3. pants

Pieteikuma iesniedzēja - Tatjana

Ždanoka (turpmāk - Pieteikuma iesniedzēja) - uzskata, ka

apstrīdētā norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmes

(turpmāk - Satversme) 1., 9. un 91. pantam.

3.1. Pieteikumā norādīts, ka Pieteikuma

iesniedzēja līdz 1991. gada augustam ir bijusi Latvijas

Komunistiskās partijas (turpmāk - LKP) Kontroles un revīzijas

komisijas locekle. Tiesa, pamatojoties uz prokuratūras lūgumu,

esot konstatējusi faktu, ka Pieteikuma iesniedzēja pēc

1991. gada 13. janvāra ir darbojusies LKP. Šā iemesla

dēļ Pieteikuma iesniedzēja atbilstoši apstrīdētajai normai

nevarot pieteikt savu kandidatūru Saeimas vēlēšanām. Tādējādi

viņai esot liegtas Satversmē noteiktās tiesības tikt

ievēlētai.

3.2. Satversmes tiesa 2000. gada

30. augusta spriedumā lietā Nr. 2000-03-01 un

2006. gada 15. jūnija spriedumā lietā

Nr. 2005-13-0106 esot atzinusi, ka likumdevējam ir

periodiski jāpārskata pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojuma

nepieciešamība. Uz to esot norādījusi arī Eiropas Cilvēktiesību

tiesa 2006. gada 16. marta spriedumā lietā

"Ždanoka pret Latviju".

Lai gan Latvijas politiskā un ekonomiskā situācija kopš

2006. gada esot mainījusies, tomēr apstrīdētajā normā

noteiktā vēlēšanu tiesību ierobežojuma nepieciešamību likumdevējs

tā arī neesot pārskatījis.

Apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums tā vispārīgā un

novecojušā rakstura dēļ vairs neatbilstot no Satversmes

1. panta izrietošajam patvaļas aizlieguma principam un

principam, ka valsts lēmumam jābūt pamatotam. Turklāt likumdevējs

neesot pārskatījis šā ierobežojuma nepieciešamību. Tādējādi

apstrīdētajā normā ietvertais vēlēšanu tiesību ierobežojums

neesot noteikts ar likumu. Līdz ar Latvijas pilnīgu iekļaušanos

Eiropas Savienībā un iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un

attīstības organizācijā apstākļi esot būtiski mainījušies. Tādēļ

esot jāatzīst, ka pamattiesību ierobežojumam vairs nav leģitīma

mērķa.

Pat ja pieņemtu, ka apstrīdētajā normā ietvertajam

pamattiesību ierobežojumam tomēr ir leģitīms mērķis, to esot

iespējams sasniegt ar citiem, personas tiesības mazāk

ierobežojošiem līdzekļiem. Proti, paredzot, ka attiecībā uz

personu, kura pieteikusi savu kandidatūru Saeimas vēlēšanām,

oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" norādāma

papildu informatīva piezīme par tās dalību LKP. Labums, ko

sabiedrība iegūst, ierobežojot Pieteikuma iesniedzējai Satversmē

noteiktās pamattiesības, neesot lielāks par viņas tiesībām un

likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu. Esot jāņem vērā tas,

ka Pieteikuma iesniedzējas pamattiesības tiek ierobežotas

ilgstoši. Turklāt Pieteikuma iesniedzējai, lai gan viņa agrāk

darbojusies LKP, vēlētāji tomēr esot uzticējuši savu interešu

pārstāvību Eiropas Parlamentā. Līdz ar to neesot ievērots

samērīguma princips un apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes

1. un 9. pantam.

Ar apstrīdēto normu noteiktais tiesību ierobežojums, proti,

liegums kandidēt Saeimas vēlēšanās, pārkāpjot arī tiesiskās

vienlīdzības principu. Personas, kuras bijušas LKP biedri, un

citi Latvijas pilsoņi atrodoties vienādos un salīdzināmos

apstākļos. Tādēļ visām šīm personām vajadzētu būt iespējai

pieteikt savu kandidatūru Saeimas vēlēšanām. Atšķirīgajai

attieksmei pret šīm personu grupām neesot objektīva un saprātīga

pamata. Līdz ar to apstrīdētā norma neatbilstot arī Satversmes

91. pantam.

3.3. Pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem Pieteikuma

iesniedzēja norādījusi, ka nepiekrīt vairāku lietā pieaicināto

personu viedokļiem, taču jaunus argumentus apstrīdētās normas

neatbilstībai Satversmes 1., 9. un 91. pantam pēc būtības nav

sniegusi.