu

Valsts robežsardze Nacionālo bruņoto spēku sastāvā tiekot

iekļauta tikai kara laikā vai izņēmuma stāvoklī. Savukārt

izņēmuma stāvoklis saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo

situāciju un izņēmuma stāvokli" 11. panta pirmo daļu esot

īpašs tiesiskais režīms, kas izsludināms vienīgi ārkārtas

situācijās.

Tiesībsargs uzsver, ka līdz 2005. gadam arī policistiem likumā

bijis noteikts aizliegums apvienoties arodbiedrībās, bet pēc tam,

kad likums ticis grozīts un policistiem piešķirtas tiesības

apvienoties arodbiedrībās, nekāds kaitējums valsts un sabiedrības

drošībai vai citām sabiedrības interesēm neesot nodarīts. Gan

Valsts robežsardze, gan Valsts policija ietilpstot Iekšlietu

ministrijas sistēmā, un uz tām attiecoties Iekšlietu ministrijas

sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar

speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums.

2004. gadā esot izveidota Latvijas Robežsargu asociācija,

kuras mērķis esot valsts un starptautiskā līmenī veicināt

sociālās un kultūras aktivitātes, celt Valsts robežsardzes

prestižu, attīstīt robežsargu profesionālo apmācību un ētisko

audzināšanu, sekmēt draudzīgu kontaktu veidošanos ar citu valstu

robežsargu apvienībām. Tomēr arodbiedrības tiesības un

asociācijas tiesības esot atšķirīgas. Arī vairumā citu Eiropas

valstu robežsargiem tiekot piešķirtas tiesības apvienoties

arodbiedrībās.

Līdz ar to Tiesībsargs secina, ka neesot konstatējama

neatliekama sabiedrības vajadzība saglabāt apstrīdētajā normā

paredzēto regulējumu un tas atzīstams par nesamērīgu Satversmes

102. pantā un 108. panta otrajā teikumā ietverto pamattiesību

ierobežojumu.