Par Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Afganistānas Islāma Republiku, no otras puses

12. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Attīstības sadarbība

1. Attīstības sadarbības galvenie mērķi ir Tūkstošgades

attīstības mērķu (un visu turpmāko attīstības kritēriju)

sasniegšana, nabadzības izskaušana, ilgtspējīga attīstība un

integrācija pasaules ekonomikā, īpašu uzmanību pievēršot vismazāk

aizsargātajiem sabiedrības pārstāvjiem. Puses atzīst, ka to

sadarbība ir būtiska Afganistānas attīstības problēmu risināšanā,

un iestāžu veidošanai būtu jābūt būtiskai sadarbības daļai.

2. Īstenojot sadarbību, jāņem vērā Afganistānas sociāli

ekonomiskās attīstības stratēģijas un programmas, jo īpaši valsts

attīstības stratēģija un citi pasākumi, par kuriem vienošanās

panākta starptautiskajās Afganistānas attīstībai veltītajās

konferencēs, t.i., 2010. gada Londonas deklarācija, Kabulas

process, 2011. gada decembra Bonnas konferences secinājumi,

Tokijas deklarācija par partnerību pašpaļāvības veidošanai

Afganistānā un 2012. gada jūlija Tokijas savstarpējās

atbildības satvars, pilnībā ņemot vērā Afganistānas valdības

ekonomikas un attīstības stratēģiju, "Pašpaļāvības

īstenošana: apņemšanās veikt reformas un atjaunot

partnerību", ar ko iepazīstināja 2014. gada Londonas

konferencē.

3. Puses izmanto savu attīstības sadarbību, lai cita starpā

stiprinātu Afganistānas pārvaldes iestādes un radītu nosacījumus

ilgtspējīgai attīstībai un ilgtermiņa ekonomikas izaugsmei

saskaņā ar valsts prioritāšu programmām un Afganistānas

ekonomikas un attīstības stratēģiju "Pašpaļāvības

īstenošana: apņemšanās veikt reformas un atjaunot

partnerību". Tie būs galvenie līdzekļi, ar kuru palīdzību

īstenot šo stratēģiju, kā arī saistības, ko Afganistāna

uzņēmusies Bonnā, Tokijā un Londonā. Eiropas Savienība savā

sadarbībā ar Afganistānu pilnībā ņem vērā Tokijas savstarpējās

atbildības satvaru (vai visus tā savstarpēji saskaņotos

turpinājumus) un, plānojot savu palīdzību, tā ņem vērā minētajā

satvarā izklāstītās saistības, tostarp finansiālās saistības, un

sīki izstrādāto kārtību.

4. Puses apliecina savu mērķi īstenot Tūkstošgades attīstības

mērķus, ko pieņēmusi Afganistāna, un visus turpmākos attīstības

kritērijus, un atkārtoti apliecina savu apņemšanos pildīt Parīzes

deklarāciju par palīdzības efektivitāti, Akras rīcības programmu

un Pusanas foruma noslēguma dokumentu, jo īpaši attiecībā uz

Jauno kursu iesaistei nestabilās valstīs.

5. Puses vienojas veicināt sadarbības pasākumus saskaņā ar to

attiecīgajiem noteikumiem, procedūrām un resursiem, un pilnībā

ievērojot starptautiskos noteikumus un normas. Tās vienojas, ka

to attīstības sadarbība būs saskaņā ar prasībām, kas izriet no to

kopīgās apņemšanās ievērot atbalsta efektivitāti, un tiks

īstenota tā, lai tiktu ievērota Afganistānas pašas atbildība, tā

tiks saskaņota ar Afganistānas valsts prioritātēm, un veicinās

rast praktiskus un noturīgus attīstības rezultātus Afganistānas

iedzīvotājiem un ilgtermiņa ekonomiskajai stabilitātei valstī,

par ko panāktas vienošanās Afganistānai veltītās starptautiskās

konferencēs. Tās vienojas pēc iespējas pastiprināt miera

veidošanas potenciālu, kas piemīt attīstības palīdzībai, kura

tiek sniegta saistībā ar Jauno kursu iesaistei nestabilās

valstīs.

6. Tādēļ Puses vienojas regulāri uzraudzīt savas attīstības

sadarbības ietekmi, izmantojot Apvienoto komiteju, kas izveidota

saskaņā ar 49. pantu, un novērtēt tās ieguldījumu

Afganistānas pieņemto Tūkstošgades attīstības mērķu un visu

turpmāko attīstības kritēriju sasniegšanā.

7. Visās attīstības sadarbības jomās sistemātiski tiks

iekļautas šādas tēmas: cilvēktiesības, dzimumu līdztiesības

jautājumi, demokrātija, laba pārvaldība, vides ilgtspēja, klimata

pārmaiņas, veselība, institucionālā attīstība un spēju veidošana,

korupcijas apkarošanas pasākumi, narkotiku apkarošanas pasākumi

un palīdzības efektivitāte.

8. Attiecībā uz infrastruktūras komponentiem Puses izskata

tādu mehānismu izmantošanu, kā, piemēram, starptautisko finanšu

institūciju dotāciju un aizdevumu apvienošana, un citus riska

dalīšanas veidus, lai piesaistītu papildu līdzekļus un tādējādi

palielinātu Savienības palīdzības ietekmi.

9. Puses vienojas, ka to ekonomiskā sadarbība ir jāīsteno tā,

lai aizsargātu visneaizsargātākos sabiedrības locekļus, tostarp

sievietes un bērnus, īpašu uzmanību pievēršot veselības aprūpei,

izglītībai, kā arī lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

10. Puses vienojas, ka tirdzniecībai jāveicina ilgtspējīga

attīstība visās tās dimensijās un ka jāizvērtē tās ekonomiskā un

sociālā ietekme, kā arī ietekme uz vidi. Tās vienojas iedrošināt

savus uzņēmumus pieņemt atbildīgas uzņēmēju rīcības augstākos

standartus, kas atbilst starptautiski atzītiem principiem un

standartiem, piemēram, ESAO Vadlīnijām multinacionāliem

uzņēmumiem un ANO Globālajam līgumam.

11. Puses veicina Starptautiskās Darba organizācijas (SDO)

darba pamatstandartu efektīvu īstenošanu un pastiprina sadarbību

nodarbinātības un sociālajos jautājumos, tajā skaitā attiecībā uz

pienācīga darba principu.

12. Turklāt Pušu mērķis ir sekmēt politiku, kura ir paredzēta,

lai garantētu pārtikas pieejamību un piegādi iedzīvotājiem un

barības pieejamību un piegādi lauksaimniecības dzīvniekiem videi

nekaitīgā un ilgtspējīgā veidā.

13. Puses apņemas apmainīties ar viedokļiem un sadarboties

visos attiecīgajos reģionālajos un starptautiskajos forumos un

organizācijās, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijā un tās

aģentūrās un organizācijās, lai veicinātu attīstības sadarbības

darba dalīšanu un uz vietas sniegtās palīdzības efektivitāti.

14. Puses arī vienojas veicināt sadarbību šajā pantā minētajās

jomās starp ideju laboratorijām, akadēmiskajām aprindām,

nevalstiskajām organizācijām, uzņēmumiem, kultūras darbiniekiem

un plašsaziņas līdzekļiem, pēc vajadzības rīkojot seminārus,

konferences un citus saistītus pasākumus.

IV SADAĻA

SADARBĪBA TIRDZNIECĪBAS UN IEGULDĪJUMU JAUTĀJUMOS