3. pants

Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

Saeima - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

102. pantam un 108. panta otrajam teikumam.

Satversmes 108. panta otrais teikums esot uzskatāms par

speciālo normu attiecībā pret Satversmes 102. pantu. Gadījumos,

kad rodas strīds par valsts pienākumu izpildi arodbiedrību

brīvības nodrošināšanā, esot piemērojams Satversmes 108. panta

otrais teikums. Satversmes 102. pants attiecībā uz arodbiedrību

brīvību kā vispārēja norma būtu piemērojams tikai tad, ja šīs

normas tvērumā ietilptu plašākas arodbiedrību brīvības garantijas

nekā Satversmes 108. panta otrā teikuma tvērumā.

Robežsargiem esot iespējams īstenot biedrošanās brīvību un

veidot dažādas sabiedriskās organizācijas savu interešu

pārstāvībai. Latvijas Robežsargu asociācija, kā arī normatīvajos

aktos garantētās robežsargu tiesības un tiesiskās aizsardzības

iespējas kopumā nodrošinot pietiekamu personas tiesību

aizsardzību un kompensējot aizliegumu veidot arodbiedrības. Līdz

ar to Saeima uzskata, ka neesot nepieciešams atsevišķi izvērtēt

apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 102. pantam.

Satversmes 108. panta otrā teikuma saturu veidojot visas

Latvijas starptautiskās saistības arodbiedrību brīvības

nodrošināšanā, tostarp ECT sniegtā Konvencijas 11. panta

interpretācija. Šī norma neliedzot noteikt likumīgus

ierobežojumus biedrošanās tiesību izmantošanā bruņoto spēku,

policijas un valsts pārvaldes sastāvā esošām personām.

Pēc Saeimas ieskata, esot nepieciešams nošķirt valsts

pārvaldes un policijas amatpersonas no bruņoto spēku

amatpersonām. Proti, personām, kuras ietilpst bruņoto spēku

sastāvā, varot aizliegt veidot arodbiedrības.

Saeima vērš uzmanību arī uz Eiropas Sociālo tiesību komisijas

praksi Eiropas Sociālās hartas piemērošanā. Proti, tā esot

atzinusi, ka bruņoto spēku sastāvā esošajām personām var tikt

pilnībā liegtas tiesības veidot arodbiedrības. Nacionālajos

likumos vajagot būt definētai personu piederībai pie bruņotajiem

spēkiem, kuri pilda militāras funkcijas.

Robežsargus to īstenoto funkciju ziņā varot pielīdzināt

militārpersonām, jo viens no Valsts robežsardzes uzdevumiem ir

sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem novērst un

atvairīt bruņotus iebrukumus Latvijas teritorijā, gaisa telpā,

teritoriālajos un iekšējos ūdeņos, kā arī novērst bruņotas

provokācijas uz valsts robežas. Tāpat Valsts robežsardze tiekot

iekļauta Nacionālo bruņoto spēku sastāvā kara vai izņēmuma

stāvokļa gadījumos.

Arodbiedrību veidošanas aizliegumu robežsargiem un karavīriem

pamatojot šo personu īpašā pakļautība valstij dienesta gaitā, kā

arī pienākums bez ierunām pildīt komandiera likumīgās prasības.

Valsts robežsardzes iekļaušana Nacionālo bruņoto spēku sastāvā

nozīmējot nepieciešamību nodrošināt vienotu funkciju un uzdevumu

izpildi. Turklāt arī miera laikā Valsts robežsardze un Nacionālie

bruņotie spēki plānojot un koordinējot sadarbības mehānismus

krīzes situācijām.

Apstrīdētajā normā ietvertajam aizliegumam esot leģitīms

mērķis, jo valsts neatkarības, konstitucionālās iekārtas un

teritoriālās integritātes aizsardzības labad ir nepieciešams

nodrošināt precīzu un netraucētu bruņoto spēku darbību.

Arodbiedrību izveidošana bruņotajos spēkos varētu traucēt bruņoto

spēku darbību un apdraudēt to darbības nepārtrauktību, kā arī

ierobežot virsvadības principa īstenošanu. Izskatāmajā lietā

nepastāvot citi, saudzējošāki līdzekļi, kas ļautu sasniegt

leģitīmo mērķi tādā pašā kvalitātē.

Pieteikumā ietvertā juridiskā argumentācija esot vērsta uz

iespējami augstāka cilvēktiesību standarta nodrošināšanu. Taču

tas, vai robežsargiem piešķiramas tiesības apvienoties

arodbiedrībās, esot jautājums, kas prasa likumdevēja

tiesībpolitisku izšķiršanos, nevis juridisks pienākums, kas

likumdevējam izrietētu no augstāka juridiskā spēka tiesību

normām.

Saeima papildus norāda, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un

korupcijas novēršanas komisijas 2013. gada 17. aprīļa sēdē tika

vērtēts arī jautājums par Valsts policijas dienestā esošo personu

arodbiedrībām. Daļa deputātu debatēs izteikuši viedokli, ka

lēmums ļaut policistiem veidot arodbiedrības neesot bijis

pareizs.