19. pants

Lai izvērtētu, vai pamattiesību ierobežojums

ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, jāpārbauda:

1) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos

paredzēto kārtību;

2) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši

normatīvo aktu prasībām;

3) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona

varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

paredzēt tā piemērošanas sekas, un vai likums nodrošina

aizsardzību pret tā patvaļīgu piemērošanu (sk., piemēram,

Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā

Nr. 2014-34-01 14. punktu).

Lai gan Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētajā normā

ietvertais ierobežojums tā vispārīgā un novecojušā rakstura dēļ

neesot noteikts ar likumu, tomēr viņa nav norādījusi un no lietas

materiāliem arī neizriet tādi apstrīdētās normas pieņemšanas un

izsludināšanas vai saprotamības aspekti, kas ļautu apšaubīt to,

ka šajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar

likumu.

Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka apstrīdētajā normā

ietvertais pamattiesību ierobežojums tā pieņemšanas laikā ir

noteikts ar likumu (sk. Satversmes tiesas 2000. gada

30. augusta sprieduma lietā Nr. 2000-03-01 secinājumu

daļas 5. punktu un 2006. gada 15. jūnija sprieduma

lietā Nr. 2005-13-0106 15. punktu). Apstrīdētā

norma ir pieņemta ar 1995. gada 25. maija Saeimas

vēlēšanu likumu. Likums tika pieņemts un izsludināts oficiālajā

izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Satversmē un Saeimas

kārtības rullī noteiktajā kārtībā. No apstrīdētās normas

nepārprotami izriet ierobežojums, kas personai, kura, darbojoties

apstrīdētajā normā minētajās organizācijas, ar savu rīcību

apdraudēja un vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un

demokrātiskas tiesiskas valsts principus, liedz tiesības kandidēt

Saeimas vēlēšanās, jo laika gaitā normas mērķis savā būtībā nav

mainījies. Tas, ko likumdevējs sākotnēji vēlējies, pieņemot

apstrīdēto normu, proti, aizsargāt konstitucionālo orgānu -

likumdevēju, no personām, kuras ar savu rīcību apdraud Latvijas

valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus,

arī šobrīd un pašreizējā tiesību sistēmā ir šīs normas

objektīvais mērķis. Persona var izprast ierobežojuma saturu un

paredzēt tā piemērošanas sekas. Tātad apstrīdētā norma ir

pietiekami skaidri formulēta un tās piemērošanas sekas ir

paredzamas.

Līdz ar to apstrīdētajā normā

ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu.