3. pants

Mūsdienās valstu vēlēšanu

sistēmas pieļauj un paredz tādus ierobežojumus vēlēšanu tiesībās,

kas saistīti ar: 1) personas vecumu; 2) pilsonību; 3) citiem

apstākļiem.

Vairumā valstu balsstiesīgas

personas vecuma cenzs parlamenta vēlēšanās ir 18 gadi (Eiropas

Savienības dalībvalstis, Latvija, Lietuva u.c.), 21 gads

(Pakistāna), 16 gadi (Nikaragva). Jāatzīmē, ka Eiropā jau ir

veikta valstu noteiktā vecuma cenza harmonizēšana saskaņā ar

Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas 1997.gada rekomendāciju

Nr.1315 par balsotāju minimālo vecumu, paredzot dalībvalstīs

personām balsstiesības visās vēlēšanās no 18 gadu vecuma

(6.punkts).

Pārsvarā valstu parlamenta

vēlēšanās balsstiesīgi ir pilsoņi, bet atsevišķās valstīs

noteikti arī papildus kritēriji, piemēram, attiecībā uz konkrētu

rezidences periodu valstī (Austrālija, Dānija u.c.) vai

naturalizāciju (Beļģija, Kostarika u.c.).

Citi vēlēšanu tiesību ierobežojumi

saistīti ar personas rīcībnespēju (Vācija, Dānija, Latvija,

Lietuva u.c.), soda izciešanu ieslodzījuma vietā (Kanāda,

Ungārija, Latvija, Turcija, Ukraina u.c.), sodāmību (Beļģija,

Francija, Ungārija u.c.), apcietinājumu (Latvija, Baltkrievija,

Meksika, Gvatemala, Salvadora u.c.), militāro dienestu (Spānija,

Turcija u.c.), kā arī citiem kritērijiem. [Sk. IDEA

(International Institute for Democracy and Electoral Assistance)

sadarbībā ar UNDP (United Nations Development Programme) un IFES

(International Foundation for Election Systems) veikto pētījumu

"Election Process Information Collection (EPIC) project",

http://www.epicproject.org. Pēdējie precizējumi pētījumā izdarīti

2003.gada 16.februārī.] Tomēr šiem ierobežojumiem jābūt: 1)

noteiktiem ar likumu; 2) attaisnojamiem ar leģitīmu mērķi; 3)

proporcionāliem jeb samērīgiem ar šo mērķi.

Lai izvērtētu, vai apstrīdētā

tiesību norma ir atbilstoša Satversmes normām, jānoskaidro, vai

noteiktie ierobežojumi atbilst šiem kritērijiem.